"Mans bērns jau nekad tādas vielas pat nepamēģinās..." Tā domā vecāki, bet kas realitātē notiek slēgtās interneta grupās?

Biedrības "OPEN Radošais centrs" izveidotājs un vadītājs Edijs Klaišis nesen sociālajos tīklos pievērsa uzmanību satraucošām aktivitātēm slēgtajās jauniešu grupās, kas darbojas tādās platformās kā "Telegram" un "Snapchat". Lai gan viņš pats šīs platformas nelieto, viņam ik pa laikam ir iespēja iepazīties ar tajās publicēto saturu. Un tas, kas notiek šajās grupās, pēc viņa teiktā sarunā ar jauns.lv, ir patiesi biedējoši.
Slēgtās interneta grupās jaunieši demonstrē narkotiku un citu apreibinošu vielu lietošanu, dalās ar satraucošiem video un pat savstarpēji sacenšas, kurš spēj izturēt vairāk.

FOTO: Shutterstock.com

Slēgtās interneta grupās jaunieši demonstrē narkotiku un citu apreibinošu vielu lietošanu, dalās ar satraucošiem video un pat savstarpēji sacenšas, kurš spēj izturēt vairāk.

Kurš spēs izturēt vairāk? Jauniešu bīstamās sacensības

Kā stāsta "OPEN Radošais centrs" vadītājs, šajās platformās jaunieši ne vien demonstrē dažādu apreibinošo vielu lietošanu, bet arī pārvērš to savdabīgā sacensībā. Tiek publicēti video, kuros fiksēta narkotiku, alkohola un recepšu medikamentu lietošana, tostarp dažādu vielu jaukšana. 

Sarunā ar Jauns.lv Klaišis norāda, ka jauniešu vidū tiek lietotas dažādas apreibinošas un atkarību izraisošas vielas, tostarp amfetamīns un tā dēvētie nikotīna spilventiņi jeb snuss. Īpaši satraucoša ir tendence šādu vielu lietošanu pārvērst savstarpējā sacensībā, kurā jaunieši cenšas noskaidrot, kurš spēs lietot vairāk un izturēt ilgāk.

Vienlaikus Klaišis uzskata, ka būtu kļūdaini šo problēmu skaidrot tikai ar jauniešu vēlmi izklaidēties vai izmēģināt aizliegtas vielas.

 

Agrāk narkotikas lietoja, lai izklaidētos, tagad – lai aizmirstos

Viņa ieskatā apreibinošo vielu lietošana jauniešu kompānijās jau agrāk lielā mērā bijusi saistīta ar ballītēm un izklaidi. Arī tagad šis aspekts nav pazudis, tomēr būtiska nozīme ir jauniešu emocionālajam stāvoklim un videi, kurā viņi dzīvo. 

“Manā laikā narkotiku lietošana bija tusiņš, tagad jaunieši lieto, lai aizmirstos. Tas ir ļoti, ļoti skumji,” pauda Klaišis.

Pēc viņa teiktā, daļa jauniešu jūtas nelaimīgi, vientuļi un nomākti. Apkārt valda negatīvisms, sabiedrībā netrūkst savstarpējas neiecietības, bet pasaulē notiekošie kari un nemitīgā spriedze rada papildu emocionālu slogu. Šādos apstākļos alkohols un narkotikas dažiem kļūst par veidu, kā uz laiku aizbēgt no realitātes. “Tad jautājums – kas ir tā vide, kurā šis jaunietis dzīvo?” retoriski vaicā Klaišis, aicinot pievērst uzmanību ne tikai jauniešu kaitīgajiem ieradumiem, bet arī apstākļiem, kas viņus līdz šādai rīcībai noveduši.

 

"Mans bērns jau nekad to nepamēģinās!" Vai tiešām?

Vaicāts, ko vecākiem darīt, lai pasargātu savus bērnus no narkotiku lietošanas un laikus pamanītu iespējamās problēmas, Klaišis uzsver, ka pats svarīgākais ir savstarpēja komunikācija. Vecākiem būtu vairāk jāinteresējas par bērnu ikdienu, emocionālo pašsajūtu un problēmām, nevis jāpaļaujas uz pārliecību, ka viņu ģimeni šādas situācijas nekad neskars. 

“Vairums vecāku domā – mans bērns jau nekad to nepamēģinās. Bet pamēģinās, darīs. Svarīgi ir runāt ar bērniem par to, cik tas ir bīstami, un likt viņiem saprast, ka vecāki uztraucas nevis tāpēc, ka vēlas kaut ko aizliegt, bet gan tāpēc, ka mīl savus bērnus,” uzsver Klaišis.

