“Vārtiņiem tualetes āķītis... Ja bērns izdomās, viņš aizies.” Bauskas dārziņa gadījums liek satraukties vecākiem visā Latvijā

Oktobra incidents nav pirmais gadījums konkrētajā Bauskas pirmsskolas izglītības iestādē. Kas līdzīgs noticis jau jūnijā, kad iestādes teritoriju patstāvīgi pameta divas trīs gadus vecas meitenes. Pašvaldība toreiz pieprasījusi iestādes skaidrojumu un izteikusi PII "Pasaulīte" vadītājai mutisku aizrādījumu. Iestādei tika dotas konkrētas norādes: uzlabot darba organizāciju dežūrgrupu režīmā, veikt nepieciešamos darbus infrastruktūras (vārtiņu) sakārtošanā, pastiprināti skaidrot drošības jautājumus visām iesaistītajām pusēm, skaidro Bauskas novada pašvaldībā. 
 

Saskaņā ar iestādes sniegto informāciju PII vadītāja toreiz aktualizēja drošības noteikumu ievērošanu darbiniekiem, audzēkņiem un vecākiem, nodrošināja infrastruktūras sakārtošanu, kā arī izvērtēja notikumā iesaistīto darbinieku atbildību un pienākumu izpildi. Tomēr atkārtotais oktobra incidents parādīja, ka praksē saglabājās nepilnības bērnu uzraudzībā (bērns palika bez tiešas kontroles atsevišķā telpā) un drošības risinājumos.
 

Bauskas pašvaldībā jau pastāvot vispārēja obligāta prasība, ka pirmsskolas izglītības iestāžu teritorijai jābūt nožogotai un slēgtai, taču pēc oktobra incidenta visām novada pirmsskolām uzdots veikt infrastruktūras pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot teritoriju vārtiem, slēdzenēm, piekļuves sistēmām un nožogojumiem, saka pašvaldībā: “Tāpat Bauskas novada Izglītības nodaļa plāno veikt saskaņotas pārbaudes visās novada pirmsskolās, lai aktualizētu drošības prasības.”
 

Pašvaldībā bažas raisa trīsgadnieka sods – palikt vienam nav pieļaujami!

Pēc jūnija incidenta pašvaldība PII “Pasaulīte” deva norādes par darba organizācijas uzlabošanu dežūrgrupu režīmā, savukārt iestādes vadītāja izvērtēja darbinieku atbildību un drošības noteikumu ievērošanu.
 

“Diemžēl oktobra notikumi atklāja nepilnības bērnu nepārtrauktas uzraudzības nodrošināšanā (bērna novietošana garderobē un atstāšana vienatnē). Tāpēc šobrīd tiek veikta jauna dienesta pārbaude un atkārtoti pārskatīta visa bērnu uzraudzības kārtība un ziņošanas protokoli. Bērnu tiesību aizsardzības likums nepārprotami nosaka, ka bērni līdz 7 gadu vecumam ne uz brīdi nedrīkst palikt bez pieaugušo uzraudzības. Bērna atstāšana vienatnē bez tiešas kontroles nav pieļaujama prakse, un tas arī tiks izvērtēts dienesta pārbaudē.”

Rīgas centrā drošības sistēma bērnudārzā apaļa nulle...

Tikmēr pēc Bauskas incidenta pie mums, Mammamuntetiem.lv, vērsās kāda mamma, atklājot, ka arī Rīgas centra bērnudārzā ir problēmas ar drošības sistēmu:

“Bauskas gadījums arī man lika uzdot sev dažus jautājumus un sākt apšaubīt to, vai bērni dārziņā patiešām ir drošībā. Bērnudārzā, kuru apmeklē mans bērns, tikt iekšā tā vienkārši nevar – durvis slēgtas, jāzvana, lai personāls ielaistu. Bet cita lieta ir izkļūšana no tā. Ne pogas, ne slēdži, ne kodi – nekas. Tu vienkārši atver durvis un ej ārā. Jā, visur ir video novērošanas kameras un arī personāls šīs durvis var redzēt visu laiku, bet kā ar cilvēcisko faktoru? Ja nu dežurants uz dažām minūtēm atstāj savu vietu un durvis paliek bez uzraudzības? Vaicā mamma.

