Speciālisti atklāj, kurus pacientus GRIPA var novest līdz infarktam un kāpēc skriet vakcinēties ļoti agri nav gudri

Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” epidemioloģe, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs skaidroja, kāda pašlaik ir situācija ar gripu, kad vislabāk vakcinēties un kāpēc gripu nevajadzētu uztvert kā vienkāršu saaukstēšanos.

Gripas izplatība pagaidām ir zema

Pašlaik nav pamata runāt par strauju gripas gadījumu skaita pieaugumu Latvijā. Kā raidījumā norādīja Sigita Geida, šobrīd katru nedēļu tiek reģistrēti aptuveni divi līdz trīs gripas gadījumi. Tomēr tas nenozīmē, ka tuvojošā gripas sezona nav jāsāk uztvert nopietni.

Parasti gripas izplatība pieaug, tuvojoties ziemai, un visvairāk saslimšanas gadījumu tiek konstatēts decembrī un janvārī. Sezonas gaita gan katru gadu var atšķirties, tāpēc nav iespējams precīzi paredzēt, kad sāksies straujāks saslimstības pieaugums.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) uzņemšanas nodaļā gripas eksprestesti tiek izmantoti jau vairākas nedēļas. Kā raidījumā skaidroja Dace Zavadska, testa rezultāts ārstiem palīdz pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu. Pozitīvs gripas tests gan automātiski nenozīmē, ka bērns jāstacionē — slimnīcā var vērsties arī bērni, kuru veselības stāvoklis nav tik smags, lai būtu nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet gripas tests tomēr izrādās pozitīvs. 

Pēc speciālistu  paustā, pašlaik aktīvākais ir A tipa gripas H1N1 apakštips. Gripas sezonas laikā cirkulējošie vīrusi var mainīties — sezonā var izplatīties dažādi A un B tipa gripas vīrusi. Tāpēc vakcinācijas nozīme saglabājas arī tad, ja sezonas sākumā saslimšanas gadījumu ir maz. Vakcīnas sastāvu katru gadu pielāgo, ņemot vērā prognozes par to, kuri gripas vīrusi varētu izplatīties gaidāmajā sezonā.

Kāpēc gripas vakcīnu piegādes šogad kavējas?

Šoruden gripas vakcīnu piegādes Eiropā, tostarp Latvijā, notiek vēlāk nekā ierasts. Kā skaidroja Dace Zavadska, tam ir vairāki iemesli: ražošanas process, izejmateriālu pieejamības problēmas un tas, ka vakcīnas sastāvs tika noteikts salīdzinoši vēlu.

Tāpēc vakcīnas Latvijā tiek piegādātas pakāpeniski, un ne visas vakcīnu grupas ir pieejamas vienlaikus.

Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties, būtu jāgaida, neko nedarot. Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs aicina jau laikus sazināties ar savu ārsta praksi un pieteikties vakcinācijai, lai ārsts varētu plānot nepieciešamo devu skaitu.

“Es domāju, ka visi gribētāji vakcīnas saņems. Šobrīd ir īstais brīdis saskaņot un izteikt savu vēlmi vakcinēties,” raidījumā pauda Ainis Dzalbs, uzsverot, ka ģimenes ārstu prakses var plānot vakcināciju un rezervēt nepieciešamās devas.

SPKC informācija par 2026./2027. gada sezonu liecina, ka vakcīnu piegādes tiešām notiek pakāpeniski. Latvijā jau ir saņemta bērniem paredzētā intranazālā vakcīna Fluenz, kā arī sākta augstas devas vakcīnas Efluelda piegāde. Savukārt standarta devas vakcīnas Vaxigrip piegāde plānota līdz 13. novembrim. Par konkrētās vakcīnas pieejamību un vakcinācijas laiku jāinteresējas savā ģimenes ārsta praksē.

Kad ir labākais laiks vakcinēties?

Lai gan varētu šķist, ka vakcinēties vajadzētu pēc iespējas agrāk, svarīgi ir arī tas, cik ilgi aizsardzība saglabāsies gripas sezonas laikā.

Dace Zavadska raidījumā skaidroja, ka standarta devas gripas vakcīnas nodrošinātā aizsardzība parasti ir paredzēta aptuveni četru līdz sešu mēnešu periodam. Ja vakcinējas ļoti agri, aizsardzība sezonas beigās var būt vājāka. Tāpēc par piemērotāko laiku vakcinācijai viņa minēja oktobra beigas un novembri, periodu, kad vakcīnas tiek plašāk piedāvātas un gripas izplatība parasti vēl nav sasniegusi augstāko līmeni.

