"Mans bērns nekad..." – ko cilvēki sev iestāsta, pirms kļūst par vecākiem

Jāatzīstas – arī man bijušas šādas tādas kategoriskas pārliecības, pirms man piedzima bērns. Likās, ka nav svarīgi, ja zīdīšana nesanāk, var taču barot ar maisījumu, kāda starpība. Bet, tikko man bērnu pirmoreiz pielika pie krūts, es sapratu, ka nē, tas man ir ļoti svarīgi – es gribu barot viņu pati. 

Man šķita, ka esmu gana kritiski domājoša un patstāvīga, lai ieklausītos savā intuīcijā, izlasītajā literatūrā vai paļautos uz zinātnē balstītiem bērnu audzināšanas principiem un uzticamiem speciālistiem. Tātad es spēšu noturēties pretī tuvinieku padomiem, internetā sagramstītām informācijas druskām un mācēšu izvērtēt medicīnas darbinieku un citu speciālistu viedokļus. Realitātē es kritu panikā par katra ārsta vai medmāsiņas pavirši izmesto pārmetošo piezīmi un caurām naktīm gūglēju katru sīkumu, kas mani darīja bažīgu, un bažas man radīja itin viss. 

Es biju pārliecināta, ka es nezaudēšu savu līdzšinējo personību un turpināšu uzturēt ciešu kontaktu ar vecajiem draugiem, turklāt iesaistot tajā bērnu. Ka es jau nu neiešu biedroties tikai ar māmiņām, kurām nav citu sarunu tēmu kā bērni. Bērnam piedzimstot, vecie draugi sākumā solījās braukt ciemos vai aicināja uz pasākumiem, bet es nespēju savākties doties ar bērnu ārā no mājas, izņemot obligātās ārsta vizītes un ikdienas pastaigas. Vairākas senas attiecības pajuka pašas no sevis. To vietā ļoti daudz laika pavadīju interneta platformās un sociālajos tīklos, diskutējot ar citām mammām. 

Bija vēl daudz tādu pārliecību, kas izrādījās nepatiesas vai neīstenojamas. Daudz kas izrādījās vienkārši citādāk – iepriekš būtiskais kļuva nebūtisks. Iepriekš pašsaprotamais izrādījās visaicinošākais. 

Arī daudzas it kā triviālas bērnu aprūpes būšanas šķita vieglākas. Zināju, kā bērni pareizi jābaro, kā pareizi jāģērbj, kā pareizi jāliek gulēt… Līdz man tāds piedzima pašai.

10 biežākie mīti, kuriem vecāki tic, pirms tiek pie bērna

Plānot un gatavoties dzīvei pēc dzemdībām ir normāli. Tomēr jāatceras, ka nokļūstot “tur, otrā pusē”, perspektīva var krasi mainīties. Plānam ir jābūt elastīgam, jo iespējamās grūtības katrā ģimenē var atšķirties un tās nevar paredzēt iepriekš. Nevajag arī noskaņoties, ka viss patiešām sagādās grūtības. Arī šāds pieņēmums var izrādīties tālu no patiesības. 

Mājaslapā www.baby-chick.com apkopotās biežākās topošo vecāku pārliecības, kuras izrādījušies meli:

Zīdīšana nāk dabiski un viegli

Ja tā, tad tas ir tiešām brīnišķīgi. Taču ne velti ir zīdīšanas konsultanti un citi speciālisti, kas palīdz sievietēm ar sāpošiem krūšgaliem, nepareizu satvērienu un vēl daudzām citām problēmām. 

Guli, kad bērns guļ

Šis izteiciens jau kļuvis par jauno vecāku vidū populāru mēmu. Ideja jau nav slikta. Ar to domāts, lai māmiņa nenododas mājasdarbiem vai citām lietām, kuras nav prioritāras un kuras varētu izdarīt kāds cits (tikai kurš gan?). Taču, bērnam iemiegot, mammai jātiek uz tualeti, jāpārvelk apvemtais krekls, jāpabaro kaķis. Tā bērna snauda arī paiet. Turklāt daži bērni guļ tikai ratos vai braucošā automašīnā. 

Bērnu rotaļlietas vienmēr tiks noliktas vietā 

Par šo pārliecināti ir tiešām daudzi topošie vecāki. Dažiem, protams, tas izdodas. Daudziem apnīk noliekties pakaļ katrai nomestajai mantai vai ķeksēt ārā no dīvāna apakšas, kur nu vēl šķirot pa kastītēm un skaisti iekārtot tām paredzētajā plauktā. 

