Pieņems bērnu skolā vai nē? Visu izšķir…kedas

Diemžēl sen jau nav nekāds noslēpums – bērni Latvijā nereti vērtē skolā viens otru nevis pēc tā, cik cilvēks ir draudzīgs, atsaucīgs un foršs, bet pēc tā, cik stilīgs viņš izskatās. Un stilīgums galvenokārt tiek saistīts nevis ar to, cik radoši un interesanti izvēlēts un sakombinēts apģērbs, bet pēc tā, kāda zīmola tas ir. Un izrietoši – cik dārgi tas maksājis. Parunājot ar vairākām mammām, kurām ir skolas vecuma bērni, atklājās jauna tendence – svarīgākais šobrīd esot tas, kāda zīmola kedas kājās.
Vai bērni skolās tiek mobingoti kedu dēļ?

FOTO: Shutterstock.com

Vai bērni skolās tiek mobingoti kedu dēļ?

Sofija, kura ir trīs bērnu mamma, stāsta: Man ir 12 un 14 gadus veci dēli un deviņus gadus veca meita, un burtiski jau otro gadu maniem bērniem šķiet, nekas nav tik svarīgs kā kedas. Es, protams, piekrītu, ka šiem apaviem jābūt ērtiem un kvalitatīviem, tomēr esošā situācija man šķiet nedaudz pārspīlēta. Maigi izsakoties.

 

Meitai pirms skolas sākšanās bira gaužas krokodila asaras – ja nebūs konkrēta modeļa Nike kedu, skolā nekādas dzīves nebūšot. Apžēlojāmies un nopirkām tās 130 eiro vērtās kedas. Savukārt abiem dēliem par varītēm vajadzēja Jordan apavus. Arguments: visiem tādas ir! Te, paldies Dievam, nepieprasīja svaigāko modeli no jaunākās kolekcijas, pasūtījām interneta veikalā no Vācijas. Bet vispār jāsaka, ka man šī tendence nepatīk. 

 

Mums ģimenē vairāk vai mazāk ar finansēm viss ir kārtībā, žēl domāt par tiem vecākiem, kuriem par kedām nākas atstāt bez maz vai pēdējo naudu. Un galu galā, kā jūtas skolā tas bērns, kuram kājās ir šīs bezzīmola kedas?

 

Līdzīgu situāciju novērojusi arī 12 gadus vecā Ernesta mamma: Man liekas, ka manam dēlam vispār ir vienalga, kas viņam ir mugurā. Droši vien pat maisu varētu uzvilkt, ja vien īstās kedas būtu kājās. Bet mums šajā sakarā ir savs noteikums: Gribi tās trakoti dārgās kedas – lūdzu, pērc pats par savu naudu. Tad nu viņš tos apavus arī pērk par dzimšanas dienās un vārda dienās sadāvināto naudu. Man jau liekas, ka šos līdzekļus varētu iztērēt arī lietderīgāk, bet nu, ja jau viņam tas ir tik ļoti svarīgi, lai skolā justos labi, – ļauju.

 

Ko par šo tendenci saka paši bērni?

Lai noskaidrotu, kā tad tur īsti ir ar to kedu apmātību, portāls Mammamuntetiem.lv aprunājās ar deviņiem bērniem, kuri mācās skolās gan Rīgā, gan Pierīgā, gan arī dažādos Latvijas reģionos. Pilnīgi visi aptaujātie bērni atzina, ka viņiem ir ļoti svarīgi, kādas kedas ir viņiem kājās, un viņi visi pilnīgi noteikti pamanot, kādas tās ir citiem bērniem. 

 

Reklāma
Reklāma

Starp populārākajiem zīmoliem tika minēti Jordan, Nike, New Balance un Adidas. Visi aptaujātie noliedza, ka vērtētu savus draugus pēc tā, kādas kedas viņiem ir kājās. Parunājot tuvāk, gan atklājās nedaudz cita aina.

 

14 gadus vecā Alise, kura mācās kādā no Pierīgas skolām, sarunā ar portālu Mammamuntetiem.lv tomēr atzina, ka klasesbiedri mēdzot skatīties šķībi uz tiem, kam ir kaut kādas dīvainas kedas. Par dīvainām tiekot uzskatītas tādas, kuras nav atpazīstamu zīmolu radītas. Acīs gan tam bērnam neviens neko nesakot, bet aiz muguras nedaudz aprunājot gan.

 

Savukārt 15 gadus vecais Valters, kurš mācās kādā citā Pierīgas skolā, atklāj, ka viņa draugu lokā nemaz neesot neviena tāda bērna, kuram būtu kas, kas nav atpazīstama zīmola ražojums. Puisis uzskata, ka kedas taču pērk vienas uz visu sezonu, līdz ar to varot taču izvēlēties, kādas grib.

 

13 gadus vecā Sintija apmeklē skolu kādā no Vidzemes mazpilsētām un atzīst, ka pilnīgi noteikti neizvēloties draugus pēc tā, kādas kedas viņai kājās, taču nenoliedz, ka pamanīt gan to paspēj: “Man pašai patīk visādas stilīgas lietas. Protams, arī kedas, tāpēc es vienmēr apskatos, kādas tās ir citiem bērniem.”

 

Bērni ir pārāk orientēti uz materiālām vērtībām

Simona (sievietes vārds mainīts) strādā par pedagoģi kādā vidusskolā netālu no galvaspilsētas. Un viņa atzīst, ka problēma pastāv: “Nevaru noliegt, ka diemžēl arī es esmu šādu tendenci pamanījusi. Jāsaka gan, ka šobrīd vispār bērni pārāk lielu lomu piešķir materiālām lietām. Tas ar tām kedām ir tāds pēdējo gadu, divus ilgs modes kliedziens. Vienu laiku atkal visiem vajadzēja T kreklus ar zīmolu uzdrukām. Tad somas bija pats svarīgākais. Par mobingu – diemžēl, arī ar tādiem gadījumiem ir nācies saskarties. Nu, ne jau tā, ka gluži kedu, bet vispārējā bērna ģērbšanās stila dēļ. Respektīvi, cietušais bērns bija ģērbies ievērojami pieticīgāk, nekā vairums viņa klasesbiedru. Protams, iesaistījām vecākus, skolas psihologu un situāciju risinājām. Bet kopumā uzreiz varu pateikt, ka skolas formas atrisinātu tiešām daudz problēmu.''

Saistītie raksti