Eksperti norāda uz teju nemanāmām D vitamīna deficīta pazīmēm. Ko sevī vērot?

D vitamīnu nereti dēvē par “saules vitamīnu”, jo mūsu organisms to galvenokārt veido saules gaismas ietekmē. Tas ir nozīmīgs kaulu un muskuļu veselībai, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Taču gada tumšajos mēnešos saules gaisma daudzviet nav pietiekami intensīva, lai organisms spētu saražot nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Tāpēc tā līmenis organismā var pakāpeniski samazināties, un cilvēks ne vienmēr uzreiz pamana, ka pašsajūtas izmaiņas varētu būt saistītas ar D vitamīna trūkumu.
 

“Lielāko daļu vitamīnu varam uzņemt ar sabalansētu uzturu, piemēram, ēdot daudz dārzeņu un augļu. Taču ar D vitamīnu tas vienkārši nav iespējams, jo galvenais tā avots ir saule,” skaidro Dr. Henriks Premasundarams, ģimenes ārsts un veselības pārbaudes speciālists no Lielbritānijas. 
 

Viņš uzsver, ka D vitamīns ir būtisks veseliem kauliem, muskuļiem un normālai imūnsistēmas darbībai. Ja tā trūkst, cilvēkam var parādīties nogurums, bet ļoti zema D vitamīna līmeņa gadījumā var tikt ietekmēts arī garastāvoklis.
 

Arī Bridžeta Benelama, Lielbritānijas Uztura fonda (British Nutrition Foundation, BNF) uztura zinātniece norāda, ka D vitamīns starp būtiskajiem vitamīniem ir īpašs izņēmums, jo mūsu galvenais tā avots ir saules gaisma, nevis pārtika.
 

Kādas pazīmes var liecināt par D vitamīna deficītu?

D vitamīna trūkums ne vienmēr izraisa acīmredzamus simptomus uzreiz. Taču ilgstoši zems tā līmenis var būt saistīts ar:

• kaulu sāpēm;
• muskuļu vājumu;
• paaugstinātu kritienu risku gados vecākiem cilvēkiem;
• nogurumu;
• ļoti izteikta deficīta gadījumā – arī garastāvokļa izmaiņām.

Bērniem smags D vitamīna deficīts var izraisīt rahītu. Pieaugušajiem smaga deficīta gadījumā iespējama osteomalācija – slimība, kuras rezultātā kauli kļūst mīksti un vāji.
Vienlaikus ir svarīgi atcerēties: nogurums vai sāpes pašas par sevi nenozīmē, ka cilvēkam noteikti trūkst D vitamīna. Šiem simptomiem var būt arī daudzi citi iemesli.
 

Vai D vitamīnu var uzņemt ar pārtiku?

Jā, taču ar uzturu vien nepieciešamo daudzumu var būt grūti nodrošināt. Bridžeta Benelama norāda, ka nozīmīgākie D vitamīna avoti uzturā ir treknās zivis, piemēram:

• lasis;
• skumbrija;
• sardīnes.

D vitamīns atrodams arī olās, piena produktos un sēnēs. Tomēr, kā skaidro Benelama, ar uzturu vien ieteicamo D vitamīna daudzumu sasniegt var būt sarežģīti, jo salīdzinoši maz pārtikas produktu dabiski satur ievērojamu šā vitamīna daudzumu.
“Ar uzturu vien pietiekamu D vitamīna daudzumu iegūt ir ļoti, ļoti grūti, tāpēc ziemas mēnešos mēs mudinātu cilvēkus lietot uztura bagātinātāju – tas ir vienkāršs veids, kā nodrošināt ikdienā nepieciešamo D vitamīna daudzumu,” norāda  Dr. Henriks Premasundarams.

Kāda D vitamīna deva ir droša?

Starptautiskās vadlīnijas pieaugušajiem iesaka lietot 800–2000 SV (starptautiskās vienības) dienā. Par drošu uzskata devu, kas nepārsniedz 4000 SV. Bērniem atkarībā no vecuma ieteicamā deva parasti ir 400–1000 SV, savukārt maksimālā pieļaujamā deva dažādās vecuma grupās ir 1000–4000 SV.

Atsevišķos pētījumos novērots, ka vecākiem cilvēkiem ļoti lielu D vitamīna devu lietošana var būt saistīta ar lielāku risku kritieniem, jo, paaugstinoties kalcija līmenim, var rasties apjukums, vājums vai koordinācijas traucējumi. Vienlaikus bailēs no D vitamīna pārdozēšanas nevajadzētu pilnībā atteikties no uztura bagātinātāju lietošanas, lai tā vietā stundām ilgi atrastos tiešā saulē, cerot, ka tādējādi dabīgā ceļā izdosies panākt lielāka D vitamīna daudzuma sintēzi ādā. 

Ja vien ārsts nav rekomendējis citādi, profilaksei drošāk un arī efektīvāk ir lietot nelielas D vitamīna devas katru dienu, nevis visu nedēļai vai mēnesim paredzēto daudzumu uzņemt vienā reizē. Vienlaikus cilvēkiem ar pierādītu D vitamīna trūkumu D vitamīna līmeņa korekcija ir nepieciešama un var uzlabot kaulu, muskuļu un imūnsistēmas funkcijas.

Kāpēc analīzes ir svarīgākas par minējumiem?

Speciālisti iesaka D vitamīna lietošanu balstīt analīžu rezultātos – vispirms noteikt tā līmeni asinīs, pēc tam izvēlēties piemērotu devu un nepieciešamības gadījumā kontrolēt rezultātus dinamikā. Tas palīdz izvairīties gan no nepietiekamas, gan pārmērīgas D vitamīna lietošanas.

Avots: Independent.co.uk