Ciklamenas – kā kopt, lai tās ienes krāsas tumšajos gada mēnešos

Ciklamena vai Alpu vijolīte? 

Ciklamenas ir daudzgadīgi prīmulu (Primulaceae) dzimtas augi. Savvaļā tās aug Vidusjūras austrumu piekrastē, dažās Vidusjūras salās un Ziemeļāfrikā kalnainos, akmeņainos apvidos, mežu, krūmu paēnā. Vācu dārzkopības literatūrā pirmie dati par ciklamenām fiksēti 1779. gadā. Tulkojot no vācu valodas latviskajā versijā Persijas ciklamenu (Cyclamen persicum) iztulkoja kā Alpu vijolīti, kas patiesībā ir pavisam cits augs. Īstās Alpu vijolītes (Viola alpina) aug Karpatos un Austrumalpos. Lai arī šis fakts jau sen zināms, ciklamenas joprojām mēdz dēvēt par Alpu vijolītēm.

Kādi ir svarīgākie audzēšanas knifi? 

Agrāk Latvijā ievestās ciklamenas krāšņi ziedēja no augusta vidus līdz marta, aprīļa vidum, taču tagad ir izveidotas jaunas šķirnes, kuras zied jau no jūlija sākuma. Pilnzieds tām ir novembrī, decembrī, kad tās viskošāk parāda savu valdzinošo skaistumu un priecē ar ziedu krāsu bagātību. 

Ciklamenas pavairo ar sēklām. Tās sēj rudenī, domājot par vēlamo ziedēšanas laiku. Ja gribi, lai uzzied ātrāk, sēklas zemē var likt jau oktobrī, bet, ja ziedēšanas kulmināciju vēlies vēlāk, var nogaidīt līdz decembrim. Kad stādiņi izauguši, tos pārpiķē kastītēs un ļauj augt līdz pat maijam. Tad katru augu stādi savā podiņā. Ciklamenām nepieciešama viegli irdena, barības vielām bagāta augsne ar neitrālu, nedaudz sārmainu pH līmeni – 6,5–7,5.

Audzēšanai piemērotas gaišas telpas, kur gaisa temperatūra ir ap +12–15 grādiem, un jāraugās, lai augus neapspīd tieši saules stari. 

Visu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv. Žurnālā arī raksti par augu pasargāšanu no kailsala, pēdējiem dārza darbiem pirms ziemas un citi.