Vēl viens stāsts pie mums atceļojis no Tukuma novada. Bauskas gadījums uztraukumu radījis trīs bērnu mammā. “Pēc šī gadījuma Bauskā man tiešām paliek bail laist bērnus uz bērnudārzu. Mēs taču uzticam savus pašus lielākos dārgumus, kuri vēl pat īsti nesaprot, cik bīstami var būt vienkārši iziet pa vārtiņiem un aiziet prom. Arī Tukuma pusē ne vienmēr ir sajūta, ka drošība bērnudārzā ir pirmajā vietā. Vārtiņi ir slēgti ar tādu kā āķveida aizbīdni. Mums lauku mājās tāds ir tualetē, un mans četrgadīgais dēls lieliski zina, kā ar to rīkoties. Vai tiešām jānotiek nelaimei, lai kāds sāktu nopietni pārbaudīt, vai teritoriju vārti ir aizslēgti, vai durvis nevar brīvi atvērt jebkurš un vai bērni nevar nemanāmi izkļūt ārā? Mazs bērns taču pats nespēj izvērtēt riskus – par viņu atbild pieaugušie. Manuprāt, vecākiem ir tiesības zināt, kādi drošības pasākumi ir ieviesti viņu bērnudārzā. Negribu gaidīt, kad kaut kas notiks arī pie mums, lai tikai tad sāktu uzdot jautājumus!”

Visa atbildība iestādes vadītājam

Mammamuntetiem.lv vērsās arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā, lai noskaidrotu, vai Latvijā vispār pastāv vienots regulējums drošības sistēmai pirmsskolas izglītības iestādēs.

“Izglītības likumā noteikts, ka izglītības programmas jāīsteno personas dzīvībai un veselībai drošos apstākļos, kā arī izglītojamiem ir tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos. Par to primāri ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs,” teic dienestā. 

Detalizētāka kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos noteikta Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 474. Minētajos noteikumos, piemēram, noteikts, ka izglītības iestādes vadītājam jāorganizē izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu un drošības noteikumu izstrāde un to ievērošanas uzraudzība, kā arī izglītojamo un viņu vecāku iepazīstināšana ar iekšējās kārtības un drošības noteikumiem. Tāpat katrā izglītības iestādē jābūt noteiktai kārtībai, kādā izglītības iestādei nepiederošas personas uzturas izglītības iestādē.
 

“Teritorijai, kurā uzturas bērni, jābūt iežogotai un sakoptai; ja teritorijā ir ūdenstilpes, tām ir jābūt iežogotām vai norobežotām; teritorijas apzaļumošanai nevar tikt izmantoti augi, kas ir bīstami cilvēka veselībai, kā arī augi ar dzelkšņiem un indīgām daļām; teritorijā jānodrošina pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošs un drošs spēļu laukums vai sporta aprīkojums un segums, kā arī var tikt ierīkota smilšu kaste, kuru jāpārklāj laikā, kad bērni to nelieto,” skaidro dienestā.

2024. gadā saņemti 23 iesniegumi par izglītojamo drošību izglītības iestādēs, 2025. gadā – 20, 2026. gadā – 15.

Atbildība arī pieskatītāja pusē

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrijā, izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par bērnu drošības nodrošināšanas organizēšanu savā iestādē. Tas ietver iekšējās kārtības un drošības noteikumu izstrādi, nosakot nepiederošu personu iekļūšanas un uzturēšanās kārtību iestādē, kā arī nepieciešamos drošības pasākumus, piemēram, durvju un teritorijas vārtu piekļuves kontroles sistēmu ierīkošanu, darbinieku pienākumus un rīcību, rīcību ārkārtas situācijās.

Vadītāja pienākums ir arī izvērtēt bērnu uzraudzības vajadzības un atbilstoši bērnu skaitam, vecumposmam un konkrētajiem apstākļiem organizēt pietiekamu pieaugušo klātbūtni un iesaisti. Ja drošības pasākumu īstenošanai nepieciešami papildu finanšu vai personāla resursi, vadītājam ir tiesības vērsties pie iestādes dibinātāja nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai (jo dibinātājs nodrošina nepieciešamos resursus un pārrauga normatīvo aktu ievērošanu).

