Ralfs uz krosa motocikla ir jau no 3 gadu vecuma. Cik daudz laika, nervu un līdzekļu tas prasa apņēmīgajiem vecākiem

Cik sen jau Ralfs nodarbojas ar motokrosu? Kāpēc izvēle krita par labu tieši šim sporta veidam?

Ar motociklu Ralfs sāka braukt jau trīs gadu vecumā, bet pirmajās sacensībās viņš sāka piedalīties uzreiz pēc piecu gadu vecuma. Lielākoties jau par labu šim sporta veidam tika lemts tāpēc, ka arī Ralfa tētis brauca un, protams, bija vēlme, lai arī dēls pamēģina.

Šķiet, motokross vismaz bērnu vidū nav tas pats iecienītākais sporta veids. Vai mūsu valstī vispār ir iespēja profesionāli ar to nodarboties?

Iespējas jau ir, bet praktiski bez jebkāda finansiāla atbalsta. Pašiem jāpērk degviela, jāmaksā par trasi, jāmaksā treneriem par treniņiem un, protams, gan motocikls, gan sportists jānogādā trasē, kur paredzēts treniņš. Trases Pierīgā ir diezgan daudz. Pie mūsu mājām ir ‘’Elkšņu''  trase, kas ir ļoti iecienīta visiem sportistiem no visas Latvijas, turklāt vasaras sezonā brauc trenēties arī ārzemju sportisti un pat pasaules ātrākie, kuri piedalās pasaules čempionāta posmā Ķegumā.

Trases Latvijā ir pietiekami, bet sirds sāp, ka tādā trasē kā “Zelta zirgs” Ķegumā, pasaules līmeņa trasē, kurā reizi gadā notiek pasaules čempionāta posms MXGP, ikdienā kvalitatīvi trenēties nav iespējams. Kaut kādu apsvērumu dēļ nav neviena, kurš uzņemtos to trasi līdzināt, kopt un par saprātīgu samaksu ļautu tur trenēties.

Tāpat pirms vairākiem gadiem tika aizvērta ļoti iecienītā trase “Ābeļdārza mototrase”, kura atradās starp Ikšķili un Saulkalni. To aizvēra, jo tuvākajā apkārtnē attīstījās privātmāju būvniecība un cilvēki sāka celt pretenzijas par troksni. Pirms daudziem gadiem tajā trasē bija ieradušies pasaules labākie sportisti, lai iesildītos pirms Nāciju motokrosa, kas norisinājās Latvijā.

Kāda ir mazo motokrosistu vecāku ikdienas rutīna? Cik bieži notiek sacensības un treniņi? Cik daudz laika vecāki pavada trasēs gan Latvijā, gan ārpus tās?

Treniņi parasti ir divas reizes nedēļā, un nedēļas nogalē ir sacensības. Ja sacensību nav, tad attiecīgi to vietā ir treniņš. Kā jau jebkurā sporta veidā, ja Tu tajā vēlies sasniegt pašus augstākos rezultātus un pieej tam profesionāli, tad brīvā laika nav, un tas viss tiek veltīts sportam. Brīžos, kad nav treniņu vai sacensību, tad ir jāgatavo motocikli – riepu maiņa, eļļas maiņa, dzinēja remonts vai kārtējā apkope. Mocim vienmēr ir jābūt sagatavotam uz visiem 100 %, un ar tādu pieeju arī cenšos tam pieiet, jo motocikla tehniskais stāvoklis ir panākumu atslēga – gan samazina iespēju gūt kādu nevēlamu traumu, gan arī, ja motocikla regulējumi un jauda ir atbilstoši sportista augumam, svaram un spējām, tas palīdz ātrāk attīstīties, vieglāk apgūt un izpildīt dotos uzdevumus treniņu procesā.

Droši vien šis sporta veids nav tas pats ekonomiskākais?

Izmaksas ir ļoti augstas, un diemžēl sponsori un atbalstītāji sportistu pamana tikai tad, kad viņš spēj parādīt jau cienīgus rezultātus Eiropas un pasaules līmenī. Līdz tam brīdim pilnīgi visu ir jānodrošina pašam. Katrs treniņš izmaksā no 60 līdz 100 eiro. Izmaksas mainās atkarībā no trases īres, trenera un lokācijas – cik tālu jābrauc līdz trasei. Sacensību dienā dalības maksa ir 60 eiro (Latvijas posmos). Protams, sportistam ir jābūt apdrošinātam (40–150 eiro), ir jābūt sportista licencei. Motocikls maksā 5500 eiro, un tādi ir nepieciešami divi. Ekipējums izmaksā ap 1000 eiro.

Mūsu gadījumā daļēji par ekipējumu, licenci un rezerves daļām varam teikt milzīgu paldies mūsu komandai Motosports Racing Team un RBJC Auseklis. Mums ir ļoti draudzīga komanda ar ļoti saliedētu sportistu sastāvu, viņu vecākiem un treneriem. Komandai ir liela nozīme, un mēs to ļoti novērtējam.

