Par ko mums melo pārtikas milži? 5 uzraksti uz iepakojumiem, kuriem nevajadzētu akli ticēt

Viens vārds par produktu neatklāj visu

Sekojot līdzi tendencēm veselīga uztura jomā, ražotāji uz savu produktu iepakojumiem izvietotās uzturvērtības norādes bieži vien izceļ arī produkta mārketingā. Tomēr ir svarīgi saprast, ka katra no tām raksturo tikai vienu konkrētu produkta īpašību un automātiski nepadara visu produktu veselīgu, atgādina uztura speciāliste Līva Krūmiņa.

“Daļa uzturvērtības norāžu uz pārtikas produktiem ir regulētas, piemēram, “daudz olbaltumvielu”, un ražotājs tās nedrīkst izvietot uz etiķetes vienkārši pēc saviem ieskatiem, produktam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Tajā pašā laikā mārketingā cilvēka uzmanību piesaista izcelti vārdi. Es tomēr ieteiktu neizvēlēties produktu pēc lielā uzraksta etiķetes priekšpusē, bet paskatīties gan uzturvērtības tabulu, gan sastāvdaļu sarakstu un izvērtēt produktu kopumā. Tieši tā var saprast, ko konkrētais izcēlums nozīmē,” skaidro Līva Krūmiņa.

Kā ātru un ērtu papildus orientieri viņa min Nutri-Score sistēmu, kas ar burtu un krāsu palīdzību sniedz vienkāršotu produkta uzturvērtības novērtējumu.

Tas var būt noderīgs rīks, it īpaši salīdzinot divus līdzīgus produktus, tomēr arī to nevajadzētu uztvert kā pilnīgu produkta kvalitātes novērtējumu. Lai saprastu, ko produkts patiešām satur, ir vērts iedziļināties tā sastāvdaļu un uzturvērtības aprakstā.

Mazāk var izrādīties vairāk

Tādi apzīmējumi kā “fit”, “protein”, “natural”, “clean”, “premium” vai “fitness” par produkta uzturvērtību neko daudz nepasaka – jāsaprot, ka daudzi no šiem apzīmējumiem tiek izmantoti tikai mārketinga nolūkos, lai produkta iepakojumu padarītu saistošāku un radītu piederības sajūtu kādai noteiktai dzīvesveida grupai. Reizēm produkts ar mazāk iespaidīgu iepakojumu var izrādīties labāka izvēle nekā produkts ar daudziem “veselīguma” solījumiem uz etiķetes. “To labi var novērot piena produktu plauktā, piemēram, salīdzinot parastu biezpienu ar dažādiem proteīna jogurtiem, desertiem vai biezpiena sieriņiem. Parasts biezpiens var saturēt tikpat vai ja ne pat vairāk olbaltumvielu nekā produkts, uz kura iepakojuma īpaši izcelts vārds “protein”,” atklāj Līva Krūmiņa.

Daudz olbaltumvielu – bet varbūt arī daudz kā cita

Kafejnīcu tīkla “Caffeine” aptaujā* 26 % Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka augsts olbaltumvielu saturs ir viens no galvenajiem kritērijiem, kāpēc viņi izvēlas konkrētu produktu.

““Olbaltumvielu avots” un “augsts olbaltumvielu saturs” nav vienkāršas mārketinga frāzes, šīm norādēm ir noteikti kritēriji, lai ražotājs drīkstētu tādas izvietot uz produkta iepakojuma. Sociālajos medijos un internetā šobrīd ļoti daudz tiek runāts par olbaltumvielu un šķiedrvielu uzņemšanu, tāpēc it īpaši gados jaunāki cilvēki tam pievērš lielu uzmanību. Papildu olbaltumvielas nav nekas slikts, tomēr ar olbaltumvielām bagātināti produkti ne vienmēr ir nepieciešami,” atgādina Līva Krūmiņa.

Kā praktisku orientieri veselam pieaugušajam, kurš ikdienā ēd pilnvērtīgu uzturu un olbaltumvielas regulāri uzņem ar piena produktiem, olām, zivīm, gaļu, pākšaugiem, graudaugiem un citiem produktiem, eksperte iesaka aptuveni 1 gramu olbaltumvielu uz kilogramu ķermeņa masas dienā, protams, ņemot vērā arī cilvēka individuālās vajadzības.

“Ne visi ar olbaltumvielām bagātinātie produkti automātiski ir uzturvērtības ziņā labāki. Ir jāskatās uz produktu kopumā – ne tikai uz olbaltumvielu daudzumu, bet arī uz taukiem, cukuriem, šķiedrvielām, sāli produkta sastāvā un to, kā šis produkts iederas cilvēka kopējā uzturā,” uzsver uztura speciāliste.

