Latvijā dzimst arvien mazāk bērnu, bet soda... ģimenes

Viedoklī dalās Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa:

No vienas puses mēs runājam par atbalstu jaunajām ģimenēm un birokrātijas mazināšanu, bet no otras puses veidojam ierobežojumus, kas neizbēgami rada papildu administratīvo slogu gan ģimenēm, gan pašvaldībām, gan pašām pirmsskolām. Arī elektroniskas rindas, dažādi saskaņojumi un digitālas procedūras ir birokrātija, un rodas jautājums,  vai laikā, kad vēlamies iedrošināt cilvēkus veidot ģimenes un laist pasaulē bērnus, jārada vēl vairāk neskaidrību un šķēršļu?
 

Runājot par demogrāfiju, bieži koncentrējamies uz finansiālu atbalstu, aizmirstot, ka jaunajām ģimenēm ir svarīga arī stabilitāte un pārliecība par nākotni. Vecākiem ir jāzina, ka viņi varēs atgriezties darbā, ka bērnam būs pieejama kvalitatīva pirmsskola un ka izvēlētais risinājums būs pieejams tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Taču šobrīd publiskas diskusijas par iespējamu līdzfinansējuma ierobežošanu rada satraukumu tūkstošiem ģimeņu, liekot domāt, vai viņi arī turpmāk varēs atļauties bērna izglītību izvēlētajā pirmsskolā, vai būs jāmeklē cita iestāde un kā šādas pārmaiņas ietekmēs bērnu. 

Neziņa rada papildu stresu laikā, kad jaunajām ģimenēm jau tā ir daudz izaicinājumu. Ja vēlamies, lai cilvēki Latvijā justos droši, domājot par pirmo vai nākamo bērnu, jādara viss iespējamais, lai atvieglotu viņu ikdienu. 

Vai digitāla birokrātija ir mazāka birokrātija?

Vēl viens būtisks jautājums, par kuru šajās diskusijās tiek runāts pārāk maz, ir administratīvais slogs. Valsts līmenī esam vienojušies, ka birokrātija ir jāsamazina, taču jebkurš jauns ierobežojums pirmsskolu līdzfinansēšanā rada nepieciešamību pēc papildu procedūrām, pārbaudēm un saskaņojumiem. 

Jau šobrīd vecākiem ir jāreģistrējas elektroniskajās rindās, jāseko līdzi pieteikumu statusam, jāsazinās ar pirmsskolām, jānoskaidro, vai ir pieejama vieta un kādos apstākļos iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Ja tam visam pievienojam vēl jaunus nosacījumus un ierobežojumus, sistēma kļūst tikai sarežģītāka. Ir jāapzinās, ka digitalizācija pati par sevi nenozīmē birokrātijas mazināšanu – ja cilvēkam papīra iesnieguma vietā jāaizpilda elektroniska veidlapa, jāseko līdzi vairākām sistēmām un jāgaida dažādi administratīvi lēmumi, birokrātija nekur nav pazudusi. 

Turklāt katra jauna procedūra paņem ne tikai vecāku, bet arī pašvaldību un pirmsskolu darbinieku laiku. Vai laiku un resursus nebūtu daudz lietderīgāk ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā un bērnu vajadzību nodrošināšanā?

Vai tukšu ēku uzturēšana patiešām ir ekonomiski izdevīgāka?

Pašvaldību vēlme pārskatīt izdevumus, samazinoties bērnu skaitam, ir saprotama, taču svarīgi vērtēt visas izmaksas, nevis tikai atsevišķas budžeta pozīcijas. Nosakot līdzfinansējumu privātajām pirmsskolām, izmantotajā aprēķinu metodikā netiek ietvertas visas faktiskās izmaksas, kas pašvaldībai rodas, uzturot savas izglītības iestādes, tāpēc privātā sektora nodrošinātais pakalpojums pašvaldībai daudzos gadījumos var būt ekonomiski izdevīgāks nekā pašai uzturēt ēkas, kurās bērnu skaits turpina samazināties.

Turklāt bērnu skaita samazinājums skar gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas, piemēram, Rīgā pavasarī pašvaldības pirmsskolas apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši bērnu, bet privātās – 6800. Šobrīd šie skaitļi ir samazinājušies attiecīgi līdz aptuveni 18,5 tūkstošiem un 6300 bērniem. Abos sektoros samazinājums ir aptuveni 7%, tātad demogrāfiskās pārmaiņas vienlīdz ietekmē visu nozari, nevis tikai pašvaldību pirmsskolas. 

Attiecīgi arī risinājumiem jābūt kopīgiem, nevis balstītiem viena sektora ierobežošanā.
Pirmsskolas izglītības sistēmas centrā ir jābūt bērnam un ģimenei, nevis jautājumam par to, kam pieder ēka vai kura budžeta pozīcija ir jāaizpilda. Privātās pirmsskolas jau daudzus gadus ir pierādījušas, ka spēj būt uzticams pašvaldību partneris, un šī sadarbība nav zaudējusi savu nozīmi tikai tāpēc, ka demogrāfiskā situācija ir mainījusies. 

Bērnu skaita samazināšanās nedrīkst kļūt par ieganstu konkurences ierobežošanai un ģimeņu izvēles brīvības sašaurināšanai. Pašvaldību uzdevums nav par katru cenu piepildīt savus bērnudārzus, bet gan nodrošināt, lai ikvienam bērnam būtu pieejama kvalitatīva pirmsskolas izglītība, kas atbilst viņa un ģimenes vajadzībām.