“Mums lika saprast, ka Teo jāizņem..” Vai bērnu drīkst izslēgt no bērnudārza sliktas uzvedības dēļ?

5 gadus vecā dēla mamma Anete nonākusi tieši šādā situācijā, proti, bērnudārza vadība likusi noprast, ka viņas dēla uzvedība vairs nav tolerējama un, ja tā nemainīsies, izglītības iestādi nāksies pamest. 
 

Iesaka apmeklēt neirologu vai pamest bērnudārzu

Ar savu stāstu dalās Anete, 5 gadus vecā Teodora mamma. (Mammas un bērna vārs ir mainīts).
 

“Sākumā mums teica, ka dēlam vienkārši ir grūti pielāgoties grupai. Viņš bija aktīvs, reizēm neklausīja audzinātājas teiktajam, dusmās varēja pagrūst kādu bērnu vai paņemt rotaļlietu, kuru gribēja tieši tajā brīdī. Viņš reaģēja ļoti impulsīvi uz katru situāciju, kas “izsita no sliedēm”. Mēs to uztvērām nopietni un mājās runājām par uzvedību, mēģinājām saprast, kas izraisa šādas situācijas.
 

Taču pamazām sarunas ar bērnudārza audzinātāju un vadību kļuva arvien saspringtākas. Gandrīz katru dienu dzirdējām par kādu konfliktu, un mums radās sajūta, ka ar mūsu bērnu kaut kas nav kārtībā, bet neviens īsti nepaskaidroja, ko darīt tālāk. Tika ieteikts vērsties pie neirologa un citiem speciālistiem, bet vienā no sarunām izskanēja, ja bērna uzvedība neuzlabosies, bērnudārzu nāksies pamest. 
 

Mums tas bija liels šoks. Protams, mēs nevēlamies, lai mūsu bērns nodarītu pāri citiem, un saprotam, ka audzinātājām ir jāparūpējas par visu grupu. Taču viņš vēl ir mazs bērns, kurš ne vienmēr prot izskaidrot savas emocijas un savaldīties. Mēs esam apmeklējuši speciālistus un bērnam nav nekādu veselības problēmu. Pilnīgi vesels, aktīvs un zinātkārs bērniņš. Esam arī uzsākuši smilšu terapiju, cerībā, ka puika iemācīsies regulēt savas emocijas un vairs neuzvedīsies tik impulsīvi. 
 

Vai bērnudārzam tiešām ir tiesības šādi rīkoties, pie kā vērsties pēc palīdzības un vai mums pašiem viss jāatrisina?” vaicā Anete. 
 

Mēs, Mammamuntetiem.lv, vērsāmies Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), lai noskaidrotu, vai šādas situācijas ir pieļaujamas: 
 

“Ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību, un pašvaldības pienākums ir to nodrošināt. Turklāt piecus un sešus gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības apguve ir obligāta. 
 

Uzņemšanas kārtību pirmsskolas izglītības programmās un atskaitīšanu no tām nosaka pašvaldība, tomēr nav paredzēta bērna atskaitīšana no pirmsskolas izglītības programmas sliktas uzvedības dēļ. Ja bērnam ir pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikums par speciālās izglītības programmas apguvi, izglītības iestāde var ieteikt vecākiem izvēlēties citu pirmsskolu, kurā šāda bērna veselības stāvoklim atbilstoša izglītības programma tiek īstenota.
 

Savukārt, ja bērnam ir uzvedības problēmas, tās ir risināmas, nepieciešamības gadījumā pirmsskolai sadarbojoties ar pašvaldības speciālistiem. Ja izglītības iestāde atskaita izglītojamo no izglītības programmas, vecākiem ir jāvēršas pašvaldībā, lūdzot nodrošināt bērna pirmsskolas izglītības apguvi,” paskaidro IKVD pārstāve Jana Veinberga.

Kā vecākiem rīkoties, ja bērnudārza vadība izdara spiedienu uz vecākiem?

