Bērnu psihiatre nosauc 6 signālus, kas norāda – ar manu pusaudzi kaut kas nav kārtībā
FOTO: Shutterstock.com
Kur beidzas ierastās pusaudža vecuma grūtības un sākas problēma, kurai nepieciešama speciālista palīdzība?
Nereti pusaudža vecumā bērnu regulāri piemeklē slikts garastāvoklis, bērns sāk nošķirties no vecākiem un vairāk laika pavadīt vienatnē, daudz guļ un brīžiem, atklāti sakot, ir vienkārši neciešams. Šajā izaicinošajā vecumā dažreiz nevar saprast – kur beidzas ierastās pusaudža vecuma grūtības un sākas problēma, kurai nepieciešama speciālista palīdzība.
Taču ir dažas pazīmes, kas liecina – jaunietim, iespējams, patiešām nepieciešama profesināla palīdzība. BKUS bērnu psihiatre Liene Vītola norāda, ka nevajadzētu palaist garām izmaiņas jaunieša ierastajā uzvedībā, proti:
- Pēkšņi mainās miegs. Ja jaunietis, kurš iepriekš gulēja ierastā režīmā, pēkšņi sāk gulēt gandrīz visu dienu vai tieši pretēji – ilgstoši nespēj izgulēties, tam vērts pievērst uzmanību.
- Mainās ēšanas paradumi. Būtiskas izmaiņas ēšanā var būt signāls, ka ar jaunieti notiek kas vairāk. Īpaši svarīgi pievērst uzmanību situācijām, kad ēšanas paradumu pārmaiņas pavada satraukums par ķermeni vai svaru.
- Pazūd interese par lietām, kas agrāk patika. Ja aktīvs un sabiedrisks jaunietis pēkšņi atsakās no draugiem, hobijiem un aktivitātēm, kas viņam iepriekš sagādāja prieku, nevajadzētu to automātiski norakstīt uz “pusaudžu kaprīzēm”.
- Jaunietis sāk izolēties. Noslēgšanās pati par sevi vēl nenozīmē psihisku saslimšanu, taču būtiskas pārmaiņas sociālajā uzvedībā var liecināt par problēmām, kuras jaunietis pats nespēj izstāstīt.
- Parādās paškaitējums vai vielu lietošana. Šīs pazīmes būtu jāuztver īpaši nopietni! Ja vecāks pamana paškaitējuma pazīmes, alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, nevajadzētu gaidīt, cerot, ka problēma atrisināsies pati.
- Vienkārši ir sajūta, ka “kaut kas nav tā”. Vecākiem ne vienmēr būs iespējams precīzi nosaukt, kas ar bērnu notiek. Taču, ja jaunietis ilgāku laiku uzvedas būtiski citādi nekā iepriekš, šai sajūtai ir vērts pievērst uzmanību.
Svarīgākais ir vērot, vai grūtības sāk ietekmēt jaunieša ikdienas funkcionēšanu – miegu, ēšanu, mācības, attiecības un spēju iesaistīties ierastajās aktivitātēs.