“Tētis saka, ka mamma ir ragana!” Ko darīt, ja šķirtie vecāki negācijas uzgrūž bērnam?

Vēl sarežģītāk ir tad, ja viens no vecākiem savas emocijas neslēpj arī bērnu klātbūtnē – apvaino otru, izsaka nievājošas piezīmes un visiem stāsta, cik briesmīgs patiesībā ir viņa bijušais partneris. Un tas viss, bērniem dzirdot.
 

Pieaugušajam tie var šķist tikai dusmās izteikti vārdi, taču bērnam tie var kļūt par smagu emocionālu nastu. Bērns šādā situācijā nonāk ļoti neapskaužamā pozīcijā. Viņš taču mīl abus vecākus, vēlas būt kopā gan ar mammu, gan tēti, un viņam nav ne mazākās vēlmes kļūt par tiesnesi pieaugušo attiecībās. Taču, dzirdot, ka viens no vecākiem otru pazemo, bērns var sākt justies vainīgs par savām pozitīvajām jūtām pret šo cilvēku. Viņam rodas iekšējs konflikts – vai drīkst priecāties par laiku kopā ar mammu, ja tētis par viņu runā tik sliktus vārdus? Vai drīkst pastāstīt tētim, ka pie mammas bijis labi, ja tas viņu sadusmos?
 

Mamma ragana, idiote un sliktā

Ar šādu realitāti saskārusies arī mamma Linda (vārds mainīts), viņa Mammamuntetiem.lv uzticējusi savu gana sarežģīto stāstu. 
 

Lindas bērni pēc ciemošanās pie tēta mājās reizēm atgriežas ar stāstiem, kurus mammai ir grūti klausīties. “Mammu, zini, ko tētis par tevi teica? Viņš teica, ka tu esi ragana, idiote un slikta mamma!” – šādus vārdus Linda dzirdējusi no saviem bērniem ne reizi vien. Sākumā viņa pat īsti nezinājusi, ko atbildēt. Iekšā viss vārījies – gribējies bērniem paskaidrot, ka tētis runā muļķības, ka viņiem nevajadzētu viņā klausīties, taču Linda sapratusi, ka bērniem nav jādzird vēl viena pieaugušā dusmu un pārmetumu deva.
 

“Es negribu, lai mani bērni domā, ka viņiem jāaizstāv mamma vai jānostājas manā pusē. Viņiem ir savs tētis, un es nekad negribētu viņiem liegt viņu mīlēt. Bet cik ļoti sāp, kad tavs bērns atnāk mājās un stāsta, ka viņa tētis tevi sauc par raganu! Reizēm viņi man to visu izstāsta, bet citreiz redzu, ka kaut kas nav kārtībā – kļūst klusāki, izvairās no sarunām. Tad es domāju, ko viņi vēl ir dzirdējuši un kā tas viss nosēžas viņu mazajās galvās. Man ir grūti pieņemt, ka bērniem jādzīvo ar šādiem vārdiem un jādzird, cik slikta es esot, lai gan viņi paši neko sliktu nav izdarījuši,” stāsta Linda.
 

Mammamuntetiem.lv vērsās Bērnu aizsardzības centrā (BAC), lai skaidrotu, kā šādā situācijā rīkoties, ko darīt vecākam, pret kuru tiek vērsta emocionālā vardarbība, pat šķirtam esot. Un kā šajā konfliktā neieraut bērnus? 
 

Bērns nākotnē var nespēt veidot normālas attiecības

Kā uzsver Bērnu aizsardzības centra (BAC) pārstāve Simona Saule, Bērnu tiesību aizsardzības (BTA) likuma 1. panta 12. punktā ir noteikts, ka emocionālā vardarbība pret bērnu ietver bērna pašcieņas aizskaršanu vai psiholoģisko ietekmēšanu, tostarp vardarbīgu izturēšanos pret bērna tuvinieku bērna klātbūtnē. Tādējādi, šāda rīcība ir bērnu tiesību pārkāpums.

“Kopumā šāda rīcība var ietekmēt gan bērna attiecības ar vecākiem un vecāku uztveri kopumā, gan paša bērna emocionālās reakcijas, uzvedību un prasmes veidot attiecības. Šāda vecāku uzvedība var veicināt bērna atsvešināšanos no viena vai abiem vecākiem,” pauž BAC pārstāve.

Bērni ir tendēti identificēties ar saviem vecākiem un dzirdot kritiku par vienu no tiem, bērns var neapzināti uztvert kritiku pret otru vecāku, kā pret sevi, jo viņš jūtas kā daļa no sava vecāka.

“Bērns var just, ka vecāku konfliktā viņam jāieņem viena vecāka puse. Lojalitātes konflikts var arī izpausties kā vainas un nodevības sajūta pret vienu vecāku, komunicējot un pavadot laiku ar otru. 
 

