Ekrānlaiks zīdainim? Sekas var būt ļoti smagas

Lai gan Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas nerekomendē jebkāda veida ekrānierīču izmantošanu bērniem līdz 2 gadu vecumam, realitāte rāda ko citu. Vecāki arvien vairāk izmanto viedierīces zīdaiņu (un sevis) nomierināšanai. Kādas tam var būt sekas?
Vecāki arvien vairāk izmanto viedierīces zīdaiņu un mazu bērnu nomierināšanai

FOTO: Shutterstock.com

Vecāki arvien vairāk izmanto viedierīces zīdaiņu un mazu bērnu nomierināšanai

Ar virsrakstu “No lācīšiem uz planšetēm” ("From teddies to tablets") šī gada pavasarī tika publicēta relīze par pētījumu, kas atklāja šokējošu patiesību: katrs desmitais zīdainis aizmieg pie ekrāna. Tā kā PVO neiesaka ekrānlaiku mazuļiem vispār, šāda parādība krietni pārsniedz pieļaujamo normu, proti, necik stundu dienā. 

 

Kādēļ ir tik būtiski, ka mazulis nesaskaras ar digitālo ierīču saturu? Pirmo divu gadu laikā bērns aktīvi veido savu pasaules uztveri – viņš apgūst runu, pats savu ķermeni, vidi sev apkārt, attiecības ar cilvēkiem, – un tai vajadzētu būt nepastarpinātai.  Bērna prāts ik sekundi rada saistības ar miljoniem pieredžu un mijiedarbību. Savukārt mazulis, kurš atrodas ekrāna priekšā, būdams pasīvs vērotājs, neapgūst problēmu risināšanas prasmi, nekomunicē ar dzīvām būtnēm, neiepazīst apkārtējo vidi. Tas rada nopietnus draudus gan bērna fiziskajai, gan kognitīvajai attīstībai. Neskaitāmi pētījumi norāda, ka ekrānlaiks rada dažādus riskus bērna veselībai – nekvalitatīvu miegu, aptaukošanos, tuvredzību, valodas un uzvedības traucējumus u.c. Tomēr pasaules mēroga aptauja rāda – 70% zīdaiņu un mazu bērnu ikdienā ir regulārs ekrānlaiks, un ievērojama daļa lieto ekrānus vairākas stundas dienā. 

 

Līdsas Universitātes lektors Reifs Kleitons, kurš pēta medijus un komunikāciju, pievērš uzmanību arī mūsdienu bērnu mainīgajām attiecībām ar digitālo pasauli. Kamēr pasaulē tiek risināti jautājumi par to, vai bērniem līdz 16 gadu vecumam nevajadzētu liegt pieeju sociālajiem tīkliem, tikmēr acu priekšā aug pavisam jauna paaudze burtiski ar degunu ekrānā. Tādējādi bērniem jau no mazotnes tiek iemācīti neveselīgi tehnoloģiju lietošanas paradumi. Šāds dzīves sākuma modelis – meklēt mierinājumu ekrānsaturā – maina arī cilvēku savstarpējās attiecības, kurās mazinās īsta saskarsme ar cilvēkiem. Tādēļ šī nopietnā nākotnes problēma ir jānovērš preventīvi pašos tās aizmetņos, nevis pēc tam jācīnās ar sekām, kā tas ir ar šodienas pusaudžu digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumiem. 

 

Jebkuri ieteikumi ekrānsaturam, kurš it kā veicinot kādas no mazuļa prasmēm, palīdzot bērniem ar jebkādiem traucējumiem, ir veicams kopā ar vecākiem, ir jāizvērtē kritiski, piebilst lektors. Šādi apgalvojumi rada nevajadzīgus un maldīgus pieņēmumus vecākiem, ka “mazliet jau var”, "tas taču ir nekaitīgs, izglītojošs saturs" u.tml. 

Reklāma
Reklāma

 

Ģimenes un kultūras dinamikas speciāliste Karmena Kleitone norāda, ka (Lielbritānijas) valdības institūcijām vajadzētu izplānot, kā nodrošināt atbalstu ģimenēm, kurās ir problēmas ar PVO ieteikto ierobežojumu ievērošanu, taču būtiski ir izvairīties no nosodījuma un vainas sajūtas radīšanas vecākos, kas piekopj šo audzināšanas veidu. Bijusī ministre Andrea Līdsoma piebalso, ka vecākus nedrīkst vainot par problēmu, kuru viņi paši nemaz nav radījuši. Viņasprāt, arī digitālo tehnoloģiju kompānijām ir jāiesaistās esošās situācijas risināšanā. Nav ētiski piedāvāt vecākiem saturu, to apzīmējot kā bērniem piemērotu un pat ieteicamu, viņa uzsver. 

 

Saites:

https://www.1001criticaldays.com/press-releases/from-teddies-to-tablets-press-release 

https://www.theguardian.com/society/2026/jun/27/screen-time-damage-under-twos-development-study

Saistītie raksti