Glābjot tukšos bērnudārzus, pašvaldības nedrīkst sodīt ģimenes

Viedoklī dalās Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvis, pirmsskolas “BeBelv” direktors Juris Stikāns:

Tiek ierobežota vecāku izvēles brīvība, pirmsskolas tiek uztvertas tikai kā vietas, kas jāaizpilda, aizmirstot par bērna labākajām interesēm, turklāt – trūkst konkrētu aprēķinu, kas pierādītu, ka vecāku izvēles ierobežošana patiešām nodrošinās solīto ietaupījumu. 

Pirms pieņemt lēmumus, kas ietekmēs tūkstošiem ģimeņu, pašvaldībām jāspēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu – cik šāda politika patiesībā izmaksās un kurš par to samaksās?
 

Diskusijās par privāto pirmsskolu līdzfinansēšanu bieži tiek salīdzinātas summas, ko pašvaldība maksā par vienu bērnu savā un privātajā bērnudārzā, taču šāds salīdzinājums ir maldinošs, jo aprēķinos netiek ņemtas vērā visas izmaksas. Pašvaldības pirmsskolas uzturēšana nenozīmē tikai pedagogu algas un mācību līdzekļus, jārēķina arī ēku uzturēšanas, remontu, apsaimniekošanas, administrācijas un citas izmaksas. Daļa šo izdevumu netiek iekļauta viena bērna izmaksu aprēķinā, jo tiek segta no citām pašvaldības budžeta pozīcijām. Savukārt privātajai pirmsskolai visi šie izdevumi jāsedz no tās rīcībā esošā finansējuma. 

Bez konkrētiem aprēķiniem runas par ietaupījumu ir tikai pieņēmumi 

Aplūkosim vienkāršu hipotētisku piemēru, piemēram, pašvaldības pirmsskolā izmaksas ir 500 eiro mēnesī par bērnu, bet papildus uz vienu bērnu attiecināmās telpu uzturēšanas un citas aprēķinos neiekļautās izmaksas ir 150 eiro. Tādā gadījumā faktiskās izmaksas sasniedz 650 eiro mēnesī. Ja privātā pirmsskola varētu nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu par 600 eiro mēnesī no pašvaldības finansējuma, starpība būtu 50 eiro par vienu bērnu jeb 600 eiro gadā. 

Ja šādu modeli attiecinātu uz 200 bērniem, ietaupījums sasniegtu jau 120 000 eiro gadā. Ja pašvaldības apgalvo, ka privāto pirmsskolu līdzfinansējuma ierobežošana ļaus ietaupīt, ir nepieciešami konkrēti aprēķini, kas to pierāda - cik izmaksā vienas brīvas vietas uzturēšana, cik var ietaupīt, slēdzot grupu, cik maksā tukšas ēkas uzturēšana? Vai ir izvērtēta iespēja pašvaldībai piederošās telpas nodot privātā pakalpojuma sniedzēja apsaimniekošanā? Bez atbildēm uz šiem jautājumiem visas runas par ekonomisku izdevīgumu ir tikai pieņēmumi. 

Izvēle veicina konkurenci 

Vēl būtiskāks ir jautājums par vecāku izvēli - gadiem ilgi pašvaldības sadarbojās ar privātajām pirmsskolām, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pieejamību. Privātās pirmsskolas ir ieguldījušas līdzekļus telpās, aprīkojumā, pedagogu piesaistē un pakalpojuma attīstībā, savukārt tūkstošiem ģimeņu pieradušas pie iespējas izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko bērnudārzu. 

