"Kāpēc viņa vienkārši neiet prom?" Eksperti stāsta, kas patiesībā notiek vardarbīgās attiecībās – video

Vardarbība ģimenē ir sarežģīta problēma, kas ne vienmēr ir redzama no malas. Tā var izpausties ne tikai kā fizisks pāridarījums, bet arī kā kontrole, manipulācijas, pazemošana un emocionāls spiediens. Turklāt vardarbīgās attiecībās nereti mijas bailes, sāpes, pieķeršanās, cerība un vēlme saglabāt attiecības, padarot situāciju daudz sarežģītāku, nekā tā sākotnēji varētu šķist.

Sabiedrībā bieži izskan jautājumi par to, kāpēc cilvēks rīkojas vardarbīgi vai kāpēc vardarbībā cietušais vienkārši neaiziet. Tomēr aiz šiem jautājumiem slēpjas dažādi psiholoģiski procesi, kuru izpratne ir būtiska, lai mazinātu aizspriedumus, atpazītu vardarbību un veicinātu savlaicīgu palīdzības meklēšanu.

Tieši tādēļ biedrība “Skalbes” izveidojusi sarunu ciklu “NE MIERS MĀJĀS”, kurā kopā ar psihologiem un jomas ekspertiem tiek aplūkota vardarbība ģimenē no trim savstarpēji saistītiem skatupunktiem – vardarbības veicēju uzvedības, vardarbībā cietušo psiholoģiskās pieredzes un iespējām izkļūt no vardarbīgām attiecībām.

“Mēs šiem jautājumiem pievēršamies no psiholoģiskā skatpunkta, cenšoties saprast, kas notiek vardarbībā cietušo psihē, kāpēc ir tik grūti pārtraukt šādas attiecības un kādi mehānismi uztur vardarbības ciklu ģimenēs un partnerattiecībās,” skaidro klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova.

Sarunu cikla pirmā epizode “Vardarbības veicēji – kas viņi tādi ir?” pievēršas vardarbības veicēju uzvedībai, tās psiholoģiskajiem cēloņiem un iespējām mainīt vardarbīgu rīcību. Eksperti skaidro, kāpēc cilvēki izturas vardarbīgi pret sev tuviem cilvēkiem, kādi uzvedības modeļi mēdz atkārtoties vardarbīgās attiecībās un kāda nozīme ir atbildības uzņemšanai. Sarunā piedalās klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova, klīniskā un veselības psiholoģe un Vardarbības prevences tālruņa vadītāja Santa Laimiņa-Rubene, kā arī Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) tiesu psiholoģijas eksperts Raitis Eglītis.

Otrā epizode “Vardarbībā cietušie – kāpēc viņi cieš?” pievēršas vardarbībā cietušo psiholoģiskajai pieredzei un tam, kā vardarbība ietekmē cilvēka emocijas, domāšanu un spēju pieņemt lēmumus. Eksperti skaidro, kāpēc aiziešana no vardarbīgām attiecībām ne vienmēr ir tik vienkārša, kā šķiet no malas, un kādi psiholoģiskie procesi to var apgrūtināt. Sarunā piedalās klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova, klīniskā un veselības psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Kristīne Millere, kā arī klīniskā un veselības psiholoģe Solvita Kuļikovska.

“Lai kaut ko mainītu savās attiecībās un ģimenē, ir svarīgi izprast mehānismus, procesus un dinamiku, kas raksturīga vardarbīgām attiecībām. Bieži vien no malas ir grūti saprast, kāpēc cilvēki paliek šādās attiecībās. Tāpēc ir svarīgi vispirms ieraudzīt un saprast, pirms ķerties pie kāda tiesāšanas,” uzsver Inga Krišjānova.

Trešā un noslēdzošā epizode “Ārā no vardarbīgām attiecībām”, kas tiks publicēta 27. oktobrī, pievērsīsies ceļam ārā no vardarbīgām attiecībām un psiholoģiskajiem procesiem, kas var pavadīt šo ceļu. Ekspertes skaidros, kāpēc aiziešana ne vienmēr ir viens skaidrs lēmums, kā pretrunīgas emocijas var ietekmēt šo procesu un kas var palīdzēt cilvēkam virzīties uz drošāku dzīvi. Sarunā piedalīsies klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova, psiholoģe un Junga analītiķe Inese Ruka, kā arī psiholoģe un eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Tatjana Goluba.

“Pats galvenais ir saprast, ko var darīt, lai izkļūtu no vardarbīgām attiecībām, kā pārraut šo ciklu un kas var palīdzēt cilvēkiem dzīvot drošāku un mierīgāku dzīvi,” norāda Inga Krišjānova.

Visas sarunu cikla epizodes tiek publicētas biedrības “Skalbes” YouTube kanālā, kur skatītājiem pieejami arī sarunu transkripti.

Skaties sarunu ciklu: 

Vardarbībā cietušajiem pieejamas līdz 10 anonīmām speciālistu konsultācijām

Līdztekus sabiedrības izglītošanai biedrība “Skalbes” aicina cilvēkus, kuri piedzīvojuši vardarbību, izmantot pieejamās profesionālā atbalsta iespējas.

Vardarbībā cietušajiem ir iespēja saņemt līdz 10 anonīmām speciālistu konsultācijām, izvēloties sev nepieciešamo palīdzību.

Pieejamas psihologa vai psihoterapijas speciālista, kā arī jurista konsultācijas. Tās iespējams kombinēt atbilstoši individuālajām vajadzībām vai visas 10 konsultācijas saņemt pie viena speciālista.

Pieteikšanās konsultācijām:

Tālrunis: 24551700

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Sarunu cikls “NE MIERS MĀJĀS” tapis ar Swedbank Latvija atbalstu.

Biedrība “Skalbes” atgādina, ka vardarbībā cietušajiem nav jāpaliek vieniem ar piedzīvoto un palīdzības meklēšana ir nozīmīgs solis ceļā uz drošāku dzīvi. 

Ja nepieciešams emocionāls atbalsts, iespējams zvanīt uz krīzes tālruņiem:

• Valsts apmaksāts vienotais krīzes tālrunis: 116123 (24/7);
• Krīzes tālrunis: 67222922 / 27722292 (24/7);
• Atbalsta tālrunis noziegumos cietušām personām: 116006 / zvani no ārzemēm: +37166116116 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz 22.00).
• Kā arī uz vardarbības prevences tālruni 22045225 (darba dienās no plkst. 06.00 līdz 12.00 / no plkst. 18.00 līdz 00.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti)

Zvanot pa tālruni, iespējams saņemt anonīmu un konfidenciālu psihoemocionālu atbalstu cilvēkiem, kuri: izjūt agresiju, dusmas vai spriedzi, domā, ka viņu uzvedība var kļūt vardarbīga, jau ir rīkojušies vardarbīgi un vēlas saprast, kāpēc tas noticis un kā mainīties, vēlas runāt ar kādu, pirms domas kļūst par darbību.

Savukārt, ja pastāv tūlītēji draudi dzīvībai vai veselībai, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.