Pirmsskolas izglītības skolotājs savu darba pienākumu izpildes laikā ir atbildīgs par viņa uzraudzībā esošo bērnu drošību un veselību (Pirmsskolas izglītības skolotāja amata apraksts). Skolotāja pienākums ir nodrošināt pienācīgu katra bērna uzraudzību, ņemot vērā bērnu vecumu, attīstības īpatnības, individuālās vajadzības un konkrētās situācijas drošības riskus.

Skolotājs organizē bērnu darbību drošā vidē, savlaicīgi reaģē uz iespējamiem apdraudējumiem un nodrošina, lai bērni netiktu atstāti bez atbilstošas uzraudzības. Ja bērnu skaits, individuālās vajadzības vai konkrētie apstākļi apgrūtina pienācīgas uzraudzības nodrošināšanu, skolotāja pienākums ir savlaicīgi informēt izglītības iestādes vadību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu atbalstu.

Audzinātāja ar 15 gadu pieredzi: “Bauskas gadījuma lielākā kļūda – sodīt mazu bērnu!”

Nadīna strādā pirmsskolas izglītības iestādēs jau 15 gadus, šobrīd par savu darba vietu viņa sauc lauku bērnudārzu Valmieras novadā. 
 

“Esmu pirmsskolā nostrādājusi daudzus gadus, un, lasot par notikušo Bauskā, man visvairāk sāp ne tikai tas, ka trīsgadīgs bērns varēja viens pats iziet no bērnudārza un aizklīst pa pilsētu. Mani patiesi satrauc domāšana, kurā vispār var ienākt prātā trīsgadnieku sodīt tā, ka viņš paliek viens pats, bez pieaugušā uzraudzības.
 

Trīs gadi! Vai mēs vispār atceramies, kas ir trīsgadīgs bērns? Tas ir mazs cilvēks, kurš vēl tikai mācās saprast savas emocijas, kontrolēt impulsus, pieņemt lēmumus un apzināties, ka pasaule ne vienmēr ir droša. Viņš var sadusmoties, apvainoties, sastrīdēties, sadomāt visneiedomājamākās lietas. Tā nav slikta audzināšana. Tā ir bērnība.
 

Un te nu mēs nonākam pie pieaugušo atbildības. Ja bērns uzvedas ne tā, kā mums gribētos, mūsu uzdevums ir viņu mācīt, nevis pazemot, izolēt vai atstāt situācijā, kurā viņš var apdraudēt pats sevi. Bērnam šajā vecumā vēl nav pieaugušā spējas izvērtēt sekas. Tāpēc jau mēs, pieaugušie, esam tur, kur esam.

Atvainojiet, bet bērnudārzs nav cietums, kur mazo pārkāpēju nosēdina kamerā, lai pārdomā savu uzvedību.  

Bērnu nedrīkst sodīt, atņemot viņam to, kas viņam šajā vecumā vajadzīgs visvairāk, — drošu pieaugušā klātbūtni.
 

Protams, es saprotu arī pedagogus. Grupā var būt vairāk nekā divdesmit bērnu, katram savas vajadzības, savas emocijas un savs raksturs. Darbs pirmsskolā nav pastaiga rožu dārzā. Ir brīži, kad vienlaikus raud viens, otrs ir sastrīdējies, trešais kaut kur skrien, bet ceturtais tikmēr ir izdomājis ko tādu, par ko pieaugušajam pat sapņos nav rādījies. Es zinu, cik grūts ir šis darbs. Zinu arī, cik liela atbildība gulstas uz skolotāja pleciem.
 

Taču tieši tāpēc bērnu drošībai jābūt pārdomātai sistēmai, nevis cerībai, ka gan jau nekas nenotiks. Ja trīsgadnieks spēj atrast veidu, kā atvērt durvis, izkļūt no teritorijas un aiziet vairākus kilometrus, tad mums jāuzdod jautājums nevis par to, cik viltīgs izrādījies bērns, bet gan par to, kāpēc skolotājs viņu neapturēja.