Kas ir "feritīna seja": dzelzs deficīta pazīmes, par kurām reti kurš iedomājas

Kas ir feritīna seja?

Feritīns ir olbaltumviela, kuras uzdevums ir uzkrāt dzelzi organismā un vajadzības gadījumā to atbrīvot. Tāpēc zems feritīna līmenis var liecināt par dzelzs rezervju samazināšanos organismā. Sociālajos tīklos izplatītais apzīmējums "feritīna seja" raksturo nogurušu un novārgušu izskatu – bālu vai neveselīgu sejas krāsu, tumšus lokus zem acīm, sausu ādu un sasprēgājušas lūpas.

Saskaņā ar Lielbritānijas Diētas speciālistu asociācijas skaidrojumu ādas bālums var būt saistīts ar hemoglobīna trūkumu. Hemoglobīns ir olbaltumviela, kas piešķir asinīm sarkanīgu krāsu un palīdz transportēt skābekli. Lai gan šādas izmaiņas var liecināt par dzelzs deficītu, tikai pēc ārējām pazīmēm diagnozi noteikt nevar. Līdzīgus simptomus var izraisīt arī novecošanās, hormonālas pārmaiņas vai organisma atūdeņošanās, raksta "Metro".

Pazīmes, kuras viegli norakstīt uz stresu

Latvijā enerģijas trūkumu bieži skaidro ar garo ziemu vai pārslodzi darbā. Tomēr pastāvīgs nogurums ir viens no iespējamiem dzelzs deficīta simptomiem. Organismam dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna veidošanai – šī sarkanajās asins šūnās jeb eritrocītos esošā olbaltumviela transportē skābekli pa visu organismu.

Zema dzelzs līmeņa simptomi var viegli palikt nepamanīti, jo tie attīstās pakāpeniski. Cilvēks var pamanīt, ka kļuvis grūtāk koncentrēties un ikdienas pienākumu veikšana prasa vairāk pūļu nekā agrāk, taču šīs pārmaiņas var nesaistīt ar dzelzs deficītu.

Tomēr nogurumu ne vienmēr izraisa dzelzs trūkums. Līdzīgu spēku izsīkumu var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera darbība, hroniska nieru slimība vai miega apnoja.

Dzelzs deficītu var pavadīt arī galvassāpes. Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta (NHS) datiem galvassāpes ir viens no iespējamiem dzelzs deficīta anēmijas simptomiem. Dzelzs loma smadzeņu darbībā un dažādu galvassāpju veidu attīstībā joprojām tiek pētīta, taču galvassāpju rašanās iemesli var būt ļoti dažādi.

Izmaiņas matu, nagu un ādas stāvoklī

Dzelzs deficīts var ietekmēt ne tikai sejas krāsu, bet arī matu, nagu un ādas stāvokli.

• Matu izkrišana. Ja mati izkrīt pastiprināti, problēma saglabājas ilgstoši vai parādās vietas, kur mati kļuvuši ievērojami retāki vai izkrituši pavisam, ieteicams vērsties pie ārsta.
• Karotes formas nagi. Medicīnā šo stāvokli sauc par koilonīhiju. Tā gadījumā naga plātnīte kļūst neparasti plakana vai ieliekta, bet naga malas var būt uzliektas uz augšu. Ja šo izmaiņu cēlonis ir dzelzs deficīts, atjaunojoties dzelzs rezervēm organismā, nagu forma pakāpeniski var normalizēties.
• Neizskaidrojama nieze. Dzelzs deficītu var pavadīt arī ādas nieze. Precīzs tās rašanās mehānisms ne vienmēr ir skaidrs, turklāt niezei var būt daudz citu iemeslu. Tāpēc tikai pēc šī simptoma nevar secināt, ka cilvēkam trūkst dzelzs.

Satraucošas pazīmes mutē un ausīs

Mazāk zināmi dzelzs deficīta simptomi var izpausties arī mutes dobumā un ietekmēt dzirdi. Piemēram, dažiem cilvēkiem mutes kaktiņos var veidoties čūliņas. Arī mēle var kļūt sarkana, sāpīga un neparasti spīdīga. Šo stāvokli sauc par glosītu jeb mēles iekaisumu. Var rasties arī rīšanas grūtības vai garšas sajūtas izmaiņas.

Viens no mazāk zināmajiem simptomiem ir tinīts jeb džinkstēšana, svilpšana vai trokšņi ausīs. Tomēr tas nenozīmē, ka tinīts vienmēr liecina par dzelzs deficītu, jo trokšņiem ausīs var būt daudz dažādu cēloņu.

Ja trokšņi ausīs ir pastāvīgi vai traucē ikdienā, ieteicams vērsties pie ārsta, kurš varēs izvērtēt iespējamos cēloņus un nepieciešamības gadījumā pārbaudīt dzelzs rezerves organismā.