Neparasta aizmāršība. Vai pamats bažām?

Progresējoša slimība 

Zem vārda demence slēpjas daudzas slimības. Visbiežāk – 70–80 % gadījumu – demenci izraisa Alcheimera slimība, 15 % – slimības, kas izraisa galvas smadzeņu asinsrites traucējumus, piemēram, insults. Arī Parkinsona slimība, vielu un medikamentu lietošana, galvas traumas, HIV infekcija, pārmērīga alkohola lietošana var izsaukt demenci. Jāņem vērā, ka cēloņi var savā starpā kombinēties.

                                  Attēlā: neiroloģe Anita Balcerbula. Publicitātes foto.

Demences simptomi ir plaši un pilnībā maina cilvēka dzīvi uz visiem laikiem – smagi domāšanas, uztveres un mācīšanās traucējumi. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir grūtības uztvert un saprast valodu, veidot loģiskas sakarības noteiktās situācijā, mainās uzvedība, un tā pat var kļūt sociāli nepieņemama, parādās atmiņas un pat kustību traucējumi. Cilvēkam ir grūtības kārtot finansiālus jautājumus, ievērot higiēnas prasības, regulāri lietot ārsta nozīmētās zāles, pat paēst. Turklāt šie traucējumi laika gaitā kļūst izteiktāki un noturīgi.

Demence galvenokārt skar cilvēkus gados. Par agrīnu demenci runā, ja tā iestājas pirms 65 gadu vecuma; tādi ir aptuveni 5 % demences pacientu. Lielākoties agrīnu demenci diagnosticē cilvēkiem, kam ģimenē kāds ar to jau slimojis, bet ne vienmēr. Kopumā novērst vai attālināt demences attīstību ir iespējams, koriģējot dzīvesveidu. Tas nozīmē atteikties no smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas, ar medikamentiem koriģēt asinsspiedienu un holesterīnu, ja ārsts tā noteicis, tāpat svarīgi ārstēt cukura diabētu, miega apnoju un depresiju.

Sākas ar vieglu aizmāršību

Tātad par demenci mediķi runa tikai tad, kad slimība jau ir nopietna. Ja simptomi ir viegli vai vidēji izteikti, tos sauc par kognitīviem traucējumiem. Viegli traucējumi ir līdzīgi normālam novecošanās procesam, kad domāšana un atmiņa ir sliktāka nekā vidēji vienaudžiem. Tāds cilvēks var neierasties uz nozīmētajām ārsta vizītēm, aizmirst atjaunot medikamentu krājumus, apjukt, dzirdot vienkāršus norādījumus. Dažkārt šādas pazīmes var liecināt par garastāvokļa vai uzvedības problēmām, nevis kognitīviem traucējumiem. Var parādīties trauksme, depresija, apātija un citas personības izmaiņas.

Visu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.  Tur arī citi vērtīgi raksti par veselības uzlabošanu un profilaksi pret dažādām saslimšanām.