Hormonāla slimība, kas sagrauj ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Intervija ar pacientu, kurš tās dēļ zaudēja attiecības

Katram cilvēkam ir savs stāsts. Zviedrijā dzīvojošā pacienta pieredze atklāj, ka var paiet ilgs laiks līdz Kušinga slimības diagnozei. Slimības laikā piedzīvotā dēļ viņš nevēlas atklāt savu vārdu, jo sekas ir skārušas ne tikai viņa ķermeni, bet arī būtiski ietekmējušas psiholoģisko labsajūtu.
Slimības laikā piedzīvotā dēļ viņš nevēlas atklāt savu vārdu, jo sekas ir skārušas ne tikai viņa ķermeni, bet arī būtiski ietekmējušas psiholoģisko labsajūtu.

FOTO: Shutterstock.com

Slimības laikā piedzīvotā dēļ viņš nevēlas atklāt savu vārdu, jo sekas ir skārušas ne tikai viņa ķermeni, bet arī būtiski ietekmējušas psiholoģisko labsajūtu.

Skaidrojoša atkāpe: Kušinga sindroms, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, attīstās situācijās, kad cilvēka organismā ilgstoši pastiprināti izdalās hormons kortizols, un pirmo reizi šo sindromu 1932. gadā aprakstījis amerikāņu neiroķirurgs Harvejs Kušings, tādēļ sindroms nosaukts viņa vārdā.

 

Bieži ne cilvēks, ne ārsti neiedomājas, ka pacientam varētu būt Kušinga slimība. Kādas Jums bija pirmās pazīmes? 

– Atskatoties atpakaļ, saprotu, ka mans ķermenis centās mani brīdināt jau sen – man bija vairāki neizskaidrojami kaulu lūzumi, tostarp smags slēpošanas negadījums Nepālā 2013. gadā. Vēlāk sekoja vairāki ribu un pēdas lūzumi. 2020. gadā pēdas lūzums noveda pie kaulu minerālā blīvuma pārbaudes, kas atklāja smagu osteoporozi. Pēc tam tika konstatēts ievērojami paaugstināts kortizola līmenis, un 2021. gada decembrī apstiprināja Kušinga slimību. 

Audzējs, proti, hipofīzes adenoma, bija ļoti mazs un sākotnēji magnētiskās rezonanses izmeklējumā nebija redzams, tāpēc tā atrašana prasīja vēl vairākus mēnešus. Operāciju man veica 2022. gada septembrī. Tātad slimība, visticamāk, bija sākusies daudz agrāk.

 

Kā diagnozes atklāšana ietekmēja Jūsu emocionālo labsajūtu un attiecības ar tuviniekiem?

– Diagnoze neatnesa tūlītēju izpratni par to, kas ar mani notiek. Fiziskajiem simptomiem pievienojās ļoti smaga psiholoģiskā un emocionālā ietekme. Mainījās mans garastāvoklis un uzvedība, kas sāpīgi ietekmēja attiecības. Mana partnere nesaprata, kāpēc es mainos. Viņa garastāvokļa svārstības uztvēra personiski, kaut tā izrādījās slimības izpausme, nevis mana apzināta rīcība. Arī tuvība bija gandrīz pilnībā zudusi, bet ar to ģimenēs runā ļoti reti, tāpēc ar šo problēmu cilvēks paliek viens. Aptuveni trīs mēnešus pēc operācijas mēs izšķīrāmies. Bija sajūta, ka ir salūzusi kāda ļoti būtiska dzīves daļa, un neviens nepasaka, ka tā ir labi zināma šīs slimības sastāvdaļa.

Vienlaikus turpināju vadīt savu uzņēmumu un strādāju pilnu slodzi. Visgrūtāk bija just, kā pakāpeniski zūd mans prāta asums. Tas ļoti ietekmēja manu pašsajūtu un priekšstatu par sevi.

 

Kāda metode tika pielietota Jūsu 2022. gada operācijā? 

– Man bija transsfenoidāla operācija, tas nozīmē, ka ķirurgs audzējam piekļūst caur nāsīm un deguna blakusdobumiem. Karolinskas Universitātes slimnīcā tika izņemta hipofīzes adenoma, kā arī blakus esošā Ratkes kabatas cista. Pēc šīs vienas operācijas sasniedzu pilnīgu remisiju. Audzēju pilnībā izņēma, un nebija nepieciešams ne to atkārtot, ne arī staru terapija.

Tomēr pēc operācijas man attīstījās virsnieru mazspēja, jo audzējs ilgstoši bija radījis pārmērīgu AKTH (adrenokortikotropā hormona) daudzumu un nomācis organisma dabisko hormonu regulāciju. 

 

Tātad bija nepieciešams novērst slimības sekas?

Man bija jāsaņem aizstājterapija ar hidrokortizonu līdz atjaunojās virsnieru darbība. To pārtraucu tikai 2025. gada rudenī pēc Synacthen testa. Neilgu laiku lietoju arī medikamentu “Minirin”, jo attīstījās pārejošs bezcukura diabēts (diabetes insipidus). Tātad audzējs tika izņemts vienā operācijā, bet slimības sekas prasīja vēl vairākus gadus ilgu ārstēšanu un uzraudzību. Smagas osteoporozes ārstēšanai kopš 2024. gada lietoju teriparatīdu, kā arī kalciju un D vitamīnu. Ārstēšanas ietvaros man paredzētas arī regulāras pārbaudes desmit gadus pēc operācijas. 

 

Kā Kušinga slimība ietekmēja Jūsu spēju strādāt? 

– Sākumā vadīju savu uzņēmumu, kurā bija darbinieki, kas bija atkarīgi no manis. Pēc tam turpināju strādāt viens savā uzņēmumā, bet tagad atgriežos algotā darbā, nevis turpinu pašnodarbinātību.

