Daudzbērnu ģimenes “lutina”, bet par vienu bērnu kurš domās? Vecāki “uzvārās” diskusijā par valsts atbalstu

Par to, kādus pabalstus, bonusus un atlaides var saņemt 3+ ģimenes Latvijā, lasi ŠEIT: 
3+ ģimenēm pienākas vairāk, nekā daudzi zina: ko šobrīd var saņemt daudzbērnu ģimenes?

Pēc raksta par atbalstu daudzbērnu ģimenēm Mammamuntetiem.lv Threads profilā izvērtusies spraiga diskusija. Vieni vecāki uzsver, ka atlaides un pabalsti reāli atvieglo ikdienu, citi jautā – kāpēc netiek novērtētas ģimenes ar vienu vai diviem bērniem, bet vēl kāds atgādina par vecākiem, kuri bērnus audzina vieni, un ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām.

Latvijā daudzbērnu ģimenēm pienākas dažādi atvieglojumi – lielāks ģimenes valsts pabalsts, Goda ģimenes apliecības piedāvātās atlaides, atsevišķi transporta un nodokļu atvieglojumi. Daļai ģimeņu būtisks ir arī pašvaldību atbalsts, piemēram, ēdināšanas izdevumu segšana vai atlaides interešu izglītībai. Taču līdzko runa ir par to, ko valsts un pašvaldības piešķir ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem, diskusija ātri vien nonāk pie cita jautājuma: bet kā ir ar pārējiem?

Pēc Mammamuntetiem.lv raksta par daudzbērnu ģimeņu atbalstu Threads komentāros izskanēja gan pateicība par pieejamajiem atvieglojumiem, gan vilšanās par to apmēru un pieejamību. Daži vecāki uzskata, ka atbalsts ir pamatots un nepieciešams, citi – ka sistēma nepietiekami ņem vērā ģimenes reālo finansiālo situāciju, bērnu vajadzības un dzīvesvietu.

“Kas tad viens bērns nav nekas?”

Šis ir viens no asākajiem jautājumiem diskusijā. Daļai vecāku nav saprotams, kāpēc atbalsta apmērs un pieejamība tik būtiski mainās atkarībā no bērnu skaita ģimenē. “Vai tiešām ir jābūt diskriminācijai. Ka pa katru bērnu ir attiecīgs pabalsta summa. Kas tad viens bērns nav nekas.? Šī politika nav godīga!” raksta komentētājs Ilgonis.

Līdzīgu neizpratni pauž arī kāda cita diskusijas dalībniece, kura norāda uz bērnu vajadzībām neatkarīgi no tā, cik brāļu un māsu viņiem ir. Ģimenei ar vienu bērnu arī jāmaksā par pārtiku, apģērbu, skolas vajadzībām, transportu un pulciņiem. Turklāt šīs izmaksas ne vienmēr ir mazākas, proporcionāli ģimenes ienākumiem.

Īpaši asa ir diskusija par atlaidēm sabiedriskajā transportā. Komentētāja Ilze raksta: “3+ sabiedriskā transporta atlaides ir labas. Bet žēl, ka pārējo ģimeņu bērniem nav nekādu atlaižu - vilcienā, starppilsētu autobusos.”

Māra raksta: “Atsevišķas ģimenes goda atlaides rada nepamatotu diskrimināciju – tās, ko piešķir pašvaldība – ēdināšana izglītības iestādēs, sabiedriskais transports, pulciņi – šim būtu jāpamatojas ienākumos vai arī jābūt visiem. Latvijā vispār būtu jāvirzās prom no valsts un pašvaldību pabalstiem grupai x pēc statusa, jāvērtē ienākumu un jāsniedz atbalsts. Atlaides bodēm – kāpēc gan ne, konkrētai grupai.”

Bet Renāte raksta: “Ir saprotams, kāpēc ir 3+ atbalsts, bet, iespējams, vienam vecākam (lielākoties mātēm) ar 2 bērniem ir visgrūtāk (gan finansiāli, gan laika sadales u.c. ziņā) Statistiski, cik saprotu, tādu ģimeņu Latvijā ir ļoti daudz.”

