"Man vairs nav sapņu!" Artjoms stāsta par Krustkalnu traģēdiju, kas viņam atņēma pašu dārgāko – divus bērnus

Dmitrijevu ģimene pirms 10 mēnešiem piedzīvoja šausmīgu traģēdiju. Tētis Artjoms tobrīd Norvēģijā pelnīja naudu, bet sieva ar trim bērniem dzīvoja Latvijā. 2026. gada 16. janvāra rītā viņu īrētajā dzīvoklī Krustkalnu ciemā, Ķekavas pagastā, izcēlās ugunsgrēks. Tajā dzīvību zaudēja ģimenes vecākie bērni - piecus un 15 gadus veci. Artjoma sieva un jaunākā meitiņa Alise izdzīvoja, taču guva ļoti smagus savainojumus. Meitiņas traumas ir prātam neaptveramas, mazā līdz šim ir pārcietusi vairāk nekā 20 operācijas, cīnoties par savu dzīvību.
 

Pazaudēja pašu dārgāko

“Mani bērni iemācīja, ka nevajag skriet pēc naudas. Es visu laiku strādāju sešas septiņas dienas nedēļā, lai viņiem viss būtu. Bet ar visu to strādāšanu es pazaudēju dārgāko – laiku, ko varēju pavadīt kopā ar viņiem,” aizlūstot balsij, rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Artjoms Dmitrijevs.

Artjoms strādāja Norvēģijā, kur viņam piederēja celtniecības uzņēmums. Viņš vēlējās nopelnīt pietiekami daudz, lai uzceltu ģimenei māju un atgrieztos Latvijā pie sievas un trim bērniem. Taču vienā naktī viņa dzīve neatgriezeniski mainījās.

Īres dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja divi bērni. Artjoma sieva un jaunākā meita Alise guva smagus apdegumus un nonāca komā. Meitai priekšā vēl daudz operāciju un garš atveseļošanas ceļš. Pēc traģēdijas Artjoms cenšas noskaidrot, vai viņa bērnu nāvi bija iespējams novērst. Lai gan augustā kriminālprocesu izbeidza, ģimene šo lēmumu apstrīdēja. Ģenerālprokuratūra atzina sūdzību par pamatotu un kriminālprocess tika atjaunots.

Varēja redzēt tikai actiņas

Artjoms stāsta: “Es biju ārzemēs darbā. No rīta man piezvanīja sievas māsa un pateica, ka mans bērns ir gājis bojā un mūsu dzīvoklī ir bijis ugunsgrēks. Uzreiz pirku biļetes un braucu uz Latviju. Lidojuma laikā mans brālis paziņoja, ka ir gājis bojā mans dēls un meita. Jaunākā meita un sieva bija ļoti smagā stāvoklī. Devos uz slimnīcu pie savas meitas. Viņu ieraugot, biju šokā. Ārsti cīnījās par viņas dzīvību. Meita bija iebindēta no kājām līdz galvai. Varēja redzēt tikai viņas actiņas. Pēc tam aizbraucu pie savas sievas. Viņa izskatījās tāpat – iebindēta. Viņas abas bija komā. Emocijas bija briesmīgas, negribējās pat dzīvot. Jo mani mīļie bērni ir gājuši bojā, un tas, kas ir noticis ar manu sievu un meitu… Es nezināju, ko darīt.

Biju slimnīcā, gulēju pie viņas. Uzreiz no slimnīcas atnāca psihiatre, viņa strādāja ar mani katru dienu. Katru dienu runājām, kā turpināt dzīvot. Uz to brīdi es dzīvot negribēju. Bija tikai viens iemesls, lai turpinātu cīnīties, - mana meita. Kad sieva pamodās, pirmais, ko viņa pateica, - kur ir mūsu bērni? Es neko neteicu par bojāgājušajiem bērniem. Pateicu tikai, ka Alise ir slimnīcā, ar viņu viss ir labi. Negribēju viņu tobrīd pārāk satraukt. Arī pie viņas bija psihiatre no slimnīcas, kura viņu gatavoja, palēnām, palēnām. Ar medikamentiem un ar sarunām.”
 

Pieaudzis cilvēks būtu gājis bojā, mazā meitenīte izdzīvoja

Viņu mazā meita Alise tikmēr gāja cauri smagām operācijām. Kopā to bija vairāk nekā 20. Dziļo apdegumu dēļ viņai teju visam ķermenim bija jāpārstāda āda, jāamputē roku pirksti un vairāki kāju muskuļi. Bojāti bija arī vairāki iekšējie orgāni, raksta.