Arī Ainis Dzalbs norādīja, ka ģimenes ārstu praksēs visintensīvākā vakcinācija parasti notiek novembrī. Mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki, kuri vēlas vakcinēties, to paspētu izdarīt pirms gripas sezonas aktīvākā perioda.

Tomēr vakcinācijas laiks jāizvērtē arī individuāli. Ja cilvēks pieder riska grupai un vakcīna jau ir pieejama, nav ieteicams bez iemesla atlikt vakcināciju, gaidot kādu konkrētu datumu. Par piemērotāko laiku var konsultēties ar ģimenes ārstu.

Kam vakcinēties pret gripu ir īpaši svarīgi?

Lai gan vakcinācija ir ieteicama ikvienam, īpaša uzmanība tai jāpievērš cilvēkiem, kuriem gripas gadījumā ir lielāks smagas slimības un komplikāciju risks.

Ainis Dzalbs uzsvēra, ka vakcinācija īpaši svarīga ir pacientiem ar hroniskām slimībām, tostarp cukura diabētu, bronhiālo astmu un sirds un asinsvadu slimībām. Riska grupā ir arī grūtnieces, seniori un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.

“Gripa nav vienkārši saaukstēšanās,” uzsvēra ģimenes ārsts, skaidrojot, ka pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām iespējamas gan agrīnas, gan vēlīnas komplikācijas.

SPKC 2026./2027. gada sezonā valsts apmaksātu vakcināciju paredz vairākām riska grupām, tostarp bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem, cilvēkiem no 60 gadu vecuma, grūtniecēm, kā arī bērniem un pieaugušajiem ar noteiktām hroniskām slimībām vai imūnsistēmas traucējumiem. Par atbilstību konkrētai grupai un vakcinācijas iespējām jāinteresējas pie ģimenes ārsta.

Gripa apdraud ne tikai elpceļus, bet arī sirdi un asinsvadus

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc gripu nevajadzētu uztvert vieglprātīgi, ir tās saistība ar sirds un asinsvadu komplikācijām. Gripas infekcija izraisa iekaisuma reakciju organismā, un tās ietekme neaprobežojas tikai ar elpceļiem. Cilvēkiem, kuriem jau ir sirds un asinsvadu slimības vai citi riska faktori, saslimšana var būt īpaši bīstama.

Dzalbs raidījumā uzsvēra, ka akūtā gripas periodā būtiski pieaug infarkta un insulta risks. Viņš norādīja, ka vakcinācija pret gripu var palīdzēt pasargāt ne tikai no pašas infekcijas, bet arī mazināt ar to saistīto kardiovaskulāro komplikāciju risku.

Arī Dace Zavadska pievērsa uzmanību iekaisuma lomai. Gripas izraisītās organisma pārmaiņas var ietekmēt asinsvadu sieniņas, un sekas ne vienmēr parādās uzreiz pēc izslimošanas. Tāpēc cilvēks vēlāk var arī nesaistīt pārciesto gripu ar sirds vai asinsvadu problēmu. Tas nenozīmē, ka ikvienam gripas slimniekam vēlāk būs infarkts vai insults. Risks ir atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Taču cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni, sirds un asinsvadu slimībām vai vairākām hroniskām kaitēm šis ir vēl viens būtisks iemesls pārrunāt vakcināciju ar ārstu.

Ko darīt, ja vakcīna vēl nav pieejama?

Ja ģimenes ārsta praksē konkrētā vakcīna pašlaik nav pieejama, ieteicams sazināties ar praksi un noskaidrot paredzamo piegādes laiku, kā arī pieteikties vakcinācijai. Īpaši svarīgi to darīt cilvēkiem, kuriem vakcinācija pienākas par valsts līdzekļiem.

SPKC iesaka pirms došanās uz ārstniecības iestādi sazināties ar to un precizēt vakcinācijas datumu un laiku. Pašlaik galvenais ir nevis krist panikā par atsevišķiem gripas gadījumiem, bet laikus sagatavoties sezonai. Vakcinācija ir īpaši nozīmīga tiem, kuriem gripa var izraisīt smagāku slimības gaitu, un ģimenes ārsts var palīdzēt izvēlēties piemērotāko vakcīnu un vakcinācijas laiku. Gripas sezona vēl tikai sākas, tāpēc šis ir piemērots brīdis rīkoties savlaicīgi — noskaidrot vakcīnas pieejamību un vienoties par vakcināciju, nevis gaidīt, līdz saslimstība būtiski pieaugs.