Mazuļa rudens fotosesija raisa satraukumu soctīklos: "Sargājiet bērniņu!"

Un jaundzimušā galviņai un ķermenim nepieciešams atbilstošs atbalsts, turklāt pozām, kas pieaugušajam var šķist ērtas vai fotogrāfijās izskatās īpaši mīļas, ne vienmēr ir piemērota vieta mazuļa ikdienā. Kā saprast, kādas pozas ir drošas un kam pievērst uzmanību, fotografējot pašus mazākos?
 

Sociālajā tīklā “Facebook” izcēlusies diskusija par šo jautājumu brīdī, kad populārā dziedātāja Evija Sloka savos sociālajos tīklos publicējusi fotogrāfijas, kurās iemūžināta viņas aptuveni mēnesi vecā meitiņa. Kamēr šādi attēli daudziem šķiet mīļš un skaists veids, kā saglabāt atmiņas par bērniņa pirmajām dzīves nedēļām, daļa vecāku komentāros pauduši bažas par pozām, kurās mazulis tiek fotografēts, un to, vai šādās situācijās tiek pietiekami parūpēts par zīdaiņa galvas un ķermeņa atbalstu. 
 

Dziedātāja jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Amerikā, ir laimīgi precējusies un nesen kļuvusi par māmiņu meitiņai. Evija ir aktīva sociālajos tīklos, daloties gan ar stāstu par meitiņas priekšlaicīgo dzimšanu, gan mīļām fotogrāfijām.

Bērniņa mēneša jubilejā ģimene publicējusi skaistu un oktobrim tematisku fotosesiju ar ķirbīšiem un meitiņu vienā no tiem. “Mūsu mazais ķirbītis ir mēnesi vecs. Viņa aug tik ātri, ka beidzot viņai der arī jaundzimušo drēbītes,” pie foto galerijas raksta Evija. (Oriģināls angļu valodā).

Komentāros māmiņas steigušas komentēt skaistās bildes, kamēr vienas izsaka sajūsmu un novēl jaunajai ģimenei daudz skaistu mirkļu kopā, citas uztraucas par bērniņa pozīciju atsevišķās fotogrāfijās: “Prātīgāk ar tik mazu bērniņu,tādu vēl nedrīkst ne sēdināt...ne uz kājiņām stādināt...kauliņi mīksi,tā var bērniņam nodarīt gauźi,” raksta Iveta. 
 

Ko īpaši svarīgi ievērot mazuļa pirmajos dzīves mēnešos?

Par bērniņa pareizu pozicionēšanu dzīves pirmajos mēnešos daudz labu un noderīgu padomu var sniegt pediatri, vecmātes un arī fizioterapeiti. 
 

Nekomentējot konkrēto gadījumu, fizioterapeite Līna Garā skaidro, ka mazuļa kustības šajā vecumā lielā mērā ir balstītas uz jaundzimušo refleksiem, tās ir nepilnīgi kontrolētas, prevalē fizioloģisks tonuss, galva vēl netiek turēta patstāvīgi, bet guļus uz vēdera var īslaicīgi atcelt galvu, ķermenis pārsvarā saliekts, gūžiņas vērstas uz ārpusi. Mazuļa aprūpe notiek lēni un bez steigas, ievērojot hendlinga pamatprincipus.
 

Līna uzsver, ka šajā vecumposmā piedomājam pie pareiza hendlinga, ķermeņa simetrijas un atbalsta galvas un kakla zonai. Galva attiecīgi pret ķermeni ir lielāka, tā ir smagāka, ja salīdzina šīs pašas proporcijas pret pieaugušo. Galvenās problēmas kas var rasties ir kakla daļas problēmas, traumas, pozicionāla asfiksija u.c. 
 

“Viena mēneša vecumā ir svarīgi izvairīties no pozām un darbībām, kas pārslogo mazuļa vēl nenobriedušo balsta un kustību sistēmu vai ierobežo dabisku kustību attīstību. Tas būtu pilnībā nevertikalizēt bērnu un nesēdināt, nelikt stāvēt,” skaidro fizioterapeite.

“Noteikti nav ieteicams arī vilkt bērnu aiz plaukstām vai pēdām. Bieži vien tas tiek darīts nomainot autiņbiksītes. Ilgstošas, vienveidīgas slodzes, piemēram, vairākas stundas no vietas autosēdeklī, šūpuļkrēslā. Nav ieteicama šūpošana vai kratīšana, šeit mazuli var balstīt vecāka rokās, un vecāks pats var nedaudz šūpoties lai, piemēram, ieaijātu mazuli, ietīšana ar iztaisnotām kājām, noteikti ņemam vērā pareizas ietīšanas principus gūžiņu veselībai un vispārējai kustību brīvībai.

Kādēļ šādas kustības un pozīcijas nav ieteicamas:

• Mugurkauls vēl nav gatavs šādai vertikālai slodzei, galvas kontrole vēl nav pietiekami attīstīta, un tādējādi šīm zonām ir nevajadzīga slodze.
• Krātiņa bērna sindroms jeb situācijas,  kad bērns pārāk ilgstoši un bieži tiek turēts ierobežotās ierīcēs – šūpuļkrēsliņos, autokrēsliņos vai citos. Šajās ierīcēs mazulis atrodas pasīvā, pussēdus pozīcijā. Ja viņš tur pavada stundas, tiek kavēta viņa dabiski fiziskā attīstība, iespējama asimetrija, saspringums un mugurkaula attīstības problēmas. Šī ir palīgierīces kā īslaicīgs palīgs vecākiem. Vislabākā un drošākā vieta mazuļa attīstībai ir uz cietas virsmas, vai grīdas, kur mazulis var brīvi kustēties.
• Kratītā bērna sindroms. Sindroms kas var veidoties mazu bērnu kratot, purinot vai veicot asas un straujas kustības. Tas var izraisīt nopietnas traumas, tostarp smadzeņu sasitumus, asins izplūdumus, tūskas, krampjus, elpošanas traucējumus vai pat nāvi.

Kā pareizi nomierināt un kustināt mazuli: Mazulim ir jābūt stabili atbalstītam un stingri ieguldītam vecāka rokās. Kustību veic tikai pats vecāks (piemēram, mierīgi staigājot, veicot maigu puspietupienu, sēžot uz bumbas vai vienmērīgi pārnesot svaru no vienas kājas uz otru). Jāizvairās no asām, raustītām kustībām, kratīšanas vai mešanas gaisā.  

Kā saprast, vai konkrētā darbība mazulim rada diskomfortu?

“Mazulis var dot dažādus signālus, piemēram: novērš skatienu, kļūst nemierīgs,mainās elpošanas ritms. Izteiktākas pazīmes: sarkana seja; raudāšana; ķermeņa sasprindzināšana, atliekšana,” saka fizioterapeite. 

Savukārt, ja bērns jūtas labi atbilstošā pozīcijā, viņš:

1. Ir mierīgs un/vai ieinteresēts;
2. Elpo normāli, kustības brīvas;
3. Var vērot vecākus, apkārtni;
4. Pēc aktivitātes ir samērā  mierīgs

Fizioterapeite Līna Garā savā Tik Tok kontā dalās ar ļoti vērtīgiem padomiem jaunajiem vecākiem. Piemēram, kā rotaļāties ar zīdaini? Kā aijāt jaundzimušo? Un kāds ir hendlings pirmajos dzīves mēnešos.