Stāsta Artjoms: “Meitai izgrieza divus metrus zarnu un teica, ka tagad uz visu mūžu viņai būs barošana caur artēriju, jo viņa nespēs uzņemt visus vajadzīgos vitamīnus. Taču tagad barošana jau ir samazināta līdz trim dienām nedēļā. Galva viņai visa bija apdegusi līdz kaulam. Tika pārstādīta āda no muguras uz galvu. Tāpēc meitai nebūs matu. Pirksti bija ļoti apdeguši. Tika mēģināts to saglābt, bet nevarēja, tāpēc tika nogriezti pirksti. Kaut kur vienu falangu, kaut kur divas, kaut kur nogrieza visu. Tā pati problēma bija ar kreiso kājiņu. Muskulis bija ļoti apdedzis, tāpēc noņēma visu muskuli."

Ārstēšanās bērnam būs nepieciešama vēl ilgu laiku. “Gan es, gan visi dakteri brīnās, kā viņa izdzīvoja. Viņi teica – ja tas būtu bijis pieaudzis cilvēks, viņš būtu gājis bojā. Viņai ir ļoti daudz spēka. Es nezinu, no kurienes viņa to ņēma, bet viņa izdzīvoja, viņa ir ļoti stipra meitiņa," saka Alises tētis.

Nelaimes gadījums, kurā vainīgo nav

Par izcēlušos ugunsgrēku ne eksperti, ne izmeklētāji nespēja pateikt, kas to īsti izraisījis. Viens no ekspertiem paudis, ka varbūt tas izcēlies virtuvē, cits – varbūt no elektrības kabeļiem. Kad sieva pamodās no komas, viņa atcerējās, ka nelaimes dienā bija nopirkusi pagarinātāju, uz nakti tajā pieslēdza lādētājus, taču izmeklētāji nevarēja to atrast, raksta Lsm.lv.

Pēc astoņiem mēnešiem lieta tika izbeigta, atzīstot to par nelaimes gadījumu, pie kura neviens nav vainojams. Taču Artjoms ar to nav mierā. Viņš uzskata, ka ir jārod atbildes uz jautājumiem, kā izcēlās ugunsgrēks un kāpēc ugunsdrošības sistēma, par kuras uzturēšanu atbild apsaimniekotājs, kāpņutelpā nenostrādāja, kā nākas. Piemēram, kāpēc dzīvoklī nebija uzstādīti dūmu detektori un kāpēc nebija pārbaudīta ugunsdrošības sistēma.  
 

Sapņu vairs nav

Šobrīd Artjoms ar advokātiem panācis, ka lieta ir atjaunota. Viņš vēlas, lai namu apsaimniekotājs un mājas projektētājs tiktu sodīti, uzņemtos atbildību par notikušo un segtu Alises operācijas un citus medicīnas izdevumus, kas viņai būs nepieciešami visu atlikušo mūžu invaliditātes dēļ.

"Man vairs nav sapņu. Es ne par ko nesapņoju vairs. Pirms tam bija sapnis uzcelt māju, dzīvot ar bērniem, bet tagad sapņu vairs nav. Tagad tikai gribu, lai Alise izveseļojas un viņai būtu kur dzīvot, kad mūsu vairs nebūs, lai viņai būtu pietiekami naudas dzīvošanai pēc mums," atzina Artjoms.

Kur meklēt palīdzību

• Ja steidzami vajag palīdzību tev vai citiem - zvani 112
• Ja esi krīzes situācijā, vajadzīgs emocionāls atbalsts vai moka domas par pašnāvību - zvani 67222922 vai 27722292
  Tālruņi darbojas 24/7, zvani ir anonīmi un bez maksas
• Ja vēlies rakstiski saņemt psihoemocionālu atbalstu, krīzes tālruņa čats pieejams - Skalbes.lv
• Valsts apmaksāts diennakts krīzes tālrunis, pirmā psiholoģiskā palīdzība 24/7 - zvani 116123
• Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 24/7 - zvani 116111
• Čats bērniem un pusaudžiem, lai saņemtu atbalstu - Uzticibastalrunis.lv

Atceries - tu neesi viens!