Bērns vairs nevēlas iet uz iemīļotā sporta treniņiem. Kas noticis? Komentē volejboliste Samoilova

Šoruden Latvijas Loto un Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā diskusijā "Esi līdzsvarā" uzmanība tika pievērsta arī bulingam sporta vidē un pieaugušo atbildībai par bērnu emocionālo drošību. Pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles mentore Baiba Lieljure skaidroja, kā atpazīt pāridarījumu un laikus pamanīt pārmaiņas bērna uzvedībā, savukārt Latvijas pludmales volejboliste Anastasija Samoilova dalījās savā sportistes pieredzē, atgādinot, ka pat augsti sasniegumi nepasargā no aizvainojumiem un pazemošanas.

Bulings nav vienkārši konflikts

Ne katra nesaprašanās starp bērniem ir bulings. Sportā domstarpības un konflikti ir neizbēgami, taču būtiski saprast, kurā brīdī konflikts pāraug pāridarījumā. Atšķirībā no konflikta, kurā iesaistītajiem ir salīdzinoši līdzvērtīgas iespējas aizstāvēt sevi, bulinga situācijā kāds izmanto savu pārākumu, lai otru pazemotu vai iebiedētu. Šis pārākums ne vienmēr ir fizisks – to var radīt arī popularitāte vienaudžu vidū vai statuss komandā.

Baiba Lieljure uzsver, ka bulinga pamatā ir varas nevienlīdzība, tāpēc tas jānošķir no parasta konflikta: "Jāuzmanās arī mums kā pieaugušajiem, jo mēs jau dabiski esam varas pozīcijā – esam lielāki un stiprāki. Tāpēc ir svarīgi apzināties, kā mēs šo pozīciju izmantojam attiecībās ar bērniem. Arī trenerim un pedagogam jāapzinās robeža starp prasīgumu, kas palīdz attīstīties, un attieksmi, kas bērnu pazemo."

Kad bērns vairs nevēlas sportot

Viens no signāliem, kam pieaugušajiem vajadzētu pievērst uzmanību, ir pēkšņas pārmaiņas bērna attieksmē pret sportu. Ja bērns, kurš iepriekš labprāt piedalījies sporta stundās, sāk tās kavēt vai meklēt iemeslus, lai nepiedalītos, ne vienmēr pie vainas ir slinkums vai intereses zudums.

"Ja bērns sāk retāk apmeklēt sporta stundas, pedagogiem būtu jāpamana, ka kaut kas ir ārpus ierastā. Dažreiz viņš pats pat nespēj izteikt savas emocijas un paskaidrot, kāpēc nevēlas piedalīties. Negatīva pieredze var kļūt par iemeslu izvairīties no sporta stundām – tā ir sava veida stratēģija, kā sevi pasargāt," skaidro mentore.

Bērns var baidīties no vienaudžu izsmiekla, aizvainojošiem komentāriem vai atkārtotas pazemošanas. Taču ne vienmēr viņš pats pienāks pie pieaugušā un par to pastāstīs. Tāpēc svarīgi ir ne tikai pamanīt pārmaiņas, bet arī radīt vidi, kurā bērns nebaidās runāt.

"Ir jānodrošina, lai bērnam būtu kāds, pie kura viņš var vērsties – vai tas ir sporta skolotājs, vai klases audzinātājs. Svarīgākais ir saprast, vai bērns jūtas drošs un vai viņš zina, pie kā meklēt palīdzību," uzsver Baiba Lieljure.

Vārdi var gan motivēt, gan ievainot

Arī augsti sasniegumi nepasargā no bulinga. Anastasija Samoilova atzīst, ka ar aizvainojošu attieksmi nācies saskarties arī profesionālajā sportā. "Ja esi labākais kādā jomā, tas vēl nenozīmē, ka tev ir visas kārtis rokā un aizvainojumi tevi neskars. Manā karjerā ir bijuši gadījumi, kad man ne tikai jāpierāda, ka esmu spēcīgākā spēlētāja komandā, bet arī tas, ka esmu stipra kā personība. Ir jāspēj parādīt, ka ar mani tā rīkoties nevar," pieredzē dalās sportiste.

Viņas piemērs rāda, ka sportiskie panākumi un emocionālā drošība nav viens un tas pats. Turklāt bērnam, kurš vēl tikai veido savu pašvērtējumu, var būt daudz grūtāk iestāties par sevi nekā pieredzējušam sportistam. Tāpēc Samoilova īpaši uzsver valodas izvēles nozīmi trenera un jaunā sportista attiecībās. Norādīt uz kļūdām un palīdzēt tās labot ir trenera darba sastāvdaļa, taču tas nenozīmē, ka kritika jāizsaka rupji vai aizvainojoši.

Anastasija atgādina, ka ne visiem bērniem jākļūst par čempioniem. Daudz svarīgāk, lai sports viņiem sniegtu prieku, iespēju attīstīties un pozitīvu pieredzi. 

"Mans mērķis ir iemācīt bērniem kaut ko tādu, kas viņiem palīdz kļūt par daudzpusīgām, laimīgām personībām un interesantiem cilvēkiem," stāsta pludmales volejboliste.

Svarīgāk par uzvaru – droša vide

Bulinga novēršana sākas ar ikdienas attieksmi, savstarpējo komunikāciju un spēju pamanīt, kā bērni jūtas. Sports bērnam var iemācīt daudz vairāk nekā uzvarēt sacensībās. Taču tas iespējams tikai tad, ja viņš jūtas pieņemts un drošs. Pieaugušo uzdevums ir panākt, lai sporta stundas un treniņi būtu vieta, kur bērns vēlas atgriezties, nevis no kuras meklē iespēju izvairīties.