Trīs simptomu grupas, kas nekad nevēsta neko labu par veselību!

Ikdienas steigā ne vienmēr pievēršam uzmanību pārmaiņām pašsajūtā. Ja simptomi nav izteikti vai netraucē ierastajam dzīves ritmam, tos ir viegli ignorēt. Tomēr būtiski ir pievērst uzmanību tam, cik ilgi simptomi saglabājas, vai tie atkārtojas un vai tiem pievienojas citas pazīmes.

Atsevišķs simptoms ne vienmēr liecina par slimību, un bieži tam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums. Taču noteiktas pazīmes, īpaši tad, ja tās ir ilgstošas vai neizskaidrojamas, nevajadzētu atstāt bez ievērības.

Pastāvīgs nogurums, kas nepāriet arī pēc atpūtas

Nogurums ir viena no biežākajām sūdzībām, un visbiežāk tas saistīts ar nepietiekamu miegu, stresu, fizisku pārslodzi vai citiem ikdienas faktoriem. Tomēr, ja enerģijas trūkums saglabājas ilgstoši arī pēc pietiekamas atpūtas, ir vērts noskaidrot tā iemeslu.

Pastāvīgs nogurums var būt saistīts ar dzelzs deficītu vai anēmiju, vairogdziedzera darbības traucējumiem, miega traucējumiem, cukura diabētu un citiem veselības stāvokļiem. Dažkārt tas var būt saistīts arī ar depresiju vai ilgstošu emocionālu pārslodzi.

Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst situācijai, ja nogurumam pievienojas elpas trūkums, sirdsklauves, reiboņi, neizskaidrojams svara zudums vai izteikts vājums.

Ja nogurums nepāriet, atkārtojas vai traucē ikdienas aktivitātēm, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Atkarībā no simptomiem ārsts var nozīmēt asins analīzes un citus izmeklējumus, lai noskaidrotu iespējamo cēloni.

Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests norāda, ka ilgstošam nogurumam var būt dažādi cēloņi — no miega trūkuma un stresa līdz dzelzs deficīta anēmijai, diabētam un vairogdziedzera darbības traucējumiem. Ja nogurums saglabājas vairākas nedēļas, nav izskaidrojams vai ietekmē ikdienas dzīvi, ieteicams vērsties pie ārsta.

Neizskaidrojams svara zudums, nemainot dzīvesveidu

Ja svars samazinās, apzināti mainot ēšanas paradumus vai palielinot fiziskās aktivitātes, tam parasti ir saprotams iemesls. Taču situācija ir citāda, ja kilogrami pazūd paši no sevis, lai gan uzturs un ikdienas aktivitātes būtiski nav mainījušās. Neplānots svara zudums var būt saistīts ar vairogdziedzera pastiprinātu darbību, cukura diabētu, gremošanas sistēmas slimībām, ilgstošām infekcijām vai citiem veselības traucējumiem. Retāk tas var liecināt arī par ļaundabīgu audzēju.

Svarīgi ņemt vērā ne tikai zaudēto kilogramu skaitu, bet arī laika periodu, kurā svara izmaiņas notikušas, un to, vai parādījušies citi simptomi. Piemēram, ja svara zudumu pavada ilgstošas sāpes vēderā, izmaiņas vēdera izejā, pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana, apetītes zudums vai izteikts nespēks, nevajadzētu atlikt ārsta apmeklējumu.

Neizskaidrojams svara zudums ne vienmēr nozīmē nopietnu slimību, tomēr tas ir simptoms, kuru nepieciešams izvērtēt. Jo īpaši svarīgi konsultēties ar ārstu, ja svara samazināšanās turpinās vai ir izteikta.

Ilgstošas izmaiņas vēdera izejā

Vēdera pūšanās, aizcietējums vai caureja laiku pa laikam var piemeklēt ikvienu. Šādas izmaiņas var izraisīt uzturs, stress, medikamenti, infekcijas vai dažādu produktu nepanesība. Tomēr uzmanība jāpievērš situācijām, kad zarnu darbība ilgstoši atšķiras no ierastās, simptomi regulāri atkārtojas vai tiem nav acīmredzama izskaidrojuma.

Ilgstošas izmaiņas vēdera izejā var būt saistītas ar kairinātu zarnu sindromu, celiakiju, iekaisīgām zarnu slimībām un citiem gremošanas sistēmas traucējumiem. Atsevišķos gadījumos tās var būt arī kolorektālā vēža pazīme. Īpaši svarīgi neatlikt medicīnisku izvērtēšanu, ja izmaiņas vēdera izejā pavada asinis izkārnījumos, neizskaidrojams svara zudums, mazasinība vai atkārtotas sāpes vēderā.

Asinis izkārnījumos ne vienmēr nozīmē vēzi — to cēlonis var būt arī hemoroīdi vai citas slimības. Tomēr šo simptomu nevajadzētu automātiski norakstīt uz nekaitīgu iemeslu.

Ja izmaiņas vēdera izejā nepāriet vai atkārtojas, jākonsultējas ar ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus.

ASV Nacionālais vēža institūts norāda, ka iespējamās kolorektālā vēža pazīmes var ietvert asinis izkārnījumos, ilgstošas izmaiņas vēdera izejā, sāpes vai diskomfortu vēderā, neizskaidrojamu svara zudumu un nogurumu. Tomēr šie simptomi automātiski nenozīmē vēzi — tos var izraisīt arī citi veselības traucējumi. Ja pārmaiņas saglabājas vai atkārtojas, svarīgi noskaidrot to cēloni pie ārsta.

Latvijā pieejama arī valsts apmaksāta zarnu vēža profilaktiskā pārbaude

Latvijā zarnu vēža profilaksei pieejams valsts apmaksāts slēpto asiņu tests fēcēs, kas palīdz atklāt iespējamas problēmas vēl pirms izteiktu simptomu parādīšanās. Slimību profilakses un kontroles centra publicētajā klīniskajā algoritmā norādīts, ka šo pārbaudi reizi gadā iesaka veikt iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Par testa veikšanu un piemērotāko profilaktiskās pārbaudes kārtību var konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Būtiski atcerēties, ka profilaktiska pārbaude neaizstāj ārsta konsultāciju, ja jau parādījušās tādas pazīmes kā asinis izkārnījumos, ilgstošas izmaiņas vēdera izejā vai neizskaidrojams svara zudums. (SPKC klīniskais algoritms)

Kur vērsties, ja simptomi nepāriet?

Ja nogurums, neizskaidrojamas svara izmaiņas vai gremošanas traucējumi saglabājas vai atkārtojas, pirmais solis ir sazināties ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs sūdzības un nepieciešamības gadījumā nozīmēs izmeklējumus. Nacionālais veselības dienests norāda, ka ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīnisku padomu par vienkāršām saslimšanām iespējams saņemt pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 — darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Ja situācija ir dzīvībai bīstama, jāzvana 113. (Nacionālais veselības dienests)

Avoti: SPKC; Nacionālais Veselības dienests; National Cancer Institute; NHS