Kā skaidro Bērnu aizsardzības centra speciāliste Simona Saule, ja bērnudārza vadība mutiski paziņo par bērna apmeklējuma pārtraukšanu vai izdara spiedienu uz vecākiem, lai viņi paši uzrakstītu iesniegumu par bērna izņemšanu, iestāde rīkojas prettiesiski.

Vadība bieži izmanto mutiskus paziņojumus un spiedienu tieši tāpēc, ka rakstisku, juridiski pamatotu rīkojumu par atskaitīšanu uzvedības dēļ izdot nav iespējams – tas būtu tiešs likuma normu pārkāpums.

Rīcības plāns vecākiem:

1. Neizņemt bērnu no pirmsskolas izglītības iestādes pēc vadītāja mutiska lūguma un nerakstīt iesniegumu “pēc paša vēlēšanās”. Tiklīdz vecāki uzraksta šādu iesniegumu, iestādei juridiski vairs nav nekādu pienākumu un problēma tiek uzskatīta par “atrisinātu pēc vecāku iniciatīvas”.
2. Vecākiem rakstiski jāvēršas pie izglītības iestādes vadības, piemēram: “Lūdzu sniegt rakstisku un juridiski pamatotu lēmumu/skaidrojumu par iemesliem, kāpēc bērnam tiek liegta iespēja apmeklēt izglītības iestādi, norādot konkrētus normatīvo aktu pantus, kas pieļauj šādu rīcību.”
3. Bērnam ir tiesības apmeklēt izglītības iestādi. Ja izglītības iestāde fiziskā veidā neielaiž bērnu vai sūta mājās, fiksēt šo faktu (piemēram, lūgt rakstisku atteikumu ielaist bērnu vai saglabāt saraksti/audio ierakstu ar vadības atteikumu). Sazināties ar iestādes vadību rakstiski (e-pastā ar drošu elektronisko parakstu vai ierakstītā vēstulē), norādot, ka bērnam tiek nepamatoti liegta pieeja izglītībai.
4. Iesniegt izglītības iestādes vadītājam oficiālu vēstuli/iesniegumu, kurā norādīt, ka bērnam saskaņā ar Satversmes 112. pantu, Izglītības likuma 3. un 4. pantu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantu ir tiesības uz izglītību. Bērna uzvedības vai saskarsmes grūtības nav likumīgs pamats bērna atskaitīšanai no izglītība iestādes. Lūgt izstrādāt bērnam individuālu atbalsta un uzvedības korekcijas plānu un piesaistīt pieejamos atbalsta speciālistus. Apliecināt gatavību sadarboties ar izglītības iestādi bērna atbalstam (piemēram, apmeklēt speciālistus, ārstus vai veikt bērna izpēti).
5. Ar rakstisku sūdzību vērsties uzraugošajās iestādēs, ja spiediens no izglītības iestādes vadības puses turpinās vai bērns netiek ielaists bērnudārzā.

Ja izglītības iestādes vadība pietiekami neiesaistās situācijas risināšanā, bērnam arī turpmāk netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts un, ja izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība, tad bērna likumiskajam pārstāvim ir tiesības ar iesniegumu vērsties pie izglītības iestādes dibinātāja pārstāvja – pašvaldības izglītības pārvaldes, kas šādās situācijās var nodrošināt papildu atbalstu un iesaisti problēmu efektīvākā risināšanā.

Izglītības iestādes dibinātāja pienākums ir uzraudzīt izglītības iestādes darbu un nodrošināt iekļaujošās izglītības pieejamību savā teritorijā.

Vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD)

Ja pēc vēršanās pie izglītības iestādes dibinātāja, bērnam joprojām netiek nodrošināta atbilstoša izglītības iegūšana vai tiek pārkāpts iekļaujošās izglītības normatīvais regulējums, bērna likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas IKVD ar iesniegumu. (Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 225 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums” 3.6. apakšpunktā ir norādītas IKVD funkcijas: kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.)

