Jauns rīks palīdzēs precīzāk atpazīt depresijas un pašnāvības risku pusaudžiem

Pusaudžu depresiju ne vienmēr ir viegli atpazīt, un pieaugušajiem paredzētie novērtēšanas testi ne vienmēr ļauj precīzi noteikt, kuriem jauniešiem patiešām nepieciešama palīdzība.
Pētījuma rezultāti liecina, ka izstrādātā instrumentu kopa var palīdzēt speciālistiem vispusīgāk izvērtēt pusaudžu psihisko veselību un savlaicīgi pamanīt iespējamos riska faktorus.

FOTO: Shutterstock.com

Pētījuma rezultāti liecina, ka izstrādātā instrumentu kopa var palīdzēt speciālistiem vispusīgāk izvērtēt pusaudžu psihisko veselību un savlaicīgi pamanīt iespējamos riska faktorus.

Lai savlaicīgāk pamanītu psihiskās veselības grūtības un iespējamos riskus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādājuši īpaši pusaudžiem paredzētu psihiskās veselības novērtēšanas instrumentu kopu. Tajā atsevišķi izvērtē arī pašnāvības riska pazīmes, lai tās nepazustu kopējā rezultātā un jaunietis laikus saņemtu nepieciešamo palīdzību.

 

Ar šo un citiem Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” projekta rezultātiem pētnieki iepazīstinās 25. novembrī RSU notiekošajā noslēguma konferencē “Pusaudžu psihiskās veselības novērtēšana – no pētījuma rezultātiem līdz praktiskiem risinājumiem”, kurā spriedīs arī par jaunās instrumentu kopas iespējamo izmantošanu veselības aprūpē, kā arī pusaudžu psihiskās veselības traucējumu ekonomisko slogu Latvijā, un iespējamo ieguvumu no precīzākas un savlaicīgas šo traucējumu atpazīšanas.  

Dalība pasākumā ir bez maksas, iepriekš reģistrējoties: Reģistrācija VPP CAAT projekta noslēguma konferencei 

Pusaudžu vecumā psihiskās veselības grūtības var izpausties citādi nekā pieaugušajiem, tādēļ vienādu novērtēšanas kritēriju piemērošana visām vecuma grupām ne vienmēr sniedz precīzu priekšstatu. Pētnieku īpaši pusaudžiem izstrādātajā psihiskās veselības novērtēšanas instrumentu kopas pārbaudē piedalījās vairāk nekā 2000 jauniešu –  gan no vispārējās populācijas, gan ar klīniski diagnosticētu depresiju vai citiem psihiskās veselības traucējumiem.

 

Pētījuma rezultāti liecina, ka izstrādātā instrumentu kopa var palīdzēt speciālistiem vispusīgāk izvērtēt pusaudžu psihisko veselību un savlaicīgi pamanīt iespējamos riska faktorus, tostarp depresijas simptomus. Tā nav paredzēta diagnozes noteikšanai, bet gan kā papildu atbalsts, izvērtējot nepieciešamību veikt padziļinātas pārbaudes. CAAT projektā izstrādāta arī datorizēta iekārta, kas apvieno psiholoģisko testu rezultātus ar papildu parametru mērījumiem. 

Reklāma
Reklāma

 

Būtiska jaunās pieejas iezīme ir pašnāvības riska signālu atsevišķa izvērtēšana. Pat, ja jaunieša kopējais depresijas simptomu novērtējums nav augsts, atbildes, kas norāda uz iespējamām pašnāvības domām, nedrīkst palikt bez uzmanības. Šādu signālu savlaicīga atpazīšana ir īpaši nozīmīga pašnāvību prevencijā, kur būtiski ir ne tikai pamanīt risku, bet tālāk arī nodrošināt atbilstošu palīdzību. 
 

Pētījuma rezultāti varētu palīdzēt pilnveidot arī pusaudžu psihiskās veselības aprūpes organizēšanu. Precīzāka sākotnējā novērtēšana ļautu speciālistiem pamatotāk lemt, kuriem jauniešiem nepieciešama padziļināta izmeklēšana un intensīvāka ārstēšana, bet kuriem piemērotāks būtu cits atbalsta veids. Projektā pētnieki sagatavoja priekšlikumus klīnisko vadlīniju, algoritmu un pacientu aprūpes ceļu aktualizēšanai, kā arī analizēja iespējamos ekonomiskos ieguvumus un izmaksas.

 

Projekta noslēguma konference notiks 2026. gada 25. novembrī plkst. 12.00 –15.30 RSU Farmācijas studiju un pētniecības centrā, Konsula ielā 21, Rīgā. 

Saistītie raksti