Ne tikai vecums un iedzimtība: 76 faktori, kas saistīti ar demences risku

Demence ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām pasaulē. Tā var pakāpeniski atņemt cilvēkam spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus, orientēties ikdienas situācijās un veikt darbības, kas agrāk šķitušas pašsaprotamas. Taču arvien vairāk pētījumu liecina, ka noteiktiem riska faktoriem iespējams pievērst uzmanību jau ilgi pirms parādās pirmās atmiņas problēmas.

Gandrīz pusmiljons cilvēku un 193 analizēti faktori

2026. gada 29. septembrī zinātniskajā žurnālā “Alzheimer’s & Dementia” publicēts pētījums, kurā analizēti 499 992 Apvienotās Karalistes Biobankas dalībnieku dati. Pētījumā piedalījās cilvēki, kuru vecums sākotnējās datu ievākšanas laikā bija 40–69 gadi.

Dalībnieku veselības un dzīvesveida dati tika analizēti vidēji 15,3 gadu novērošanas periodā. Pētnieki izvērtēja 193 faktorus piecās kategorijās: sociālie apstākļi, fiziskās vides faktori, ķīmisko vielu iedarbība, dzīvesveids un apkārtējā vide.

Novērošanas laikā demence vai ar Alcheimera slimību saistīts cits demences veids tika konstatēts 8881 dalībniekam. Savukārt Alcheimera slimība tika konstatēta 4000 cilvēkiem.

Pētnieki identificēja 76 faktorus, kuriem bija statistiski nozīmīga saistība ar demences risku. Atsevišķi analizējot Alcheimera slimību, šādu faktoru bija 34. [1]

Pētījuma autori uzsvēra, ka atklātās saistības pašas par sevi nepierāda cēloņsakarību. Tas nozīmē, ka zinātnieki nevar apgalvot, ka konkrētais faktors tieši izraisa demenci vai ka tā novēršana noteikti pasargās no slimības. Tomēr pētījums ļauj plašāk izprast, kā cilvēka dzīves laikā uzkrātā pieredze, veselības stāvoklis un apkārtējā vide var būt saistīti ar smadzeņu veselību.

Kādi ikdienas faktori bija saistīti ar demences risku?

Starp faktoriem, kas pētījumā bija saistīti ar paaugstinātu demences risku, bija smēķēšana, slāpekļa dioksīda piesārņojums gaisā, finansiālas grūtības, zemāks izglītības līmenis un nelabvēlīgi mājokļa apstākļi.

Tika konstatētas arī saistības ar miega paradumiem, tostarp biežu snauduļošanu dienas laikā un pārāk ilgu vai nepietiekamu miegu. Pētnieki norādīja arī uz saistību ar vairāku medikamentu lietošanu. Taču šajā gadījumā rezultāti jāinterpretē īpaši piesardzīgi: lielāks lietoto zāļu skaits var atspoguļot sarežģītāku veselības stāvokli un vairāku slimību esamību, nevis pierādīt, ka pašas zāles izraisa demenci. Savukārt ar zemāku demences risku bija saistītas vairākas fiziskās aktivitātes, tostarp pastaigas prieka pēc, citi vingrinājumi un intensīvāki ikdienas darbi, piemēram, darbs dārzā.

Pētījumā tika konstatētas arī statistiskas saistības ar dzīvošanu kopā ar partneri, augstākiem mājsaimniecības ienākumiem un atsevišķiem uztura paradumiem.

Gandrīz trīsreiz lielāks risks — ko patiesībā atklāja pētnieki?

Izmantojot identificētos faktorus, pētnieki izstrādāja modeli, kas palīdzēja novērtēt demences attīstības iespējamību. Cilvēkiem, kuru aprēķinātais riska rādītājs bija augstāko 25% grupā, novērošanas laikā demence attīstījās gandrīz trīsreiz biežāk nekā cilvēkiem ar zemāko 25% rādītāju.

Tas nenozīmē, ka jebkuram cilvēkam ar vairākiem riska faktoriem demence noteikti attīstīsies. Rādītājs raksturoja atšķirības starp pētījumā izveidotajām grupām, nevis individuālu diagnozi.

Arī paši pētnieki uzsver, ka šādam modelim nepieciešama papildu pārbaude citās, daudzveidīgākās cilvēku grupās, pirms to varētu plaši izmantot veselības aprūpē.

Pētījums tomēr parāda būtisku virzienu turpmākajai zinātnei: demences riska novērtēšanā var būt svarīgi ņemt vērā ne tikai vecumu un ģenētiskos faktorus, bet arī cilvēka dzīves apstākļus un dažādu ietekmju kopumu. [1, 2]

Demence nav neizbēgama novecošanas sastāvdaļa

Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver, ka demence nav normāla novecošanas procesa sastāvdaļa, lai gan vecums ir viens no būtiskākajiem tās riska faktoriem.

Saskaņā ar PVO datiem, 2021. gadā pasaulē ar demenci dzīvoja aptuveni 57 miljoni cilvēku, un katru gadu tiek konstatēti gandrīz 10 miljoni jaunu gadījumu. Alcheimera slimība ir visizplatītākais demences veids, un tiek lēsts, ka tā veido 60–70% gadījumu. [3]

PVO 2026. gada 15. jūlijā publicēja atjauninātas vadlīnijas kognitīvo spēju pasliktināšanās un demences riska mazināšanai. Tajās uzsvērts, ka līdz pat 45% demences gadījumu riska varētu būt saistīti ar faktoriem, kurus iespējams ietekmēt.