Vēl kāda mamma raksta: “Nejūtu nekādu atbalstu. Tie 25 eur nevar pat nosegt bērnam pusdienas skolā uz vienu mēnesi. Pusdienas skolā maksā gandrīz 50 eur mēnesī. Transports uz Rīgu maksā tieši tikpat, cik pieaugušam cilvēkam.”

“Nekādi zelta kalni tur nav”.  Ko saka paši daudzbērnu vecāki?

Tomēr būtu nepareizi secināt, ka daudzbērnu ģimenes dzīvo bez finansiālām grūtībām vai ka tām piešķirtais atbalsts sedz visus papildu izdevumus. To atzīst arī paši vecāki, kuri audzina trīs vai vairāk bērnus.

Komentētāja Linda raksta: “Man ir 3. Nu sagatavot kaut vai rudenim vai ziemai (kombinezoni, zābaki utt) ir diezgan jūtama atšķirība 1 vai 3 bērniem. 🫣 3+ atlaides, kur iespējams, izmantojam, bet nekad tas nav būtisks atspaids ģimenes budžetam. Jūtamākais laikam ir bezmaksas ēdināšana bd [bērnudārzā] - tie ir 40eur mēnesī par vienu bērnu. Nekādi zelta kalni tur nav.”

Arī komentētāja Monta, kura audzina trīs bērnus, atzīst, ka atbalstu izjūt. Viņa īpaši izceļ nekustamā īpašuma nodokļa un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides, bezmaksas ēdināšanu skolā un bērnudārzā, kā arī ģimenes valsts pabalstu.

“25eur elektrībai ir jauki, bet globāli neko nemaina,” viņa raksta, vienlaikus norādot, ka arī nelielas atlaides ir patīkamas. Tomēr Monta nepiekrīt apgalvojumam, ka ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem būtu grūtāk tikai tāpēc, ka tām nav pieejams tāds pats atbalsts.

Savukārt Sabīne raksta, ka 3+ atbalsts ir jūtams un patīkams, tomēr tas ne tuvu nenosedz izmaksu starpību starp divu un trīs bērnu ģimeni ar tiem pašiem vecāku ienākumiem: “Ja bērnus plānotu balstoties uz finansēm, mums noteikti būtu daudz lētāk palikt pie 2 bērniem kā ar 3 un tām 3+ atlaidēm un lielāku ģimenes valsts pabalstu. Man pat liekas smieklīgi to salīdzināt,” viņa raksta.

Kā ar viena vecāka ģimenēm?

Tikmēr ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks, ikdiena nereti ir vēl sarežģītāka. Ja nav partnera, ar kuru dalīt gan finansiālo slogu, gan rūpes par bērniem un mājas soli, katrs neparedzēts izdevums un katra saspringtāka diena var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Vienam vecākam jāspēj vienlaikus nopelnīt iztiku, parūpēties par bērnu vajadzībām un būt līdzās emocionāli — turklāt bieži vien bez iespējas kaut uz brīdi pārņemt elpu. Tāpēc diskusijā par atbalstu ģimenēm svarīgi neaizmirst arī tās, kurās bērnu audzināšanas un uzturēšanas atbildība gulstas uz viena cilvēka pleciem.

Ieva uzsver, ka par vecākiem, kuri bērnus audzina vieni, tiek domāts pārāk maz: “Un ja tu esi solo vecāks!? Visi tikai vienmēr uzsver daudzbērnu ģimenes un sniedz atbalstu tām papildus. Kādēļ neviens neaizdomājas nekad par vecākiem, kas audzina atvases vieni?”

Cita mamma šo problēmu formulē vēl tiešāk, norādot, ka viena vecāka ģimenē viens cilvēks sedz visus izdevumus, bet bērnam ne vienmēr ir pieejamas atlaides ēdināšanai. Viņa atgādina, ka sociālā neaizsargātība nav nosakāma tikai pēc bērnu skaita.

