"Mamma ir slikta!" Bērni pēc tikšanās ar tēvu kā samainīti. Ko darīt?

"Labdien! Ar bērnu tēvu kopā nedzīvojam, bērni ikdienā dzīvo ar mani (mammu). Tēvs bērnus paņem pie sevis ļoti reti, no rīta paņem un vakarā atved (tēvam jauna ģimene, kurā ir piedzimis bērns, kā arī ir bērns no jaunās sievas iepriekšējām attiecībām). Pēc katras tikšanās reizes ar tēvu bērni atgriežas mājās nedaudz emocionāli nestabili: novērojamas kaprīzes, raudāšana, emocionāls izsīkums, kā arī pēkšņas apsūdzības un paziņojumi, ka “mamma ir slikta”. Šāda uzvedība turpinās 1–2 dienas, pēc tam bērnu emocionālais stāvoklis stabilizējas un mūsu starpā atkal ir labas, uzticības pilnas attiecības līdz nākamajai tikšanās reizei ar tēvu. Bērniem arī nepatīk tajā ğimenē esošais bērns no iepriekšējām attiecībām. Protams, ka tādas ļoti retas, bet emocionālas šūpoles nav bērniem labvēlīgas.
 

Pēc tādiem notikumiem man rodas aizdomas, ka par mani kā mammu bijis kaut kas pateikts vai noskaņots (vienreiz meita pēc sarunas ar tēvu raudāja un minēja, ka tas ir “noslēpums”, par ko bija runa, vēlāk teica, ka it kā izteica aizrādījumus par uzvedību). Kā rīkoties un runāt ar bērnu tēvu? Es ar bērniem cenšos visu izrunāt, mierināt, nodibināt uzticības pilnas attiecības, stabilitāti," savu vēstuli Marija uzticējusi portālam LVportals.lv

Atbildi sniedz Bērnu aizsardzības centrs: 

Ja jums ir aizdomas, ka tēvs bērnus negatīvi noskaņo, tad primāri šie jautājumi jāpārrunā ar bērnu tēvu. Labvēlīga vecāku savstarpējā komunikācija arī pēc šķiršanās ir ļoti būtiska. Ja tomēr nesaskaņas neizdodas atrisināt, tad aicinām izmantot pieejamos atbalsta mehānismus, lai mazinātu savstarpējo konfliktu un veidotu konstruktīvu sadarbību bērna interesēs, tostarp nepieciešamības gadījumā piesaistot sertificētu mediatoru vai psihologu.

Civillikuma 178. pants paredz, ka, vecākiem dzīvojot šķirti, viņu kopīgā aizgādība turpinās, bet bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

Civillikuma 181. pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Tāpat Civillikuma 181. panta ceturtajā daļā noteikts, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.