Bērni iekļausies mūsu dienaskārtībā 

Šis laikam ir visnaivākais apgalvojums. Šķiet, visur taču ņemt līdzi bērnu, jāsaliek līdzi tikai pamperu soma, pudelīte vai jāuzvelk ērtas zīdīšanas drēbes. Taču mazuļiem ir savs režīms, kas dažreiz nemaz nav tik paredzams, bet ļoti svarīgs, un bezbērnu draudzenes var tikai nosodoši māt ar galvu, ka jaunā mamma atkal jau atsakās doties satikties konkrētā laikā un vietā, lai gan vēlīgi aicināta taču nākt ar visu bērnu. Kas gan tur tāds – viena izlaista diendusa, pagulēs vēlāk?

Es turpināšu sekot iemīļotajiem seriāliem – sēdēšu taču mājās

Vakarā noliek gulēt bērnu, iestājas klusums un miers, var beidzot atlaisties dīvānā pie televizora. Vai atvērt labu grāmatu. Pa dienu taču arī var mierīgi vērot fonā savas mīļākās pārraides, kamēr bērni rāmi spēlējas uz grīdas, tāpat arī lasīt vai nodoties citām interesēm. Nereti tas izvēršas tajā, ka vakarā vecāki pārguruši uzreiz aizmieg, savukārt pa dienu mīļā miera labad televīzijā tiek ieslēgtas bērnu pārraides, nevis jebkas cits. 

Mans bērns ēdīs visu 

Pastāv uzskats, ka, ja bērns kopš pirmā piebarojuma saņem patiešām daudzveidīgus produktus un nesaņem neko saldu, pirms nav pagaršojis citas garšas, viņš nebūs izvēlīgs vai kaprīzs. Sākumā mazuļi tik tiešām mēdz ēst visu, ko dod. Ar laiku viņu gaume var mainīties un kādā brīdī vecāks var arī padoties, gatavojot tikai to, ko bērns tik tiešām ēdīs, lai viņš apēd vismaz kaut ko un pārējais nebūtu jāmet ārā. 

Bērni nav attaisnojums kavēšanai

Pat punktuālākajiem cilvēkiem dzīve ar bērniem var ieviest izaicinājumus visur un vienmēr ierasties laikā. Novēlota diendusa, pirms iziešanas neparedzēta autiņu maiņa, kā arī dažādas drāmas jau lielākā mazuļa vecumā var ieviest savas korekcijas laika menedžmentā. 

Nekādu ekrānu līdz divu gadu vecumam un ilgāk

ASV Pediatrijas akadēmijas vadlīnijas rekomendē bērnus atturēt no ekrānsatura līdz 2 gadu vecumam, jo tas var kaitēt bērna attīstībai un nervu sistēmai. Grūtniecības laikā tas nešķiet nemaz tik nerealizējami, tomēr realitātē ļoti daudzām mammām multenīte ir glābiņš, lai ieietu dušā, izdarītu kādu neatliekamu darbu vai vienkārši atslābinātos no pastāvīgas bērnu izklaidēšanas. 

Bērnam nepieciešamas vislabākās bērnu aprūpes ierīces

Mūsdienu mārketings spēj pārdot jebko, kas kaut vai teorijā varētu atvieglot vecāku ikdienu ar bērnu. Patiesībā pirms dzemdībām nav vērts neko iegādāties, jo zīdainim pietiek ar autosēdeklīti un drošu vietu, kur gulēt. Arī tad, ja draudzenes saka, ka nav varējušas bez kādas palīgierīces un tas ir must-have. Visu var mierīgi nopirkt tad, kad pēc tā tiešām radusies nepieciešamība. 

Mierīgai mammai būs mierīgi bērni

Paniskas un haotiskas vecāku darbības, bez šaubām, rada stresu arī mazulī, kuram vecāki ir vienīgais, uz ko paļauties. Taču nevajag iedomāties, ka bērns nekad neraudās un nesatrauksies, ja māte vienmēr būs mierīga un nosvērta, arī raksturā. Viņam var būt savi iemesli un temperaments. Bērns neraud tāpēc, ka tu esi slikta māte. Un tu drīksti justies nokaitināta bērna mūžīgās raudāšanas dēļ. Būšanai par vecāku nav vienas pareizās rokasgrāmatas. Tu dari labāko, ko vari. 

Rakstā izmantotā materiāla avots.