Gadu desmitiem bērnu dēļ dzīvoju kopā ar krāpēju.Vai nožēloju? Nē

Daudzas mūsu lasītājas, iepazīstoties ar tavu stāstu, droši vien būs šausmās. Lielā daļā laulību krāpšana tomēr tiek uzskatīta par absolūti nepieņemamu un nepiedodamu. Bet tu esi nolēmusi rīkoties savādāk?

Tā jau tikai liekas, ka to krāpšanu nekad neviens nepiedod. Es jau arī palasu tajā pašā Facebook dažādus sieviešu forumus. Tur, tiklīdz kāda uzzina, ka vīram ir mīļākā, visas pārējās uzreiz bļauj, ka vajag šķirties. Bet patiesībā jau izšķiras tikai retā. It īpaši, ja ir mazi bērni un nekādu citu nesaskaņu laulībā nav.

Un jums ar Uldi nekādu citu nesaskaņu nav?

Nē. Bet tas tā nav bijis vienmēr. Mēs apprecējāmies ļoti jauni un pilnīgā rozā briļļu periodā. Arī bērni pieteicās praktiski uzreiz un viens pēc otra. Pirmo reizi es Uldi attiecībā uz viņa sānsoli pieķēru, esot stāvoklī ar otro bērnu. Viņš bija uzsācis dēku ar kaut kādu bijušo klasesbiedreni. Es biju sašutusi. Savācu bērnu un pēdējos grūtniecības mēnešos, būdama, aizbraucu dzīvot pie vecākiem uz laukiem. Pilnīgā pārliecibā, ka šķiršos. Tomēr Uldis lūdzās, brauca teju katru dienu. Dievojās, ka nekad tā vairs nedarīs. Īsi pēc otrā bērna dzimšanas es salūzu un piedevu. Kādu pusgadu mūsmājās valdīja idille. Tad no draudzenēm padzirdēju, ka mans vīrs redzēts kopā ar vienu no mūsu kopīgajām paziņām. Papētīju situāciju – viss skaidrs. Es atkal vācu bērnus, atkal pie vecākiem. Uldis atkal lūdzas un dievojās, ka mūžam neatkārtosies. Piedodu. Pēc apmēram pusgada atkal viss tas pats. Un atkal viss uz riņķi.

Un tad tu kaut kādā brīdī samierinājies? Vai tas būtu īstais vārds?

Vienā brīdī es jau sevī biju attīstījusi tādas detektīva dotības, ka savu laulības pārkāpēju pieķeršanas aģentūru varētu dibināt (smejas). Tomēr vajadzēja paiet daudziem gariem gadiem, lai es saprastu, ka patiesībā nezinu droši vien ļoti, ļoti daudz. Vēl vairākiem gadiem vajadzēja paiet, lai saprastu, ka no šādas manas un bērnu nervu bendēšanas nav absolūti nekāda labuma. Jāsaka, ka man ļoti daudz arī iemācīja kāda Latvijā toreiz gana labi pazīstama attiecību trenere. Tikai tad es sāku apzināties, ka mums ar vīru nesakrīt seksuālie temperamenti. Man ik pa laikam vajadzīgs sekss, vairāk tāpēc, lai saņemtu maigumu no partnera. Uldim patīk adrenalīns, eksperimenti. Mani tas vispār neinteresē. Bet visādi citādi mums saskanēja. Viņš bija un ir lielisks tēvs. Tad, kad mums negaidīti bija pieteicies trešais mazulis, es nolēmu, ka viss – šo bērnu es gaidīšu mierā un harmonijā, baudīšu visu, kas man ir. Un man bija rūpīgs vīrs, ar kuru kopā mēs bijām sasnieguši diezgan augstu labklājības līmeni, man bija skaista māja, burvīgi bērni un harmoniska ikdiena. Mēs varējām atļauties braukt ceļojumos, vest bērnus uz dažādiem pulciņiem. Jāpiemin, ka Uldim ir arī plaša un ļoti, ļoti draudzīga ģimene, kura ļoti mīl mani un rūpējas par mūsu bērniem. Mēs svinam lielus un skaistus ģimenes svētkus. Un tad es tā padomāju – atņemt to visu bērniem tikai tāpēc, ka Uldis ik pa laikam padraiskojas ar kādu sievišķi? Nē, nē un vēlreiz nē! Viņi ir uzauguši stiprā ģimenē. Šobrīd jau mums ar Uldi ir divi mazbērni. Visi bērni labprāt mūs apciemo un mūsu mājas sauc par savām īstajām mājām, svinam skaistus svētkus, kopā ceļojam. Kas tad es būtu par māti, ja to visu atņemtu saviem bērniem?

Domā, ka šo daudzo gadu laikā bērniem, esot lielākiem, nekad nav bijušas aizdomas, ka tētis uzvedās ne gluži tā, kā pieklājas?

Nu, vienīgi, ja viņi, mazi esot, atceras tos skandālus, kad es vēl situāciju ne tuvu nebiju pieņēmusi. Kad jau viņi bija tādā vecumā, kad varētu saprast, arī Uldis bērnu dēļ kļuva diskrētāks. Vakaros vienmēr nāca mājās, brīvdienās un svētkos vienmēr kopā ar mums. Es jau gan gluži organiski jutu, ka atkal ir uzsākta kāda dēka. To jau laikam nemaz īsti nevar nejust, bet nekādi manīt neliku.

Un nekad, nekad nav gribējies tā teikt – uzšaut ar slapju trauku lupatu?

Ar katru gadu arvien mazāk. Jāsaka, ka arī sekss pēdējos gados man ir kļuvis vēl mazāk svarīgs nekā iepriekš. Es pieļauju, ja es būtu tāda seksuāli temperamentīga sieviete, tad varbūt būtu savādāk. Man ir daudz hobiju, bizness, ceļojumi, bērni, mazbērni un tiešām komfortabla dzīve. Ne par ko citu es gluži vienkārši nedomāju.