Es saprotu, ka Ralfa motocikla remontus un tehnisko apkopi uzņēmies tētis?

Jā, lielu daļu no izmaksām šobrīd izdodas nedaudz nosegt uz tā rēķina, ka tētis ir galvenais mehāniķis un pilnīgi visas apkopes un remontus veic pats. Esam nobraukuši jau piecus gadus, un motocikla tehnisku problēmu dēļ neesam finišējuši tikai vienā braucienā, kas, manuprāt, ir izcils rādītājs.

Ko Ralfs pats saka – kāpēc tieši motokross ir viņa sporta veids?

Kā Ralfs pats saka: “Jo man patīk! Tajā visā patīk adrenalīns, cīņas, uzvaras, tas, ka ar katru braucienu iemācās kaut ko jaunu, kā arī satikt draugus trasē!”

Vai nav tā, ka brīžiem vecākiem un pašam sportistam visu gribas mest pie malas? Un kā tādos brīžos savākties?

Protams, ka tādi brīži ir. Ir kāpumi un ir kritumi gan emocionālā ziņā, gan fiziskā un mentālā. Lai sasniegtu mērķus, tam visam apakšā ir ļoti smags darbs, neatlaidība, apņēmība un vēlme kļūt stiprākam un labākam. Mēs kā vecāki to visu saprotam un cenšamies atbalstīt uz visiem simts procentiem, bet bērnam ne vienmēr ir viegli to visu saprast, sevi motivēt un atrast to dzirksteli. Bet šķiet, ka vismaz pagaidām mums izdodas atrast to balansu starp pārmērīgiem treniņiem un baudu priecāties, gūt prieku un adrenalīnu no šī sporta veida.

Vai bērni un vecāki šajā sportā ir draudzīgi cits pret citu?

Parasti iesācējiem, kuri tikko uzsāk sportista gaitas, tur vecāki, tā teikt, taisa cirku un strīdas par visiem sīkumiem, bet vēlāk, ar katru nākamo gadu, visi paliek aizvien draudzīgāki un saprotošāki. Bērni lielākoties visi ir draudzīgi un cīnās tikai sacensībās. Kad sacensības beidzas, tad visi kopā spēj draudzīgi spēlēties, un tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi.

Nereti bērniem sportistiem ir grūti samierināties ar zaudējumu. Kā ir Ralfam?

Tā ir daļa no uzvaras – mācēt pieņemt zaudējumu. Ne vienmēr ir jāuzvar, svarīgākais ir ieguldīt sevi, katru braucienu censties nobraukt ar atdevi, ar cīņassparu, un, pat ja neizdodas uzvarēt, tad sev ir jāpasaka – nekas, es darīju visu, ko varēju, nākamreiz uzvarēšu. Šajā sportā nav iespējams parādīt kaut kādu negaidīti labu rezultātu, jo viss progress, prasmes un izaugsme nāk pamazām, un tas viss tiek būvēts soli pa solim. Tiklīdz sportists sāks braukt pāri savām spējām, tā būs kritieni un traumas. Tādēļ ne vienmēr svarīgākais ir rezultāts, bet svarīgi ir nobraukt braucienu, lai pats sev vari pateikt, ka tas bija maksimums un es izdarīju visu. Bet nu, protams, ka zaudēt nepatīk nevienam, tāpēc strādājam pie tā, lai nezaudētu.

Kā izdodas tikt galā ar stresu pirms sacensībām? Gan jums, vecākiem, gan Ralfam pašam?

Pirms katra brauciena ir satraukums gan sportistam, gan vecākiem, bet, ja tas ir darīts jau no mazotnes, tad tas ātrums un bīstamība aug pakāpeniski, un pakāpeniski arī pierod pie tā visa. Daudz grūtāk ir ienākt no malas šajā sporta veidā, kad Tev ir jākāpj uz lielā moča un jāstartē kopā ar ļoti pieredzējušiem, ātriem un agresīviem sportistiem.

Padalīsies ar līdz šim lielākajiem Ralfa sasniegumiem?

Dalība Latvijas junioru izlasē (2026. gads): Šogad Ralfs tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā, lai startētu prestižajās „Coupe de l'Avenir” (Nākotnes cerību kauss) sacensībās Beļģijā. Šīs ir pasaulē senākās un nozīmīgākās motokrosa komandu sacensības jauniešiem. Ralfs aizstāvēja valsts godu MX65 klasē un palīdzēja komandai cīnīties par augstām vietām Eiropas mērogā.

Ralfa 2026. gada motokrosa sezonas sasniegumi MX65J klasē:

Nacionālais kauss – 1. vieta kopvērtējumā, sezonas čempions ar 494 punktiem.

Latvijas kauss – 2. vieta kopvērtējumā, vicečempions.

Stendes kauss – 1. vieta kopvērtējumā, reģionālais čempions ar 182 punktiem!

Latvijas čempionāts ziemas MX – 3. vieta kopvērtējumā ar 90 punktiem!