Organizācija norāda uz smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, sociālo izolāciju, mazkustīgumu, gaisa piesārņojumu un tādām hroniskām slimībām kā paaugstināts asinsspiediens un diabēts. Šis 45% rādītājs ir aplēse par iespējami novēršamo vai aizkavējamo risku populācijas līmenī, nevis garantija, ka konkrēts cilvēks varēs novērst slimību. [4]

Arī veselības stāvoklim pusmūžā var būt nozīme

Papildu pierādījumus sniedz 2026. gada augustā ASV Nacionālo veselības institūtu (NIH) publicētais pētījuma apskats.

Tajā aplūkots pētījums, kurā 12 409 cilvēki, kuriem 55 gadu vecumā nebija demences, tika novēroti vidēji 26 gadus. Pētnieki vērtēja trīs asinsvadu veselības riska faktorus: smēķēšanu, paaugstinātu asinsspiedienu un diabētu.

Novērošanas laikā demence attīstījās 3008 dalībniekiem. Cilvēkiem, kuriem pētījuma sākumā nebija neviena no minētajiem riska faktoriem, dzīves ilgums bez demences vidēji bija gandrīz par 13 gadiem lielāks nekā tiem, kuriem bija visi trīs faktori. [5]

Ko iespējams darīt jau šodien?

Lai gan zinātnieki vēl nevar pilnībā izskaidrot visus demences attīstības mehānismus, pastāv vairāki pierādījumos balstīti soļi, kas var palīdzēt rūpēties par veselību un mazināt daļu riska faktoru:

• Kontrolēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Paaugstināts asinsspiediens un diabēts ir saistīti ar asinsvadu veselības pasliktināšanos un demences risku. Svarīga ir savlaicīga diagnostika un ārsta ieteiktā ārstēšana.
• Atmest smēķēšanu. Smēķēšana ir viens no ietekmējamiem riska faktoriem, kas saistīts gan ar sirds un asinsvadu slimībām, gan ar demenci.
• Regulāri kustēties. Pastaigas, vingrošana un citas fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt vispārējo veselību. Pētījumā fiziskās aktivitātes bija saistītas ar zemāku demences risku.
• Rūpēties par miegu. Ilgstošas miega problēmas ir vērts pārrunāt ar ārstu, īpaši tad, ja tās ietekmē pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu.
• Saglabāt sociālos kontaktus un garīgo aktivitāti. Sarunas, kopīgas nodarbes un iesaiste sabiedriskajā dzīvē var palīdzēt saglabāt kognitīvo aktivitāti un mazināt sociālo izolāciju.

Kad atmiņas pārmaiņas nevajadzētu ignorēt?

Ne katra aizmāršība liecina par demenci. Cilvēki var aizmirst vārdus, pazaudēt priekšmetus vai reizēm neatcerēties kādu notikumu arī bez neiroloģiskas slimības.

Tomēr, ja atmiņas vai domāšanas problēmas kļūst arvien izteiktākas un sāk traucēt ikdienas dzīvi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu.

Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst situācijām, kad cilvēks atkārtoti aizmirst nesenus notikumus, apmaldās pazīstamā vidē, nespēj veikt agrāk ierastus uzdevumus vai viņa uzvedība un spriestspēja būtiski mainās. Šādas pazīmes pašas par sevi vēl nenozīmē demenci. Tās var izraisīt arī citas veselības problēmas, tostarp depresija, miega traucējumi, medikamentu blaknes vai noteiktu vielu trūkums organismā. Tādēļ svarīgi ir noskaidrot simptomu cēloni, nevis pašam noteikt diagnozi.

Latvijā ar demenci varētu dzīvot aptuveni 38 000 cilvēku, taču oficiāli diagnosticēto pacientu skaits ir daudzkārt mazāks. Nacionālais veselības dienests 2026. gada maijā ziņoja par vairāk nekā 4300 diagnosticētiem pacientiem, savukārt Sabiedrības integrācijas fonds jūlijā norādīja uz nedaudz vairāk nekā 5000 cilvēku. Šī atšķirība liecina par iespējamu nepietiekamu slimības diagnostiku, tāpēc patiesais demences izplatības mērogs Latvijā var būt ievērojami lielāks, nekā liecina medicīniskie reģistri.

Izmantotie avoti:

1. [1] Li C. et al. Exposome-wide association study and predictive risk score for incident Alzheimer's disease and related dementias. Alzheimer's & Dementia, publicēts 2026. gada 29. septembrī. DOI: 10.1002/alz.71842.
2. [2] Harvard Medical School / Harvard T.H. Chan School of Public Health. Study Reveals Environmental Exposures Associated With Alzheimer’s Disease and Related Dementias.* 2026. gada 8. oktobris.
3. [3] World Health Organization. Dementia. PVO faktu lapa, atjaunināta 2026. gada 3. jūlijā.
4. [4] World Health Organization. New WHO guidelines: up to 45% of dementia risk could be prevented or delayed. 2026. gada 15. jūlijs.
5. National Institutes of Health. Dementia-free years may decrease with smoking, hypertension, and diabetes. 2026. gada 25. augusts.