Visvairāk cieta mans prāta asums. Es jutu, ka mans intelekts pakāpeniski pasliktinās, un vērot šo procesu bija viens no vissmagākajiem slimības aspektiem. Tas ietekmēja manu darba sniegumu, lai gan es nekad nepārtraucu strādāt. Labākais ir tas, ka prāta asums pamazām atgriežas. Vēl neesmu pilnībā tur, kur biju iepriekš, bet esmu ļoti tuvu – un ir neticami patīkami just, ka tas atgriežas.

 

Reklāma
Reklāma

Kā jūtaties tagad? Kuri simptomi ir pilnībā izzuduši un kuri joprojām ietekmē Jūsu ikdienu?

– Šodien kopumā jūtos labi. Salīdzinot ar slimības aktīvo fāzi, mana dzīve ir pilnīgi citāda – prāta asums ir atgriezies, un lielākā daļa Kušinga slimības simptomu ir izzuduši.

Joprojām gandrīz katru dienu izjūtu muguras sāpes 2024. gadā pārciesta skriemeļa kompresijas lūzuma dēļ, taču tās pamazām mazinās. Medikamentu man ir palicis ļoti maz. No pašas Kušinga slimības ikdienā mani tagad ietekmē pavisam nedaudz simptomu.

 

Kas Jūs atbalstīja atveseļošanās procesā – ģimene, draugi vai jūsu paša apņēmība un izturība?

– Šis ir grūtākais jautājums… Ārkārtīgi smags periods manā dzīvē bija šķiršanās.

Slimības akūtākajos brīžos mani atbalstīja draugi un veselības aprūpes speciālisti, taču visvairāk man pietrūka palīdzības, lai tiktu galā ar slimības psiholoģisko pusi. Šāds atbalsts netika nodrošināts.

Man ļoti palīdzēja riteņbraukšana – tā kļuva par veidu, kā tikt galā ar smagām un nomācošām domām. Taču visvairāk mani mainīja nejauša satikšanās Norvēģijā ar citu Kušinga slimības pacientu. Pēkšņi satiku cilvēku, kurš patiešām saprata, ko piedzīvoju. Tas palīdzēja saprast, kas manī bija slimības izraisīts un kas esmu es pats. Godīgi sakot, tas ir process, pie kura joprojām turpinu strādāt.

Un, protams, ļoti svarīga bija mana paša neatlaidība. Es nepadevos arī tad, kad bija patiešām grūti.

 

Kā Jūsu ārstēšanas procesu atbalsta Zviedrijas veselības aprūpes sistēma? 

– Zviedrijas valsts veselības aprūpes sistēma sedza diagnostiku, operāciju, ārstēšanos slimnīcā un pēcoperācijas uzraudzību. Man bija jāmaksā nevis faktiskās ārstēšanas izmaksas, bet tikai standarta pacienta līdzmaksājums, kura maksimālo apmēru nosaka Zviedrijas augsto izmaksu aizsardzības sistēma, ko mēdz dēvēt par augsto izmaksu kāpnēm (högkostnadsskydd). 

Tātad tā ir maksimālā summa, kas pacientam gada laikā jāmaksā no saviem līdzekļiem par ārsta apmeklējumiem. 2026. gadā tās ir 1450 Zviedrijas kronas jeb 131,81 eiro, bet atsevišķi par recepšu medikamentiem 2950–3800 Zviedrijas kronas jeb 268,17–345,43 eiro atkarībā no tā, kad sācies kompensācijas periods. 

Katru gadu sasniedzu abus šos limitus, kas labi parāda, cik intensīva un ilgstoša medicīniskā aprūpe ir nepieciešama Kušinga slimības gadījumā.

 

Vai ir kāds papildu atbalsts, ko saņemat no valsts veselības aprūpes sistēmas? 

– Ārstēšanās uzraudzība man ir diezgan plaša, taču tā galvenokārt koncentrējas uz fizisko veselību. Man regulāri tiek veiktas analīzes un endokrinoloģiskās pārbaudes, tiek uzraudzīta sirds un acu veselība, kā osteoporozes ārstēšana.

Kā jau teicu, visvairāk man pietrūka psiholoģiskā atbalsta, kas man netika piedāvāts kā dabiska ārstēšanas sastāvdaļa, lai gan slimība bija ļoti smagi ietekmējusi manu emocionālo veselību, attiecības un pašapziņu. Tāpat man netika nodrošinātas uztura speciālista konsultācijas, lai gan slimība būtiski ietekmēja manu ķermeņa svaru un ķermeņa uzbūvi.

Manuprāt, fiziskā veselība tika rūpīgi uzraudzīta, bet psiholoģiskajām sekām vajadzēja pievērst tikpat lielu uzmanību. 

 

Kādu padomu vai vēstījumu jūs vēlētos nodot cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo ar Kušinga sindromu?

– Turpiniet cīnīties un meklējiet palīdzību – ne tikai fizisko simptomu, bet arī slimības psiholoģiskās ietekmes dēļ. Īpaši iesaku meklēt saziņu ar citiem pacientiem. 

Ja varētu dot padomu sev toreiz, es teiktu: “Negaidi tik ilgi! Meklē cilvēkus, kuri patiešām saprot, kam tu ej cauri.” Kušinga slimība nav tikai hormonāla slimība – tā var mainīt arī priekšstatu par sevi. Arī šai atveseļošanās daļai nepieciešama uzmanība, sapratne un rūpes. 

Cilvēks necīnās tikai ar hormonālu slimību, bet vienlaikus no jauna veido savu priekšstatu par sevi.”

Saistītie raksti