Tagad, kad bērnu skaits samazinās, šo sadarbību sāk uzskatīt par lieku, norādot, ka privātās pirmsskolas bija vajadzīgas tikai tik ilgi, kamēr pašu sistēma nespēja nodrošināt pietiekami daudz vietu. Taču privātās pirmsskolas izvēlas ne tikai tāpēc, ka nav vietas pašvaldības bērnudārzā. Vecākiem svarīga ir attieksme, komunikācija, spēja risināt problēmas, izglītības vide, atrašanās vieta un iespēja izvēlēties pakalpojumu, kas atbilst bērna vajadzībām. Arī pašvaldību bērnudārzos strādā lieliski pedagogi, un nav pamata apgalvot, ka viena īpašuma forma pati par sevi garantētu augstāku kvalitāti, taču izvēles iespējas veicina konkurenci, liek ieklausīties vecākos un pilnveidot pakalpojumu.
90% ģimeņu paliek privātajā pirmsskolā arī tad, ja atbrīvojas vieta pašvaldības bērnudārzā 
 

Tikai Rīgā privātās pirmsskolas apmeklē teju 7000 bērni un mūsu pieredze liecina, ka aptuveni 90% ģimeņu, kas izvēlējušās privāto pirmsskolu, turpina to apmeklēt arī tad, ja rodas iespēja pāriet uz pašvaldības bērnudārzu. 

Tas apliecina, ka lielai daļai vecāku privātā pirmsskola ir apzināta izvēle, nevis piespiedu risinājums. Ja reiz ģimenes izvēlas katru mēnesi piemaksāt par izvēlēto pirmsskolu, tas nozīmē, ka šis pakalpojums viņiem ir svarīgs un vajadzīgs. Būtiski arī tas, ka vecāki, kuru bērni apmeklē privātās pirmsskolas, maksā nodokļus, no kuriem tiek finansēta pašvaldības izglītības sistēma. Neviens neprasa finansēt luksusa pakalpojumus, ģimenes tikai vēlas, lai publiskais finansējums saprātīgā apmērā sekotu bērnam un ļautu ģimenei izvēlēties piemērotāko izglītības vidi.
 

Brīva vieta automātiski nenozīmē piemērotību ikvienai ģimenei  

Pirmsskolas vecuma bērniem ierastā vide, pedagogi un draugi ir svarīga ikdienas drošības un stabilitātes daļa. Savukārt vecākiem pirmsskolas pieejamība ir cieši saistīta ar iespējām atgriezties darba tirgū, profesionāli pilnveidoties un sniegt drošu atbalstu saviem bērniem. 

Brīva vieta pirmsskolā vēl nenozīmē, ka tā automātiski ir piemērota konkrētajai ģimenei. Izvēloties pirmsskolu, ģimenes ņem vērā virkni faktoru – atrašanās vietu un sasniedzamību, darba laiku, grupu lielumu, pedagogu pieejamību un kvalifikāciju, izmantotās mācību metodes, individuālo pieeju bērnam, vidi, spēju nodrošināt bērna īpašajām vajadzībām atbilstošu atbalstu un daudz ko citu.

Tikpat svarīga ir arī bērna emocionālā labsajūta, attiecības ar pedagogiem un vienaudžiem, kā arī vecāku uzticēšanās konkrētajai izglītības iestādei, tāpēc pirmsskolu pieejamību nevar vērtēt tikai pēc brīvo vietu skaita.
 

Redzot pašvaldību rīcību šobrīd, rodas jautājums – vai galvenais uzdevums ir par katru cenu piepildīt savas ēkas vai tomēr nodrošināt bērniem pieejamu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību? Pirms izmaiņām līdzfinansējuma kārtībā nepieciešams veikt salīdzināmus aprēķinus par pašvaldības un privāto pirmsskolu izmaksām, izvērtēt dažādus infrastruktūras izmantošanas scenārijus un uzklausīt ģimenes. Tāpat valstiskā līmenī būtu jāvienojas par skaidriem un paredzamiem principiem sadarbībai starp pašvaldībām un privātajām pirmsskolām, lai bērna izglītības iespējas nebūtu atkarīgas no katras pašvaldības mainīgajām budžeta prioritātēm.