Bez cukura, bez pievienota cukura vai ar samazinātu cukura daudzumu?

Uzraksts “bez cukura” nozīmē, ka produktā cukura faktiski nav vai arī tas ir ļoti niecīgā daudzumā. “Bez pievienota cukura” – ražošanas laikā cukurs nav pievienots, bet produktā joprojām var būt dabiskie cukuri, piemēram, no augļiem vai piena. Savukārt “samazināts cukura daudzums” nozīmē, ka cukura ir mazāk nekā līdzīgā parastā produktā.

“Pieredze rāda, ka cilvēkiem tieši ar šo uzturvērtības jautājumu rodas visvairāk pārpratumu. Ir svarīgi saprast atšķirību starp produktā dabiski esošajiem cukuriem un tiem, kas pievienoti papildus vai koncentrētā veidā izmantoti produkta saldināšanai. Piemēram, augļi, augļu produkti, 100 % augļu sula vai piena produkti arī bez pievienota cukura dabiski var saturēt ievērojamu cukura daudzumu. Tāpēc uzturvērtības tabulā rindiņā “no tiem cukuri” var būt diezgan ievērojams skaitlis arī tad, ja cukurs nav pievienots papildus,” stāsta Līva Krūmiņa.

Cukurs ne vienmēr būs nosaukts vienkārši par “cukuru”. Cukurs ir arī glikoze, fruktoze, laktoze, saharoze, dekstroze, glikozes sīrups, glikozes-fruktozes sīrups, invertcukura sīrups, medus, agaves sīrups un citi sīrupi. Ja šie vārdi parādās, – visticamāk, kopējais cukuru daudzums būs salīdzinoši liels.

Bez palmu eļļas – svarīgākais kritērijs Latvijas iedzīvotājiem

Visbiežāk cilvēki pievērš uzmanību tam, vai produktu sastāvā nav palmu eļļas, – saskaņā ar “Caffeine” aptaujas datiem 49 % Latvijas iedzīvotāju tas ir galvenais kritērijs, kas pamudina izvēlēties konkrētus produktus.

“Te gan atkal jāņem vērā, ka produkts nesastāv tikai no palmu eļļas. Tā satur salīdzinoši daudz piesātināto taukskābju, taču svarīgi, ar ko palmu eļļa ir aizstāta un kāds ir kopējais tauku sastāvs. Precīzs eļļas daudzums gramos uz iepakojuma parasti nav norādīts,” atgādina uztura speciāliste.

Palmu eļļas lielākais pluss ir tās tehnoloģiskās īpašības, tāpēc tā ir viena no visbiežāk izmantotajām sastāvdaļām pārtikas industrijā. Tomēr palmu eļļas iegūšana ir viens no galvenajiem tropisko mežu izciršanas iemesliem pasaulē, tāpēc arvien vairāk cilvēku atsakās no tādu produktu lietošanas uzturā, kuru pagatavošanai izmantota palmu eļļa. 

“Sirds un asinsvadu veselībai var būt labvēlīgāk, ja palmu eļļu aizstāj ar taukvielu, kurā dominē nepiesātinātās taukskābes. To avoti ir, piemēram, olīveļļa, rapšu eļļa, avokado, rieksti un sēklas. Tomēr pēc sastāvdaļu saraksta ne vienmēr var precīzi noteikt visu taukskābju sastāvu, tāpēc es skatītos arī uzturvērtības tabulā norādīto piesātināto tauku daudzumu. Tas ļauj vieglāk salīdzināt divus līdzīgus produktus,” iesaka eksperte.

Ja cilvēkam ir tikai 30 sekundes lēmuma pieņemšanai, ko uz iepakojuma pārbaudīt vispirms?

Līva Krūmiņa īpašu uzmanību pievērstu piesātināto tauku un cukura daudzumam.

“Ja man būtu jāizvēlas tikai viens solījums uz iepakojuma, es laikam negribētu pilnībā uzticēties nevienam no tiem. Jebkurš ražotājs izcels to produkta īpašību, kas patērētājam šķiet vispievilcīgākā. Taču ēšanas paradumi un priekšstati par veselīgu uzturu dažādām paaudzēm var būt atšķirīgi. Ražotājiem un tirgotājiem ir svarīgi būt atbildīgiem un norādes uz etiķetēm izvietot tā, lai ne tikai piesaistītu pircēju uzmanību, bet arī sniegtu ātru, ērtu un patiesu pārskatu par produkta galvenajām īpašībām,” ir pārliecināta uztura speciāliste.