Gribu uzsākt kopdzīvi ar jauno partneri, bet baidos, ka viņš varētu uzmākties manām meitām. Zanes stāsts

Zane stāsta: “Es saprotu, ka es izklausos paranoiska, bet apkārt tik daudz ziņu, ka bērni cietuši no seksuālas vardarbības. Protams, ka es uzticos savam mīļotajam vīrietim, bet bailes jau tik un tā mani nepamet. Manas meitenes tomēr ir vecumā, kad viņas sāk veidoties par sievietēm. Es pieļauju, ka justos drošāk, ja arī manam vīrietim būtu bērni, bet viņam tādu nav. Meitenes viņu, ciemojoties, ir satikušas diezgan bieži, un šķiet, ka viņiem veidojas labs kontakts. Meitas arī neiebilda pret to, ka mēs varētu sākt kopdzīvi. Pat bija priecīgas. Es esmu par savām bažām runājusi gan ar māsu, gan ar draudzeni. Viņas domā, ka es esmu galīgi traka, jo nu normālās ģimenēs taču nekas tāds nenotiks un mans vīrietis vispār viņām šķiet bez maz sapņu princis. Protams, viņš ir izglītots, gana labi situēts. Bet bažas mani tiešām nepamet. Varētu šķist, ka es pati esmu cietusi no seksuālas vardarbības, bet tā taču nav. Es tiešām nevaru pateikt, no kurienes manī rodas šīs bažas. Māsa man ieteica ar pašu vīrieti šo visu pārrunāt, bet nu tas arī man šķiet visai dīvaini. Kā lai es savam mīļotajam vīrietim pārmetu bez maz vai potenciālu pedofīliju? Šaubos, ka viņš to saprastu. Es viņa vietā droši vien nesaprastu. Šobrīd es izdomāju visādus iemeslus, lai novilcinātu plānoto pārvākšanos, bet ilgi taču tā vairs nevarēs. Esmu tiešām tuvu izmisumam.”

Zanes stāstu lūdzām komentēt sertificētam bērnu un pieaugušo psihiatram, kā arī sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālistam ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Gunāram Trimdam. Speciālists atklāj, ka to, kādas būs attiecības starp patēvu un sievietes meitām no iepriekšējām attiecībām, kuras ir pusaudžu vecumā, iepriekš prognozēt ir grūti.

Ja vīrietim:

• pašam ir bērni, ar kuriem viņam ir labas attiecības;
• ar iepriekšējo partneri, ja tāda ir, ir samērā labas attiecības;
• iespēju robežās ir labas attiecības ar saviem vecākiem;
• ja viņš izturas cieņpilni, tajā pašā laikā saglabājot “kaislīgu dzirkstelīti” attiecībās pret sievieti, tad tas var radīt iespēju izveidot samērā labas jaunās attiecības.

Savukārt sarkanie karogi var būt sliktas attiecības ar sava paša bērniem, partneri un vecākiem. Grūtības skaidri nosaukt kritērijus prognozējamām labām attiecībām rada tas, ka partnera izvēle nenotiek racionāli, bet gan ir atkarīga no t. s. “neapzinātā līguma”, no abu partneru neapzinātajām vēlmēm, fantāzijām un dziņām (orālām, anālām, skatiena un balss). Partnera izvēli ietekmē mūsu pašu bērnībā piedzīvotais, sajustais, tas sāpīgais, kas tika izstumts zemapziņā.

Svarīgi, kādā ģimenes modelī uzaugusi sieviete

Piemēram, klasiskais piemērs ir situācija, kad ģimenē dominē atkarīgas un līdzatkarīgas attiecības, kur tēvs ir alkohola atkarīgais. Meita meklēs attiecības ar vīrieti, kurš pastiprināti lieto vai lietos alkoholu.

Vai arī vardarbīgs tēvs savai meitai dos “zaļo gaismu” attiecībām, kurās būs fiziskā, emocionālā vardarbība, sadistiski mazohistisks attiecību scenārijs. Tad arī patēva vardarbīgā attieksme, ko viņš slēpj no meitu mātes, var tikt pieņemta un uztverta bez maz vai kā norma (mīl, tātad sit).