Arī bērnu īpašās vajadzības diskusijā tiek izceltas kā joma, kur atbalstam būtu jābūt daudz lielākam. Komentētāja Elita raksta, ka 25 eiro atbalstu ikdienā īpaši neizjūt, bet būtisku atbalstu saņēmusi laikā, kad varēja būt kopā ar bērnu un vēlāk papildināt savas profesionālās prasmes: “Uzskatu ka problēma ar pabalstiem ir nevis bērnu skaitā, bet bērniņiem ar īpašām vajadzībām - šīs ģimenes ir pelnījušas daudz lielāku atbalstu.”

Daudzbērnu ģimenēm atlaides palīdz, bet ne visiem vienādi

Vēl viena diskusijā izcelta problēma ir atbalsta nevienlīdzīgā pieejamība dažādās pašvaldībās.

Komentētāja Ilze raksta, ka viņas ģimenē ir četri bērni, tostarp jaunākie ir dvīņi, taču dzīvesvieta Jelgavas novadā nozīmē, ka bērniem par ēdināšanu skolā, sporta nodarbībām un pilsētas sabiedrisko transportu jāmaksā pilna summa. “Un tas tādēļ, ka dzīvojam Jelgavas novadā, nevis pilsētā,” viņa raksta.

Šis piemērs atgādina, ka Goda ģimenes apliecība pati par sevi nenozīmē, ka ikviens pakalpojums visā Latvijā būs lētāks. Pašvaldību noteikumi atšķiras, un konkrētu atvieglojumu pieejamība var būt atkarīga no deklarētās dzīvesvietas. Līdz ar to vienai ģimenei atbalsts var būt jūtams, bet citai – ievērojami mazāks, pat ja abās aug vienāds bērnu skaits.

Vienlaikus ir arī vecāki, kuri atlaides vērtē ļoti pozitīvi. Kristīne raksta, ka ģimene jūt ieguvumu no transporta, kultūras pasākumu, muzeju un zooloģiskā dārza apmeklējumu, kā arī interešu izglītības atlaidēm. Saskaitot vairākus nelielus ietaupījumus, kopējais ieguvums var būt ievērojams.

Tātad nav vienas atbildes, vai atbalsts ir pietiekams. To ietekmē ne tikai bērnu skaits, bet arī dzīvesvieta, pakalpojumu izmantošanas paradumi, vecāku nodarbinātība un konkrētās ģimenes vajadzības.

“Jāatbalsta IKKATRS piedzimušais bērns”

Diskusijā pavīd arī komentāri, kas aicina atteikties no savstarpējas sacensības par to, kuram pienākas vairāk.

“Ar šī brīža demogrāfisko situāciju, valstij jāpriecājas un jāatbalsta IKKATRS piedzimušais bērns.. jauns latvietis 1bērna, 3bērnu vai 5bērnu ģimenē ir Latvijas nākotne - tie ir cilvēki, kas veidos mūsu valsti nākotnē…” - raksta Thread lietotājs.

Vecāki nav vainīgi pie tā, ka atbalsta sistēma ir veidota ar dažādiem sliekšņiem, atlaidēm un izņēmumiem. Taču viņi ir tie, kuri ikdienā izjūt šo noteikumu sekas – gan tad, ja atlaide palīdz ietaupīt, gan tad, ja ģimene tai nekvalificējas vai par to nemaz nezina.

Vai atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir pietiekams?

Atbilde, ko sniedz šī diskusija, nav vienkārša. Daudzbērnu ģimenēm atbalsts ir vajadzīgs, un atsevišķi atvieglojumi var būt patiešām nozīmīgi. Taču no komentāriem redzams arī tas, ka atbalsts ne vienmēr sedz papildu izdevumus un ka tā pieejamība ir nevienmērīga.

Ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem savukārt ir pamatots iemesls jautāt, kāpēc atsevišķi ikdienas pakalpojumi – piemēram, transports vai ēdināšana – nav pieejami ar līdzvērtīgiem nosacījumiem visiem bērniem. Vientuļie vecāki un ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, atgādina, ka finansiālo slogu nevar novērtēt tikai pēc bērnu skaita.