Jaunais latviešu sieviešu trends — teju katru savu bijušo sauc par narcisu. Bet kā īsti ir patiesībā?

Par šo tendenci rakstījusi psihoterapeite Džo Mersere (Jo Mercer) 2025. gadā žurnālā British Journal of Psychotherapy publicētajā rakstā Populist narratives of “Narcissistic Abuse”: a help or hindrance to psychotherapeutic practice? Eksperte analizējusi sociālajos tīklos izplatītos ierakstus par narcistisku uzvedību un tik tiešām nonākusi pie secinājuma, ka sievietēm tik tiešām daudz tīkamāk šķiet atrast vienu konkrētu ‘’diagnozi'' nekā nopietni analizēt attiecībās esošās problēmas. 

Pazīmes, kas liecina, ka vīrietim ir sliktas rakstura iezīmes, nevis narcistiki traucējumi

Neviena atsevišķa uzvedības izpausme pati par sevi vēl nebūt nenozīmē, ka cilvēkam ir narcistiski personības traucējumi. Daudz ko nosaka uzvedības atkārtošanās, tās iemesli, izpausmes dažādās dzīves situācijās un tas, cik būtiski tā ietekmē attiecības un cilvēka ikdienas funkcionēšanu.

• 1. Viņš runā tikai par sevi. Ja cilvēks sarunās regulāri pārņem uzmanību, maz interesējas par partnera izjūtām vai sagaida, ka viss notiks pēc viņa prāta, tā var būt egoistiska uzvedība, vāja empātija vai komunikācijas prasmju trūkums. Ar to vien nepietiek, lai secinātu, ka cilvēkam ir narcistiski personības traucējumi.
• 2. Viņš nespēj atzīt savas kļūdas. Partneris, kurš strīdā vienmēr vaino otru, izvairās no atbildības vai atvainojas tikai tāpēc, lai ātrāk izbeigtu konfliktu, var būt emocionāli nenobriedis vai ar milzu vēlmi aizsargāties no kauna un kritikas. Ja šāda uzvedība atkārtojas, tā var nopietni kaitēt attiecībām. Tomēr arī šī pazīme viena pati nav diagnoze.
• 3. Viņš kļūst vēss vai attālinās. Ne visi cilvēki spēj un  prot runāt par savām emocijām. Daži konfliktu laikā noslēdzas sevī, izvairās no sarežģītām sarunām vai nezina, kā reaģēt uz partnera vajadzībām. Tas var būt saistīts ar emocionālām prasmēm, attiecību pieredzi vai nevēlēšanos iesaistīties. Savukārt apzināta klusēšana, ko izmanto kā sodu vai līdzekli otra kontrolēšanai, ir cita situācija — svarīgs ir uzvedības mērķis un konteksts.
• 4. Viņš vēlas saņemt komplimentus un uzmanībuPatika pret uzslavām un vēlme tikt novērtētam ir cilvēciskas. Arī pašpārliecināts cilvēks var lepoties ar sasniegumiem vai reizēm vēlēties būt uzmanības centrā. Bažas rodas tad, ja vajadzība pēc apbrīnas kļūst pārmērīga, cilvēks uzskata sevi par īpašu un sagaida privilēģijas, vienlaikus ignorējot citu vajadzības.
• 5. Viņš ir greizsirdīgs vai nedrošs.Greizsirdība, bailes no pamešanas un nedrošība var parādīties dažādās attiecībās un pašas par sevi neliecina par narcistiskiem personības traucējumiem. Taču, ja tās pāraug partnera kontrolēšanā, izolēšanā, draudos vai pastāvīgās apsūdzībās, šāda uzvedība ir jāuztver nopietni neatkarīgi no tās iemesla.
• 6. Viņš pēc šķiršanās ātri sāk jaunas attiecības. Skaidrs, ka tas var sāpināt un radīt sajūtu, ka iepriekšējās attiecības otram neko nenozīmēja. Tomēr cilvēki šķiršanos pārdzīvo atšķirīgi — daļa jaunas attiecības sāk ātri, citi ilgstoši paliek vieni. Jauna partnere vai partneris pats par sevi nav pierādījums ne narcismam, ne tam, ka iepriekšējās attiecībās notikusi manipulācija.

Kas savukārt tiešām var liecināt par narcistiskiem personības traucējumiem?

Amerikas Psihiatru asociācija savās publikācijas par attiecīgo tēmu skaidro, ka narcistiski personības traucējumi nav vienkārši sinonīms egoismam vai augstprātībai. Tie ir saistīti ar ilgstošu un dažādās dzīves jomās izteiktu grandiozitātes izjūtu, vajadzību pēc apbrīnas un empātijas trūkumu. Cilvēkam var būt arī izteikta jutība pret kritiku un noraidījumu.

Šīs pazīmes jgan pilnīgi noteikti jāvērtē kopumā. 

• 1. Pastāvīga īpašuma un pārākuma izjūta. Cilvēks regulāri uzskata, ka ir pārāks par citiem, ka viņa sasniegumi vai spējas ir īpaši un ka viņam pienākas īpaša attieksme. Tā nav tikai augsta pašapziņa, tā ir ilgstoša pārspīlēta pārākuma izjūta. 
• 2. Pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas. Viņam nepieciešama pastāvīga uzmanība, uzslavas un apliecinājumi, ka viņš ir īpašs. Ja šādu apbrīnu nesaņem, viņš var reaģēt ar dusmām, aizvainojumu vai noniecināt cilvēkus, kuri viņu nenovērtē tā, tā kā viņš to ir iedomājies.
• 3. Visatļautības sajūta – pārliecība, ka noteikumi uz viņu vispār neattiecas.Cilvēks sagaida īpašas privilēģijas, uzskata, ka citiem viņam jāpakļaujas, un var kļūt dusmīgs, ja viņa vēlmes netiek izpildītas. Viņam var būt grūti pieņemt, ka partnerim ir savas vajadzības, robežas un tiesības pieņemt atšķirīgus lēmumus.
• 4. Citu izmantošana savu mērķu sasniegšanai. Attiecības var tikt uztvertas galvenokārt kā iespēja iegūt uzmanību, statusu, labumu vai apstiprinājumu savai ‘’ģenialitātei''. Viņš var vienā mierā izmantot citus savu vajadzību apmierināšanai, neņemot vērā, kā tā pērājie jutīsies un kā tas viņus ietekmēs.
• 5. Izteiktas grūtības ņemt vērā citu cilvēku izjūtas. Cilvēkam var būt grūti atpazīt vai novērtēt citu vajadzības un emocijas. Viņš var noniecināt partnera pārdzīvojumus vai uzskatīt tos par mazsvarīgiem, ja tie nesaskan ar viņa paša situācijas novērtējumi.
• 6. Augstprātība un skaudība. Nicinoša attieksme pret citiem, pārliecība par savu pārākumu vai skaudība par citu cilvēku panākumiem. Nereti šis cilvēks arī ir pārliecināts, ka citi viņu apskauž.
• 7. Vienots, ilgstošs un destruktīvs uzvedības modelis, kas traucē attiecībām. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām. Personības traucējumi nav vienkārši slikta diena, viens egoistisks lēmums vai neveiksmīgas attiecības. 

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no https://www.psychiatry.org/