Gadījumi, kad laulības pārkāpējs visdrīzāk nemainīsies, bet krāps atkal un atkal

Ja vainīgs vienmēr ir kāds cits

Ja pēc neuzticības atklāšanas partneris vaino alkoholu, stresu, attiecību problēmas vai pat pašu otru cilvēku, nevis atzīst savu atbildību, iespēja, ka situācija atkārtosies, ir lielāka. Pārmaiņas parasti sākas tikai tad, kad cilvēks spēj godīgi atzīt savu rīcību un tās sekas.

Pagātne mēdz atkārtoties

Viens no spēcīgākajiem riska faktoriem ir iepriekšēja neuzticības pieredze. Ja partneris ir krāpis jau vairākās attiecībās vai arī šī nav pirmā reize jūsu kopdzīvē, pastāv lielāka iespēja, ka neuzticība kļuvusi par ierastu konfliktu risināšanas vai emociju apmierināšanas veidu.

Kad nožēla dzīvo tikai vārdos

Atvainošanās pati par sevi vēl nenozīmē nožēlu. Ja partneri vairāk satrauc tas, ka viņš pieķerts, nevis tas, cik ļoti ievainots otrs cilvēks, tas var liecināt, ka viņš īsti neizprot savas rīcības sekas. Patiesa nožēla parasti izpaužas ne tikai vārdos, bet arī gatavībā mainīt savu uzvedību.

Pārmaiņas nesākas bez vēlēšanās mainīties

Uzticības atjaunošana prasa laiku un darbu no abiem partneriem. Ja cilvēks atsakās runāt par notikušo, nevēlas apmeklēt pāru terapiju, turpina slēpt telefonu vai izvairās no jebkādām pārmaiņām, tas var liecināt, ka motivācija saglabāt attiecības nav pietiekami spēcīga.

Kad neuzticība kļūst par normu

Daži cilvēki mēdz teikt: "Visi taču krāpj", "Tas neko nenozīmēja" vai "Vīrieši tādi ir". Šāda attieksme palīdz attaisnot savu rīcību un mazina motivāciju to mainīt. Ja neuzticība netiek uztverta kā nopietna problēma, arī iespēja, ka tā neatkārtosies, kļūst mazāka.

Ja otra cilvēka sāpes nešķiet svarīgas

Ja partneris nespēj iejusties otra pārdzīvojumos, izsmej viņa emocijas vai aicina "beidzot aizmirst notikušo", tas var liecināt par emocionālas atbildības trūkumu. Bez empātijas ir grūti atjaunot uzticēšanos un izveidot drošas attiecības.

Cerība nav tas pats, kas realitāte

Neviens saraksts nevar simtprocentīgi paredzēt cilvēka nākotnes rīcību. Ir cilvēki, kuri pēc neuzticības patiešām mainās, mācās no savām kļūdām un ar laiku atjauno partnera uzticēšanos. Tomēr, ja redzams, ka partneris neuzņemas atbildību, nemēģina neko mainīt un neizrāda patiesu nožēlu, ir vērts godīgi sev pajautāt, vai šajās attiecībās iespējams justies droši arī turpmāk.

Attiecību terapeiti parasti atgādina – piedot vai nepiedot ir katra cilvēka personīgs lēmums. Taču nevienam nav pienākuma samierināties ar atkārtotu necieņu, meliem un neuzticību, cerot, ka kādu dienu viss mainīsies pats no sevis.