Pašas svarīgākās prasmes, ko bērns apgūst, rotaļājoties

Rotaļa ir bērna dabiskais mācīšanās veids

Jau pirmajos dzīves mēnešos bērns pasauli iepazīst caur mijiedarbību ar tuvākajiem cilvēkiem. Smaids, acu kontakts, pieskārieni, skaņas un kustības kļūst par pirmo rotaļas pieredzi. Rotaļā bērns mācās ne tikai par apkārtējo pasauli – viņš mācās arī par sevi.

Bērnam augot, rotaļa kļūst arvien daudzveidīgāka. Viņš pēta priekšmetus, izmēģina dažādus darbības veidus, vēro pieaugušos un mēģina viņus atdarināt. Vēlāk parādās iztēle – bērns sāk izspēlēt ikdienas situācijas, uzņemties dažādas lomas un veidot savus stāstus. Šādā veidā rotaļa kļūst par bērna dabisku mācīšanās procesu. Bērns pats uzdod jautājumus, meklē risinājumus, pārbauda savas idejas, kļūdās un mēģina vēlreiz.

Ko bērns apgūst rotaļājoties?

Dažādi rotaļu veidi palīdz attīstīt dažādas prasmes:

• Sarunājoties un spēlējoties kopā ar citiem, bērns attīsta valodu, mācās uzklausīt, sadarboties un pakāpeniski risināt konfliktus.
• Lomu spēlēs bērns var iejusties dažādās situācijās un labāk izprast citu cilvēku emocijas. Tas palīdz attīstīt empātiju un komunikācijas prasmes.
• Konstruktīvas un izzinošas rotaļas, piemēram, būvēšana, zīmēšana vai dažādi eksperimenti, rosina domāšanu, radošumu, problēmu risināšanu un spēju meklēt jaunus risinājumus.
• Aktīvas rotaļas – skriešana, lēkšana, rāpošana, kāpelēšana un citas kustības – palīdz attīstīt koordināciju, līdzsvaru un motorās prasmes. Kustība vienlaikus veicina arī fizisko labsajūtu un palīdz mazināt ikdienā uzkrāto spriedzi.

Ne vienmēr vajag “mācīt” – dažreiz pietiek būt blakus

Mūsdienās var rasties priekšstats, ka bērna attīstībai nepieciešams daudz rotaļlietu, īpaši izstrādātas attīstošās spēles vai dažādas organizētas nodarbības. Taču bērna attīstībai ne vienmēr nepieciešams kaut kas sarežģīts vai īpaši sagatavots.

Kopīga rotaļa var būt pavisam vienkārša – kopā būvēt torni no klucīšiem, zīmēt, skatīties bilžu grāmatu, spēlēt lomu spēli vai doties ārā un kopīgi pētīt apkārtējo vidi.

Bērnam bieži vien svarīgākais ir nevis tas, ar ko viņš spēlējas, bet gan tas, ka pieaugušais ir patiesi klātesošs.

Pieaugušajam nav nepieciešams visu laiku organizēt, mācīt vai norādīt, kā spēlēties. Ļoti vērtīga ir arī bērna vadīta rotaļa – situācija, kurā bērns pats izvēlas, ko darīt, bet pieaugušais seko bērna iniciatīvai un iesaistās. Kad pieaugušais noliek malā ikdienas rūpes, apsēžas bērnam blakus un patiesi iesaistās viņa rotaļā, bērns sajūt, ka viņa intereses un emocijas ir svarīgas. Šādi brīži stiprina ne tikai bērna prasmes, bet arī savstarpējo saikni un drošības izjūtu. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts.

Latvijā aptuveni vienam no pieciem bērniem ir grūtības kādā no attīstības jomām – piemēram, valodas un runas attīstībā, mācīšanās procesā, uzmanības noturēšanā, intelektuālajā attīstībā vai uzvedībā. Šādos gadījumos būtiska ir savlaicīga un mērķtiecīga atbalsta sniegšana. Taču bērna attīstība nenotiek tikai terapijas vai speciālista kabinetā vienu stundu nedēļā. 

Tikpat nozīmīgi ir ikdienas mirkļi – rotaļas, sarunas, kopīgas aktivitātes un ierastās dienas rutīnas. Tieši ikdienā bērnam rodas daudz iespēju atkārtot un nostiprināt apgūtās prasmes, izmēģināt jaunas lietas un piedalīties kopīgās aktivitātēs.

Pamēģiniet šādi:

• Pamaniet, kas interesē bērnu. Ja viņš aizrautīgi būvē torni, nav nepieciešams piedāvāt citu aktivitāti – iesaistieties tajā, ko bērns jau dara.
• Sekojiet bērna iniciatīvai. Ļaujiet bērnam izvēlēties, ko spēlēt un kā rotaļu turpināt.
• Runājiet par to, ko darāt kopā. Aprakstiet bērna darbības, uzdodiet jautājumus un atsaucieties uz viņa teikto.
• Ļaujiet bērnam mēģināt pašam. Nav nepieciešams uzreiz parādīt “pareizo” risinājumu.
• Pieņemiet kļūdas. Rotaļa ir droša vieta, kur eksperimentēt un mēģināt vēlreiz.

Raksta autore: Valērija Muižniece-Briede (Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra metodiskās vadības koordinatore bērnu psihiskās veselības jomā)

Materiālu sagatavojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Pasaules psihiskās veselības dienas ietvaros. Digitālā žurnāla speciālizlaidums par bērnu un pusaudžu psihisko veselību pieejams ŠEIT!