Vienlaikus viņš norāda uz to, ka ir nepieciešamas pārmaiņas arī pieaugušo savstarpējā komunikācijā. Ja bērni ikdienā redz konfliktus, negatīvismu un neiecietību, ir grūti sagaidīt, ka viņi paši veidos veselīgākas attiecības ar apkārtējiem.

“Mēs, pieaugušie, bieži vien pat savā starpā nerunājam. Un tieši tas pats notiek ar bērniem. Mēs nerunājam, neieklausāmies cits citā, bet pēc tam brīnāmies, kāpēc rodas problēmas.”

Reklāma
Reklāma

 

Nākamais apreibinošo vielu lietošanas vilnis – Ziemassvētki

Edijs Klaišis neslēpj, ka situācija jauniešu vidū kļūst arvien biedējošāka, un brīdina, ka ļaunākais, iespējams, vēl tikai priekšā. Viņaprāt, nākamais apreibinošo vielu lietošanas vilnis gaidāms tieši Ziemassvētku laikā.

Lai gan sabiedrībā gada nogale tradicionāli saistās ar ģimenisku kopā būšanu un svētku prieku, ne visiem jauniešiem šis laiks ir laimīgs. Daļa cīnās ar nomāktību, vientulību un sarežģītām attiecībām ģimenē. 

Klaiša ieskatā šādos apstākļos vēlme aizmirsties, lietojot apreibinošas vielas, var kļūt izteiktāka.

Tāpat Klaišis ir skeptisks par iespējām problēmu atrisināt tikai valstiskā līmenī. Viņaprāt, slēgtās interneta grupas pastāv un turpinās pastāvēt, tādēļ pilnībā izskaust šādas aktivitātes praktiski nav iespējams. Ar aizliegumiem vien nepietiek, ja netiek risināti iemesli, kuru dēļ jaunieši vispār sāk lietot apreibinošas vielas. Daudz būtiskāk būtu pievērst uzmanību viņu dzīves apstākļiem, emocionālajai veselībai un attiecībām ar līdzcilvēkiem.

 

"Un būs vēl trakāk!" Slimnīcā nonāk pat 12 gadus veci bērni

Par problēmas nopietnību liecina arī jaunākie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati. Šā gada skolēnu rudens brīvlaikā, no 19. līdz 25. oktobrim, mediķu palīdzība pēc alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanas bija nepieciešama 15 jauniešiem. Jaunākajam no viņiem bija tikai 12 gadi.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, šoruden pēc apreibinošo vielu lietošanas slimnīcā nonākušo pusaudžu skaits ir dubultojies. Bērnu slimnīca šo tendenci vērtē kā satraucošu un aicina vecākus vairāk interesēties par to, kur un ar ko viņu bērni pavada brīvo laiku. Arī Klaišis neslēpj bažas, ka jauniešu vidū novērotā tendence kļūst arvien satraucošāka, turklāt viņš neprognozē, ka tuvākajā laikā situācija varētu uzlaboties.

“Situācija kļūst arvien briesmīgāka un būs vēl trakāk,” skarbi izsakās Klaišis, neslēpjot satraukumu par to, kādā virzienā attīstās jauniešu apreibinošo vielu lietošanas paradumi.

Slēgtajās interneta grupās novērotais, pēc Klaiša domām, ir vēl viens atgādinājums, ka ne vienmēr jauniešu riskantās uzvedības pamatā ir tikai vēlme izklaidēties. Aiz tās var slēpties arī problēmas, par kurām jaunietis nevienam nav uzdrošinājies pastāstīt. Tāpēc īpaši svarīgi ir šīs grūtības laikus pamanīt un negaidīt, līdz tās pāraug nopietnās sekās.

Par to, cik smagas var būt atkarību sekas, Klaišis zina ne tikai no darba ar jauniešiem, bet arī no paša pieredzes. Savulaik viņš pats saskāries ar alkohola un narkotiku atkarību, bet nu jau vairākus gadus palīdz grūtībās nonākušiem jauniešiem. Viņa vadītais "OPEN Radošais centrs" sniedz atbalstu tiem, kuriem nepieciešama droša vide, pajumte vai palīdzība sarežģītu dzīves situāciju risināšanā.

 

Violanta Dzene, jauns.lv

Saistītie raksti