Žurkas Rīgas centrā pārbiedē jauno māmiņu: bērna ratiņos ierīkots midzenis

Jau vairākus gadus ik pa laikam pamana žurkas Rīgas centrā un Grīziņkalnā. Tās skraidot pa ielām, gar mājām un atkritumu tvertnēm, ziņo lasītāji. Žurkas Rīgā esot redzētas arī šajā rudenī: “Nesen ejot pa Zvaigžņu ielu, atkal redzēju žurku, kura skrēja pa trotuāru un iemuka ejā pie daudzdzīvokļu ēkas.”

Žurkas pārbiedēja jauno māmiņu, kura kārtoja ratiņus 

Savukārt pirms vairākiem gadiem žurkas bija uztaisījušas migu lasītājas bērnu ratiņos, kas atradās daudzdzīvokļu ēkas kāpņu telpā citā apkaimes ielā. “Kādu rītu gāju uz ratiņiem, noņēmu lietus plēvi un kāju pārvalku un grasījos sakārtot ratos stāvošās sedziņas. Tajā brīdī pie plaukstas sajutu kaut ko mitru un glumu. Sākumā neredzēju, kas tas ir, jo kāpņu telpā valdīja pustumsa. 

Pēc maza mirkļa ieraudzīju, ka no ratiņiem izlec un skrien prom liela, melna un riebīga žurka! Es tā pārbijos un iekliedzos, ka likās – viss kvartāls dzirdēja. Kad pirmais izbīlis bija pārgājis, sapratu, ka žurka ratiņos bija uztaisījusi midzeni. Sedziņas un daļa ratu auduma bija sagrauzta, bet ratu sēžamā daļa bija žurku piečurāta un piekakāta. Ratiņi bija nelietojami.” 

Žurkas manītas arī citviet Rīgā 

Parasti ģimene bērnu ratiņus izmantoja katru dienu, bet toreiz tie nebija lietoti vairākas dienas pēc kārtas. Žurku migas atrašanas brīdī laukā bija auksti, un, iespējams, grauzēji ratiņos meklēja siltu patvērumu. Lasītāja arī paskaidroja, ka ratiņi bija smagi un masīvi, tāpēc ģimene nenesa tos augšā uz dzīvokli katru vakaru, bet atstāja kāpņu telpā. 

Toreiz ģimene ar žurkām savā kāpņu telpā un mājas apkārtnē cīnījās individuāli, taču lasītāja akcentēja, ka grauzēju problēma ir aktuāla arī citviet Rīgā. Žurkas manītas gan Rīgas centrā, gan vecpilsētā, tāpēc, iespējams, vajadzīga kāda organizēta rīcība, lai grauzējus iznīcinātu pilsētā kopumā. 

Kaķu barotāji, lūdzu, padomājiet, kas notiek ar pārtikas atlikumiem! 

Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons portālam Jauns.lv skaidroja, ka žurkas pamanāmākas kļūst rudens-ziemas sezonā, kad mazinās to dabiskā barība laukā, tādēļ tās meklē ēdienu pie konteineriem, ēdināšanas iestādēm, ēkām. Tāpat žurkas mēdz parādīties pilsētvidē, ja tās iztraucē, piemēram, būvdarbi.

“Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.

Žurkas ir diezgan grūti iznīdēt

Šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem. Žurkas ir bailīgi dzīvnieki un atklātībā iznāk tikai tad, ja pietrūkst barības vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā. 

Tāpēc arī žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jauna veidu uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas,” Vilemsons klāstīja. 

Ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Namu pārvaldniekiem jāpārliecinās, ka atkritumu konteineri nav pārkrauti, to vāki vienmēr ir aizvērti, atkritumi nav izbērti uz zemes un nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācijas pasākumi.
Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi.

Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami “kaimiņi”, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.

Savukārt pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem, pašvaldības pārstāvis skaidroja. 

"Nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis."

Viņš arī atzina: “Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis. Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos. Ja pašvaldības īpašumos pēkšņi strauji palielinās žurku daudzums, tiek veikti papildu deratizācijas pasākumi.”

Pašiem jārūpējas par sakošanu un tīrību 

Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai apsaimniekotāja pienākums ir rūpēties par īpašuma un tam piegulošās teritorijas sakopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu. Noteikta arī prasība nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu konteineru novietnes. 

Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, ja netiek veikta konteineru vietu uzturēšana (pieļauta atkritumu uzkrāšanās, kas veicina dažādu grauzēju rašanos) vai netiek veikta deratizācija, kad ir uzradušies grauzēji.