Bērnam, kurš atrodas vidē, kurā notiek konfliktsituācijas starp vecākiem, ar lielāku varbūtību var attīstīties miega grūtības, apetītes izmaiņas un emocionālās grūtības. Piemēram, noslēgšanās sevī, vai otrādi – palielināts aizkaitinājums un pārmērīgs jutīgums. Bērnam var sākties internalizētās uzvedības grūtības, kas var izpausties kā trauksme, nomāktība, nedrošība un zems pašvērtējums,” piebilst BAC pārstāve.

Savukārt eksternalizētās uzvedības grūtības var izpausties kā sarežģījumi attiecību veidošanā, emociju regulācijā. Iespējama noteikumu pārkāpšana.

“Aprakstītā vecāku rīcība var atstāt iespaidu uz bērna spējām un prasmēm veidot attiecības. Ja bērns pastāvīgi novēro necieņu, agresiju, kritiku, viņam var izveidoties priekšstats, ka šāda rīcība attiecībās ir normāla. Turklāt, bērnam var pietrūkt veselīgu attiecību modeļu, kas nākotnē varētu izraisīt grūtības pašam veidot attiecības. Piemēram, pieaugušais var uzvesties agresīvi pret savu partneri, vai otrādi – pieļaut partnera agresīvo izturēšanos pret sevi un normalizēt to.”

Ko darīt apvainotajam vecākam?

“Primāri būtu palīdzoši pārtraukt šādu rīcību pašiem. Vecākam, kurš tiek kritizēts un apsaukāts, svarīgi neatbildēt pretī ar agresiju un mēģināt nospraust robežas. Varētu mēģināt ar otru vecāku vienoties par konfliktu risināšanu tā, lai tas nenotiktu bērna klātbūtnē. Šādos gadījumos pašiem vecākiem ir nozīmīgs stress par šķiršanos un neapmierinātās vajadzības, kas noved pie intensīvām emocijām. Tomēr ir svarīgi izprast, ka šāda uzvedība negatīvi ietekmē bērnu.

Lai palīdzētu sev un bērnam, abi vecāki var meklēt psiholoģisko palīdzību individuāli, vai izmantot pāru terapijas pakalpojumu, lai izveidot cieņpilnas attiecības pēc šķiršanās. Ja bērnam ir vērojamas distresa pazīmes, ieteicams sniegt psiholoģisko palīdzību arī bērnam. Vecākiem būtu nepieciešams atcerēties arī par bērna emocionālām vajadzībām šķiršanas procesā un atbalstīt viņu.  Lai atrisinātu konfliktu un mazinātu negatīvo ietekmi uz bērnu, vecāki var apsvērt mediatora pakalpojumus,” skaidro Bērnu aizsardzības centrā.

Ja vecākiem neizdodas vienoties par konfliktu risināšanas robežām un bērns tiek pakļauts emocionālai vardarbībai, nepieciešams ziņot par šo pārkāpumu, kā tas ir noteikts BTA likuma 73. panta 2. punktā. Par bērna tiesību pārkāpumu nepieciešams ziņot sociālajam dienestam, bāriņtiesai, Bērnu aizsardzības centram, vai Valsts policijai.

Izvērtējot situāciju, institūcijas var iejaukties un nepieciešamības gadījumos noteikt vecāku saskarsmes kārtību ar bērnu vai aicināt vecākus sadarboties ar psihologu, vai apmeklēt vecāku prasmju veicināšanas kursus.

Atsauces: 

1. Cambridge Dictionary. Bad-mouthing. https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/bad-mouthing 
2. Schrodt, P. (2026). Parent–child triangulation and children’s adjustment: a meta-analysis of children feeling caught and symptoms of distress. Annals of the International Communication Association. https://doi.org/10.1093/anncom/wlag024 
   van Eldik, W. M., de Haan, A. D., Parry, L. Q., Davies, P. T., Luijk, M. P., Arends, L. R., & Prinzie, P. (2020).
3. The interparental relationship: Meta-analytic associations with children’s maladjustment and responses to interparental conflict. Psychological Bulletin, 146(7), 553–594. https://doi.org/10.1037/bul0000233 
4. Rowen, J., & Emery, R. (2018). Parental denigration: A form of conflict that typically backfires. Family Court Review, 56(2), 258–268. https://doi.org/10.1111/fcre.12339 
5. LVportals.lv. Slepeni Ierakstīt Sarunu drīkst Tikai Tad, ja tas ir vienīgais veids, Kā Atklāt Pretlikumīgu darbību. LV portāls. https://lvportals.lv/e-konsultacijas/38908-slepeni-ierakstit-sarunu-drikst-tikai-tad-ja-tas-ir-vienigais-veids-ka-atklat-pretlikumigu-darbibu-2026