Bērns grib pamest uzsākto mūzikas skolu, futbolu vai džudo pulciņu – ATĻAUT?

Klīniskā un veselības psiholoģe “Veselības centru apvienībā” Kristīne Baranovska uzsver: “Ir svarīgi bērnu redzēt nevis kā mūsu projektu, bet kā unikālu cilvēku, kuru vēlamies sadzirdēt un veidot atbalstošas attiecības. Mēs esam izglītības menedžeri, bet nenosakām, ko bērns grib vai negrib.”
 

Psiholoģe iesaka izvērtēt ne tikai bērna vecumu, temperamentu un intereses, bet arī vidi, pedagogu un nodarbību biedrus. Būtiski, lai bērns justos droši, ar pedagogu veidotos labs kontakts un nodarbības sniegtu aizrautību un prieku. Ja pulciņā vai treniņā bērnam nepatīk, neveidojas attiecības ar pedagogu vai vienaudžiem, ir maz ticams, ka viņš patiesi ieinteresēsies par nodarbi.
 

Virzīt, nenodarot pāri

Ja bērns zina, ar ko vēlas nodarboties, izvēle ir vienkāršāka. Ja nezina, var izmēģināt dažādas jomas. Nereti vecāki ir pārliecināti, kas bērnam būtu vislabākais, un mērķtiecīgi viņu virza. Taču vai vecāki vienmēr zina labāk?
 

“Bērnam ir jādod iespēja izvēlēties. Mēs uzklausām viņa vēlmes, piedāvājam variantus, un bērns var izvēlēties. Tā attīstām autonomiju, pašapziņu un identitāti, jo viņš mācās veidot savu ceļu. Ja nepieciešams, ejam uz kompromisu. Mūsu galvenā rūpe ir, lai vide būtu bērnam piemērota un droša,” skaidro psiholoģe.
 

Ja bērns sākotnēji nevēlas, piemēram, sporta treniņus, var vienoties par noteiktu izmēģinājuma periodu un pēc tam kopīgi izvērtēt, kā viņam veicas un patīk. Noderīgs var būt arī pedagoga vai trenera viedoklis – viņš var pamanīt bērna spējas, kuras pats bērns vēl neapzinās.

Tomēr svarīgi ir ļaut bērnam apzināties savas vēlmes. Kategoriski uzspiežot savu viedokli, bērns var iemācīties, ka viņa vajadzības nav svarīgas. 

Pieaugot tas var apgrūtināt spēju saprast, ko pats vēlas.
 

Ja bērns negrib neko

Arī tā mēdz būt – vecāki piedāvā dažādas iespējas, bet bērns nevēlas izmēģināt nevienu. “Negribēšana ir logs, caur ko ieskatīties bērna pasaulē. Parasti, ja bērns jūtas droši, viņš daudz ko grib – tas ir dabiski,” saka Kristīne Baranovska. Ja bērns atsakās no visa, vērts noskaidrot, kas slēpjas aiz šī “negribu”. Iespējams, viņam ir bijusi negatīva pieredze bērnudārzā vai citā nodarbībā, bailes no neveiksmes vai pastiprināta trauksme. Dažkārt atteikšanās no pulciņiem nav saistīta ar slinkumu vai negribēšanu, bet gan ar attiecībām ar vecākiem. 

“Ar sirsnīgām sarunām vai rotaļām vajadzētu censties noskaidrot, kas īsti slēpjas aiz “negribu”. Kad tas noskaidrots, bērna vajadzība ir jāņem vērā. Dažkārt var rosināt pāris reižu doties uz nodarbību vai treniņu kopā un tikai tad pieņemt galīgo lēmumu.”
 

Svarīgi arī nepiedāvāt pārāk daudz iespēju vienlaikus – plašais piedāvājums bērnu var mulsināt un likt atteikties no visa. Psiholoģe iesaka paļauties uz “maigās autoritātes” spēku: bērnam var izskaidrot, kāpēc sports, mūzika vai māksla ir vērtīga, kopīgi meklēt piemērotāko nodarbi un vienoties par izmēģinājuma periodu.
 

Grūtības ir daļa no mācīšanās

Vecāku uzdevums nav nodrošināt, lai bērns interešu nodarbībās vienmēr justos laimīgs. Svarīgi ir arī iemācīt tikt galā ar grūtībām un stresu.
 

“Gan skolā, gan nodarbībās vai sporta treniņos ne vienmēr viss iet gludi. Var rasties grūtības izpildīt kādu uzdevumu, un tas rada īslaicīgu stresu. Svarīgi, ka bērnu atbalstām un izrunājam situāciju: “Jā, ir grūti, bet esmu tev līdzās. Kā tu vēlies, lai tev palīdzu?” Šis ir gadījums, ko mācāmies pārdzīvot, lai tu spētu ar to tikt galā.”

Vienlaikus jāseko līdzi slodzei. Liels nogurums, slikta miega kvalitāte, pazemināta apetīte, aizkaitināmība vai pastiprināta trauksme var liecināt, ka bērns tērē vairāk enerģijas, nekā spēj atjaunot. 

Projām, nesasniedzot finišu

Vēlme pamest mūzikas vai mākslas skolu, sporta treniņus vai citu ilgstoši apmeklētu nodarbi bieži parādās pusaudža vecumā. Šajā periodā vecākiem ir grūtāk ietekmēt bērna lēmumus.
 

“Jo īpaši sportā pusaudžu vecumā nereti rodas nesaskaņas ar treneri, savu ķermeni vai pašapziņu. Tomēr ir svarīgi izzināt iemeslus un palīdzēt pusaudzim izturēt grūtības. Pabeigt iesākto ir dzīves prasme, kas ir svarīgāka par diplomu.”
 

Arī pedagogs vai treneris var palīdzēt, atgādinot pusaudzim par paveikto un sasniegto, lai īslaicīgas neveiksmes netiktu uztvertas kā iemesls atmest visu. Ģimenei un trenerim šajā situācijā jādarbojas kā komandai. Iespējams, pusaudzim vajadzīgas vien dažas atpūtas nedēļas. Ja atteikums tomēr ir kategorisks, vērts to uztvert nopietni un mēģināt saprast tā iemeslus.
 

Kāpēc interešu izglītība ir svarīga?

Interešu izglītība attīsta disciplīnu, sadarbības prasmes, piederības izjūtu un pašefektivitāti – sajūtu “es varu!”. Ikvienam bērnam vajadzīga vide, kurā viņš jūtas veiksmīgs un var stiprināt pašapziņu. Īpaši nozīmīgi tas var būt tad, ja skolā nav izcilu sasniegumu vai neveidojas ciešas attiecības ar klasesbiedriem.

“Ģimene nevar nodrošināt visu un pilnā apjomā, bērnam jāattīstās arī citās sistēmās. Vecāku uzdevums ir atrast vietu, kur bērnam patīk, kur viņam ir panākumi un kur viņš gūst prieku. Interešu pulciņi šai ziņā ir lieliska iespēja.”

Svarīgi ņemt vērā arī bērna temperamentu. Introvertam bērnam nodarbība lielā grupā var radīt būtisku stresu. Tāpēc labāk sākt ar mazāku grupu un pakāpeniski attīstīt sociālās prasmes.
 

“Bērns ir cilvēks, personība, un mums ir svarīgi respektēt viņa vajadzības. Empātiski, maigi, bet stabili un konsekventi mums jācenšas attīstīt bērnam dzīvē nepieciešamās prasmes, piemeklējot attīstībai drošu un atbalstošu vidi,” aicina VCA klīniskā un veselības psiholoģe psiholoģe Kristīne Baranovska.