“Esmu pārāk resna!” Tievuma kults jau pirmajā klasē...

Neapmierinātība ar ķermeni sākas arvien agrāk

Vēlme izskatīties citādi, stingri uztura ierobežojumi un bailes pieņemties svarā var liecināt par nopietniem ēšanas traucējumiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) speciālisti norāda, ka pirmās pazīmes var būt novērojamas jau sākumskolas vecumā. BKUS bērnu psihiatre Ilze Mežraupe Latvijas Televīzijas ziņu sižetā skaidro, ka agrāk bērni priekšstatus par izskatu biežāk guva no žurnāliem un internetā atrastas informācijas, savukārt tagad viņu ikdienā nozīmīgu vietu ieņem tādas platformas kā TikTok un Instagram.

Sociālajos tīklos bērni un pusaudži var sastapties ar saturu, kas popularizē noteiktu ķermeņa formu, salīdzināšanos ar citiem vai dažādus paņēmienus svara samazināšanai. Ja bērns šādu informāciju uztver kā standartu, var pieaugt neapmierinātība ar savu izskatu un vēlme radikāli mainīt ēšanas paradumus.

Pēc Mežraupes teiktā, ja agrāk ēšanas traucējumu diagnozes biežāk konstatēja 14–16 gadu vecumā, tagad pirmās diagnozes nereti tiek noteiktas jau 12 un 13 gadu vecumā. Savukārt, pārrunājot slimības sākumu, pacienti stāsta, ka neapmierinātība ar savu ķermeni bijusi jau pirmajā vai otrajā klasē. Speciāliste šo vecumu raksturo īsi: “Praktiski mazi bērni.”

Kad vēlme ēst veselīgāk kļūst par brīdinājuma signālu?

Vecākiem ne vienmēr ir viegli atšķirt veselīgu interesi par uzturu no uzvedības, kas var liecināt par ēšanas traucējumu sākumu. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst nevis vienam atsevišķam izteikumam vai ēdienreizei, bet gan pārmaiņām bērna uzvedībā un attieksmē pret savu ķermeni.

Ilze Mežraupe iesaka vecākiem ieklausīties, ja bērns arvien biežāk kritizē savu izskatu, apgalvo, ka ir pārāk resns, vai pēkšņi vēlas ieviest ļoti stingrus uztura ierobežojumus un ievērojami palielināt fizisko slodzi.

Piemēram, uzmanību vajadzētu pievērst situācijai, ja bērns bez skaidra iemesla sāk atteikties no iepriekš iecienītiem produktiem, baidās no atsevišķām ēdienu grupām vai kļūst ļoti satraukts par to, ko un cik daudz apēdis.

BKUS ēšanas traucējumu komandas vadītāja Karina Berseņeva uzsver, ka bērna uzturā nepieciešamas visas galvenās produktu grupas — graudaugi, olbaltumvielām bagāti produkti, dārzeņi un piena produkti. Ja bērns pakāpeniski izslēdz no uztura aizvien vairāk produktu, tas var būt, kā speciāliste saka, “sarkanais karodziņš”.

Svarīgi atcerēties, ka viena pazīme pati par sevi nenozīmē ēšanas traucējumu diagnozi. Tomēr atkārtotas un izteiktas pārmaiņas bērna ēšanas paradumos, pašvērtējumā vai emocionālajā pašsajūtā ir iemesls sarunai un nepieciešamības gadījumā — speciālista konsultācijai.

Kā vecākiem runāt par svaru un ķermeni?

Bērni ļoti jūtīgi uztver pieaugušo komentārus par izskatu, svaru un ēdienu. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību arī tam, kā ģimenē tiek runāts par ķermeni.

Ko vecāki var darīt?

• Nekritizēt bērna ķermeni. Izvairieties no komentāriem par to, ka bērns kļuvis resnāks vai tievāks, un nesalīdziniet viņa izskatu ar citiem bērniem.
• Nesadalīt ēdienu “labajā” un “sliktajā”. Runājiet par daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, nevis par vainas izjūtu pēc konkrētu produktu apēšanas.
• Uzklausīt, nevis uzreiz pārliecināt. Ja bērns saka, ka ir resns vai neglīts, nenoraidiet viņa izjūtas ar frāzi “tās ir muļķības”. Pajautājiet, kas viņam licis tā justies un vai kāds par viņu ir izteicies.
• Interesēties par bērna digitālo vidi. Pārrunājiet, kādu saturu viņš skatās sociālajos tīklos un kā tas liek viņam justies. Palīdziet saprast, ka internetā redzamie attēli ne vienmēr atspoguļo realitāti.
• Rādīt piemēru ar savu attieksmi. Bērns vēro, kā pieaugušie runā par savu ķermeni, ēdienu un svaru. Centieties izvairīties no pašnoniecinošiem komentāriem par savu izskatu.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā vecākiem darbadienās no plkst. 14.00 līdz 16.00 pieejams konsultatīvais tālrunis par ēšanas traucējumiem: 25680022.

Ja bērns izteikti ierobežo ēdiena uzņemšanu, strauji mainās viņa svars vai pašsajūta, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai cita atbilstoša veselības aprūpes speciālista.

Avots: Latvijas Televīzijas ziņu sižets