Vērsties Tiesībsarga birojā

Ja iepriekšējās iestādes nav spējušas atrisināt problēmu, un ir aizskartas bērna tiesības uz izglītību vai pieļauts diskriminācijas risks (piemēram, nav nodrošināti saprātīgi pielāgojumi un atbalsts izglītības iestādē), bērna likumiskais pārstāvis ar iesniegumu var vērsties pie Tiesībsarga. Tiesībsargs izvērtē situāciju un sniedz atzinumu par bērnu labāko interešu ievērošanu, kā arī var dot rekomendācijas izglītības iestādei vai pašvaldībai, jo Tiesībsargs rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. 

Ko darīt bērnudārzam, ja audzēknis sit, kož, grūž, dara pāri? 

Pedagoģiskajam un atbalsta personālam (speciālajam pedagogam, psihologam, logopēdam u.c.) savlaicīgi jāidentificē bērna individuālās vajadzības un neatbilstošas uzvedības cēloņi;

• jāizstrādā un jāīsteno bērnam pielāgots individuāls atbalsta plāns, izmantojot atbilstošas mācību metodes un vides pielāgojumus;
• jācenšas veidot konstruktīvu dialogu ar bērna vecākiem vai aizbildņiem, regulāri pārrunājot novērojumus un saskaņojot kopīgu rīcību gan mājās, gan pirmsskolas izglītības iestādē;
• ja ar iestādes resursiem nepietiek, pirmsskolas izglītības iestādei un vecākiem ir jāvēršas pašvaldības vai valsts pedagoģiski medicīniskajā komisijā, lai izvērtētu speciālo vajadzību apjomu un nepieciešamības gadījumā ieteiktu speciālās izglītības programmu vai papildu atbalsta personālu (piemēram, skolotāja palīgu/asistentu);
• pašvaldība atbild par bērnu tiesību aizsardzību savā teritorijā, un, ja rodas domstarpības vai izglītības iestāde nespēj nodrošināt vidi, pašvaldības pienākums ir palīdzēt ar resursiem vai piedāvāt bērna vajadzībām piemērotāko izglītības programmu, nevis atstāt bērnu ārpus izglītības sistēmas.

Sadarbības plāns vecākiem un bērnudārzam: 

1. Vecākiem un pedagogiem regulāri jāapmainās ar informāciju. Ja bērnam parādās trauksme, agresija, grūtības iekļauties noteikumos, par problēmām jārunā uzreiz, nevis jākrāj neapmierinātība, kura noved līdz konfliktam.
2. Bieži uzvedības maiņas iemesls meklējams pārmaiņās bērna ikdienā (miega režīms, ģimenes apstākļi, pārgurums). Vecākiem un pedagogiem jānoskaidro, kādos brīžos vai situācijās uzvedība pasliktinās. 
3. Ja problēmas atkārtojas, iestādei nekavējoties jāpiesaista iekšējie speciālisti (psihologs, speciālais pedagogs) un kopā ar vecākiem jāizstrādā individuāls atbalsta un uzvedības korekcijas plāns.
4. Bērnam ir vieglāk pielāgoties, ja gan mājās, gan bērnudārzā tiek izmantotas vienādas audzināšanas metodes, skaidri noteikumi.
5. Ja iestādes resursi nav pietiekami, vecākiem bez bailēm vai aizspriedumiem ir jādodas uz Pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai jāapmeklē bērnu psihiatrs/ neirologs, lai saprastu patiesos cēloņus un saņemtu nepieciešamās rekomendācijas.
6. Ar Pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu iestāde iegūst juridisku pamatu pieprasīt pašvaldībai papildu līdzekļus vai speciālistu (piemēram, skolotāja palīgu vai asistentu), kas palīdz droši vadīt grupas procesu, nevis atstumt bērnu.
7. Gan pedagogiem, gan vecākiem jāizvairās no emocionāliem uzliesmojumiem, publiskas kaunināšanas vai spiediena (piemēram, “vediet savu bērnu prom”). Sarunām ir jānoris privāti, konstruktīvi un tām jābūt orientētām uz bērna interesēm.
8. Visas vienošanās, sapulču protokoli un atbalsta plāni ir fiksējami rakstiski, lai abām pusēm būtu skaidras saistības un izpildes termiņi.