Bērnudārzi Rīgā – vai tiešām vecākiem nebūs iespēja pašiem izvēlēties pirmsskolu?

Privātie bērnudārzi un daudzas ģimenes joprojām ir neskaidras nākotnes priekšā – vai pašvaldības līdzfinansējums tiks saglabāts visām pirmsskolas iestādēm vai tomēr nē? Arī sabiedrības viedoklis dalās, jo daļa atbalsta iespēju ģimenēm pašām izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi.
Rīgas pašvaldības galvenais arguments līdzfinansējuma nepiešķiršanai, ir bērnu skaita samazināšanās, tādējādi brīvas vietas parādās ne tikai pašvaldības dārziņos, bet arī privātajos.

FOTO: Unsplash.com

Rīgas pašvaldības galvenais arguments līdzfinansējuma nepiešķiršanai, ir bērnu skaita samazināšanās, tādējādi brīvas vietas parādās ne tikai pašvaldības dārziņos, bet arī privātajos.

Tomēr ir arī iedzīvotāji, kas uzskata, ka pašvaldībām primāri ir efektīvi jāizmanto savā pārvaldībā esošie bērnudārzi Rīgā. Kas būtu labākais variants, it īpaši laikā, kad bērnu skaits valstī samazinās? Viedoklī dalās bērnudārza “Tince” vadītājs Jurģis Marcinkevičs.

 

Privāto pirmsskolu līdzfinansēšanas kārtība Rīgā

Šobrīd, saskaņā ar Rīgas domē pieņemto lēmumu 2026. gada janvārī, Rīgas pašvaldības līdzfinansējums privātajām pirmsskolas iestādēm ir 501,91 eiro bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un 351,98 eiro piecus līdz sešus gadus veciem bērniem, kas ir obligātais pirmsskolas posms. Tas nozīmē, ka privātais bērnudārzs vecākiem kļūst krietni pieejamāks nekā tad, ja visa summa būtu jāsedz pašiem.

 

Tomēr līdz ar līdzfinansējuma palielinājumu, gada sākumā Rīgas pašvaldība aktualizēja jautājumu par to, vai privātajām izglītības iestādēm līdzfinansējums vispār būtu piešķirams. Kā iemeslu pašvaldības pārstāvji min demogrāfiskās izmaiņas un to, ka pašvaldības bērnudārzi Rīgā aizvien vairāk var nodrošināt brīvas vietas ne tikai obligātās pirmsskolas izglītības apguvei, bet jau pirmajā vecumposmā, tas ir no pusotra gada vecuma. Vai tas nozīmē, ka privātie bērnudārzi paliks tikai kā luksusa pakalpojums ģimenēm, kas var atļauties segt mācību maksu pilnā apmērā pašas?

Foto: unsplash.com

 

Sabiedrības viedoklis

Rīgas pašvaldības galvenais arguments līdzfinansējuma nepiešķiršanai, ir bērnu skaita samazināšanās, tādējādi brīvas vietas parādās ne tikai pašvaldības dārziņos, bet arī privātajos. Turklāt, ir privātie bērnudārzi, kas beidz savu darbību tieši šī iemesla dēļ. Vai tiešām šis ir gana spēcīgs iemesls? Tajā pašā laikā ir privātie bērnudārzi, kas paplašina savu darbību, atverot jaunas filiāles, piemēram, privātais bērnudārzs un nepilna laika pirmsskola “Tince” Rīgas centrā. Tāpat arvien biežāk tiek piedāvāts bērnudārzs no 1 gada vecuma. 

 

“Jebkurš privātais bērnudārzs ir gatavs pārmaiņām un pielāgoties savu klientu vajadzībām. Kopumā vajadzētu vērtēt ģimeņu prasības, izglītības iestāžu reālās izmaksas uz vienu bērnu, kā arī pakalpojuma piemērotību dažāda vecuma bērniem,” stāsta pirmsskolas “Tince” vadītājs Jurģis Marcinkevičs.

 

Reklāma
Reklāma

4 galvenie uzskati sabiedrībā

Protams, ka galvenie trauksmes cēlāji ir privātā sektora bērnudārzi Rīgā, jo tas vistiešākajā mērā ietekmē viņu uzņēmējdarbību. Tomēr neizpratnē par šādu pašvaldības ideju ir arī ģimenes, kuru atvases apmeklē vai plāno apmeklēt privāto pirmsskolu.