Bērni, kas nav pieredzējuši vardarbību, to nepieņems arī turpmāk

Savukārt, ja meitas attiecībās vardarbību nav piedzīvojušas, tad vardarbīga patēva izturēšanās ar lielāku varbūtību netiks pieņemta, un, ja līdz šim ģimenē par emocijām, domām un vēlmēm ir runāts bez nosodījuma, vainas un kauna, tad notiekošais agri vai vēlu tiks pateikts mātei. Ja ģimenē ir pierasts atklāti, bez nosodījuma, vainas vai kauna runāt par sajūtām, emocijām, tad arī attiecības veidosies veselīgas.

Tie ir tā saucamie atkārtojumi jeb “grābekļi”, uz kuriem tiek uzkāpts atkal un atkal, ignorējot acīmredzamu vardarbību un ciešanas.

Tad var uzdot jautājumu – cik ilgi vēl jūs atļausiet pret sevi izturēties vardarbīgi? Kad beidzot jūsu partneris “mainīsies”?

Skaidras atbildes uz šo nevar būt, jo pēc psihoanalītiķa Lakāna ir t. s. jouissance – tā ir bauda ciešanās, tāds robežstāvoklis, kur bauda un sāpes saplūst vienā veselumā. Psiholoģiskās ciešanas, kuras atkārtojas, sniedz neapzinātu, bet dziļu apmierinājumu, spriedzes mazināšanos.

Ja ģimenē, kur dzīvo divas pusaudzes, ienāk patēvs

• Pirmkārt, mainīsies ģimenes locekļu lomas. Pusaudzēm jaunpienācējs nekad netiks uzskatīts par tēvu, bet gan tiks uztverts kā vīrietis, kuram ir noteikta veida attiecības ar māti.
• Pusaudžu vecumā notiek daudzi svarīgi procesi. Tā ir krīze, kad aktuāls kļūst robežu jautājums, aktualizējas edipālais process, notiek personības individuācijas process.
• Pusaudze piedzīvo ne tikai sava ķermeņa pārmaiņas, bet arī raksturīgās emocionālās “šūpoles” un separāciju no vecākiem.
• Pusaudžiem ir nepieciešamība izveidot un aizsargāt gan savas fiziskās, gan psiholoģiskās robežas. Patēva centieni ieņemt tēva lomu, autoritāru pozīciju pusaudžu vecumā netiks uztverti kā rūpes, bet gan kā “ielaušanās” un apdraudējums.

Patēvam nevajag, un viņš arī nevar pilnīgi “aizvietot tēvu”. It īpaši, ja bioloģiskais tēvs ir dzīvs vai arī ja tēva tēls ir bijis kaut kādā mērā traumatisks (slikti izturējies pret sievu un bērniem). Centieni ieņemt “jaunā tēva” lomu radīs neapzinātu vai redzamu protesta reakciju.

• Pusaudžu vecumā mainās arī pieskārienu loma. Apskaušanās, pieskārieni, kas bija pieņemami pirms pubertātes, tagad var radīt lielu trauksmi, riebumu, dusmas kā aizsargreakciju.
• Māte apzināti vai neapzināti var prasīt meitām “pieņemt” savu jauno partneri, lai leģitimizētu savu izvēli un mēģinātu saglabāt ģimenē sava veida mieru.
• Meitām tas rada lojalitātes konfliktu – starp pieķeršanos mātei un nepieciešamību aizsargāt savu “es” no jaunā vīrieša – mātes partnera.
• Ja vīrietis izturas infantili (ignorē pienākumus, daudz laika pavada pie datora, pavisam neiesaistās notiekošajā) vai izturas autoritatīvi, kontrolējoši, tad tiek grauta viņa autoritāte.

Kas var palīdzēt jaunajam vīrietim “ienākt” ģimenē?

Svarīgi ir atteikties no audzinātāja lomas, bet gan mēģināt izturēties cieņpilni, draudzīgi, ar laiku radot iespēju kļūt par pieaugušo draugu vai vecāko sabiedroto.

Fizisku kontaktu veidot tikai ar pusaudzes nepārprotamu atļauju.