 

Sabiedrības un dažādu jomu ekspertu viedokļi dalās:

  1. Mūsdienu vajadzību izvēles iespējas - bērnudārza izvēle nav tikai jautājums par to, vai kaut kur ir brīva vieta. Ģimenēm ir būtiski, kur tieši pašvaldības vai privātais bērnudārzs atrodas, vecāku darba un bērna aprūpes loģistika, iestādes pedagoģiskā pieeja un filozofija, grupas lielums, dienas režīms un iespēja ņemt vērā bērna individuālās vajadzības. Piemēram, pašvaldības bērnudārzs Rīgā var formāli nodrošināt vietu iestādē, taču tā lokācija ir praktiski neērta ģimenei, kuras ikdiena saistīta ar darbu Rīgas centrā nevis mikrorajonā. Tāpat vecāki var būt izvēlējušies privāto pirmsskolu konkrētas pedagoģiskās pieejas vai darbinieku attieksmes dēļ.
  2. Pakalpojuma cena - būtiski, cik ģimenei izmaksā bērna aprūpe un izglītība. Lai arī šobrīd ir pieejams Rīgas valstspilsētas līdzfinansējums, tomēr šī summa nenosedz visas izmaksas katrā privātajā pirmsskolā. Ja vecākiem vēl papildus jāpiemaksā gan mācību maksa, gan ēdināšanas izmaksas, privātais bērnudārzs var kļūt finansiāli nepieejams, jo sevišķi, ja vairs nebūs pieejams pašvaldības atbalsts.
  3. Efektīva pašvaldības finanšu līdzekļu izmantošana - loģiski, ka pašvaldībai savi resursi ir jāizmanto atbildīgi. Ja pašvaldības bērnudārzos ir brīvas vietas, bet vienlaikus tiek maksāts privātajām pirmsskolām, ir pamatoti izvērtēt, vai esošais finansēšanas modelis joprojām ir ekonomiski izdevīgs. Esošā finansēšanas kārtība tika izveidota daudzus gadus atpakaļ, kad pašvaldības bērnudārzos bija garas rindas.
  4. Vienlīdzīgas iespējas visiem - gan Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāvji, gan daļa sabiedrības, gan izglītības un veselības aprūpes nozares speciālisti uzskata, ka ģimenēm būtu jāsaglabā izvēles iespējas un jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret bērniem neatkarīgi no tā, vai viņi apmeklē pašvaldības vai privāto iestādi. Nozares pārstāvju skatījumā straujas finansēšanas noteikumu izmaiņas varētu radīt neskaidrības gan vecākiem, gan privāto iestāžu darbības plānošanai. 

 

Tomēr, lai skaidri lemtu par piemērotāko risinājumu līdzfinansējuma nodrošināšanai, būtu jātaisa gan aptaujas, gan plašas diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem, gan vecāku organizācijām. Jāpiebilst, ka šis ir arī gana individuāls jautājums, jo lēmuma pieņemšanā nevajadzētu balstīties tikai uz kvantitatīviem datiem.

 

Vai Rīgas pašvaldība var nodrošināt vietu visiem bērniem?

Lai gan pašvaldības bērnudārzi Rīgā kopumā piedāvā brīvas vietas, tās nav vienmērīgi pieejamas visās vecuma grupās un apkaimēs. Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departaments aktuālo informāciju ar brīvo vietu sarakstu publicē pašvaldības tīmekļa vietnē, un tā ir pieejama jebkuram interesentam. Bērnudārzi, kas ir īpaši pieprasīti un tajos pieprasījums pārsniedz brīvo vietu skaitu, atrodas tādās galvaspilsētas apkaimēs kā:

  • centrs;
  • Andrejsala;
  • Skanste;
  • Brasa
  • Čiekurkalns;
  • Grīziņkalns;
  • Teika;
  • Mežaparks;
  • Torņakalns.

 

Savukārt, bērnu skaitam samazinoties, mikrorajonos arvien biežāk ir brīvas vietas dažādās vecuma grupās, kas netiek pilnībā nokomplektētas. Tas pierāda, ka arī pašvaldības pirmsskolu tīkls ir jāpārstrukturizē. Bet atkal - mēs nevaram diskutēt tikai par skaitļiem. Ļoti svarīgs faktors ir bērnu psihoemocionālā veselība, tādēļ izvēle, kuri bērnudārzi būtu piemēroti konkrētajam bērnam, būtu jāatstāj ģimenes ziņā.

 

“Mēs zinām, ka arvien lielākam bērnu skaitam tiek diagnosticēts vai ir aizdomas par UDHS, autisma vai citām neiroattīstības traucējumu iezīmēm. Tas nozīmē, ka izglītības sistēmā būs vajadzīgas pārmaiņas, nodrošinot individuālu pieeju vai pavisam citu mācību formātu. Vai tiešām pašvaldības iestādes spēs operatīvi to nodrošināt? Otrkārt, mēs joprojām dzirdam stāstus, ka bērnudārzi ne vienmēr spēj veiksmīgi sagatavot bērnus skolai vai uzspiež mūsdienu bērnu audzināšanas metodēm nepieņemamus paņēmienus. Kādēļ mēs gribam atgriezties gadus atpakaļ, kad visiem bija jāiekļaujas vienā sistēmā neatkarīgi no bērna spējām un talantiem? Uzskatu, ka naudai ir jāseko bērnam nevis otrādi. Līdz ar to arī vecākiem būtu jāsaglabā iespēja izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības iestādi. Tas gan nenozīmē, ka viņi automātiski lemtu par labu privātai pirmsskolai, tāpēc rezultātā pieprasījums noteiks, kuri bērnudārzi Rīgā spēs izdzīvot laikā, kad bērnu skaits valstī sarūk,” savu viedokli pauž pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs Jurģis Marcinkevičs.

Foto: tince.lv

Saistītie raksti