"Vēl tikai 5 minūtes!" Šī metode nestrādā! Bet, ko teikt bērnam, lai viņš noliek malā telefonu?
FOTO: Shutterstock.com
Ekrāni ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, bērni tajos skatās video, spēlē spēles, sazinās ar draugiem un mācās.
Ekrāni ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, bērni tajos skatās video, spēlē spēles, sazinās ar draugiem un mācās. Taču brīdī, kad pienāk laiks ierīci nolikt, ģimenē nereti sākas strīds. Vecāki atkārto vienu un to pašu lūgumu, bērns pretojas, un abas puses kļūst arvien aizkaitinātākas.
Bērniem ar UDHS šī situācija var būt vēl sarežģītāka. Interaktīvas spēles un digitālais saturs piedāvā nepārtrauktu stimulu, savukārt pārorientēšanās uz citu nodarbi var prasīt papildu piepūli.
16. novembrī organizācija Understood sadarbībā ar Amerikas Pediatrijas akadēmiju (AAP) publicēja jaunu, īpaši bērnu ar UDHS vecākiem paredzētu materiālu par ekrānu lietošanu. Tajā apkopotas piecas stratēģijas, kas palīdz ģimenēm veidot veselīgākus digitālos ieradumus.
Kāpēc bērnam ir tik grūti pārtraukt telefona lietošanu?
Bērnam ekrāna nolikšana ne vienmēr ir vienkāršs lēmums. Īpaši tad, ja viņš ir pilnībā aizrāvies ar spēli vai video. Bērniem ar UDHS var būt grūtāk pārslēgt uzmanību no vienas aktivitātes uz citu, novērtēt laiku un apturēt darbību, kas sagādā tūlītēju prieku.
Tāpēc vecāku aicinājums “beidz spēlēt tūlīt” var izraisīt spēcīgu pretestību. Tas nenozīmē, ka bērns apzināti ignorē pieaugušo vai mēģina pārkāpt noteikumus. Dažkārt viņam patiešām ir grūti pārtraukt iesākto.
Eksperti arī uzsver, ka nav pareizi visus bērna uzvedības sarežģījumus automātiski saistīt ar ekrāniem. Jāvērtē plašāks konteksts – bērna miegs, ikdienas ritms, emocijas, fiziskās aktivitātes un tas, kādu saturu viņš patērē.
Piecas stratēģijas, kas var palīdzēt ģimenei
Jaunajā Understood un AAP materiālā piedāvāta pieeja ar nosaukumu PAUZE (PAUSE). Tā ietver piecus principus, kurus vecāki var pakāpeniski ieviest ģimenes ikdienā.
Vienojieties par noteikumiem jau iepriekš
Nevis katru reizi strīdieties par to, cik ilgi bērns drīkst lietot telefonu, bet kopīgi vienojieties par skaidriem noteikumiem. Piemēram, ģimene var noteikt, ka telefona laiks ir pēc mājasdarbiem, bet ēdienreižu laikā un pirms gulētiešanas ierīces netiek lietotas. Svarīgi, lai noteikumi būtu bērnam saprotami un paredzami. Ja bērns ir pietiekami liels, iesaistiet viņu vienošanās veidošanā. Ja viņš pats piedalījies noteikumu izstrādē, ir lielāka iespēja, ka tos uztvers kā kopīgu ģimenes vienošanos, nevis tikai vecāku aizliegumu.
Brīdiniet par pāreju uz citu nodarbi
Pēkšņi pārtraukta spēle var izraisīt neapmierinātību. Tāpēc bērnam palīdz, ja viņš jau iepriekš zina, kad ekrāna laiks beigsies. Var izmantot taimeri, vizuālu pulksteni vai vienkāršu atgādinājumu: “Pēc desmit minūtēm beidzam spēlēt.” Kad laiks tuvojas beigām, atgādiniet vēlreiz. Svarīgi arī padomāt, kas notiks pēc ierīces nolikšanas. Ja bērnam uzreiz jāpilda nepatīkams pienākums, pāreja var būt grūtāka. Dažkārt palīdz patīkama alternatīva – kopīga uzkoda, galda spēle, pastaiga vai cita nodarbe, ko bērns gaida.
Mēģiniet saprast, kāpēc bērns izvēlas ekrānu
Ne vienmēr bērns pieprasa telefonu vai planšeti tikai tāpēc, ka vēlas izklaidēties. Ekrāns var palīdzēt novērst uzmanību no garlaicības, noguruma, satraukuma vai nepatīkamām emocijām. Vecākiem vērts pavērot, kādos brīžos bērns visbiežāk meklē ierīci. Vai tas notiek pēc skolas? Kad viņš ir noguris? Kad nezina, ko darīt? Vai ekrāns palīdz nomierināties pēc emocionāli grūtas dienas? Ja saprotams iemesls, iespējams piedāvāt arī citas iespējas – kustības, zīmēšanu, mūziku, mierīgu atpūtu vai sarunu ar pieaugušo.
Izveidojiet mājās zonas un laikus bez ekrāniem
Lai noteikumi nebūtu jāatkārto ik pēc dažām minūtēm, ģimene var vienoties par konkrētām vietām un situācijām, kurās ierīces netiek izmantotas. Piemēram, telefonu un planšeti nelieto pie ēdamgalda, guļamistabā pirms miega vai ģimenes kopīgajās aktivitātēs. Īpaši svarīgi ir pasargāt bērna miegu – AAP iesaka izvairīties no ekrāniem aptuveni stundu pirms gulētiešanas un neatstāt ierīces bērna guļamistabā naktī. Šādi noteikumi būs vieglāk ievērojami, ja tie attieksies ne tikai uz bērniem, bet arī uz pieaugušajiem.
Rādiet piemēru paši
Bērni ļoti labi pamana, kā pieaugušie lieto telefonus. Ja vecāki lūdz bērnam nolikt ierīci, bet paši turpina skatīties ekrānā, noteikumu ievērošana var kļūt sarežģītāka. Tāpēc ir vērts ieviest arī pieaugušajiem paredzētus brīžus bez telefona – piemēram, vakariņu laikā, pastaigā vai pirms gulētiešanas. Tas nenozīmē, ka vecākiem jāatsakās no tehnoloģijām, bet gan jāparāda, ka iespējams pašiem kontrolēt to lietošanu.
Vai svarīgākais tiešām ir ekrāna minūšu skaits?
Speciālisti iesaka vērtēt ne tikai to, cik ilgi bērns pavada pie ekrāna, bet arī to, ko viņš tajā dara un kā digitālo ierīču lietošana ietekmē pārējo dzīvi. Vai bērns pietiekami guļ? Vai viņam ir laiks kustībām, rotaļām un tikšanās reizēm ar draugiem? Vai ekrāns netraucē mācībām un ģimenes attiecībām? Vai bērns spēj pārtraukt spēli, kad tas nepieciešams?
Svarīga ir arī satura kvalitāte. Ekrāna laiks var būt gan izglītojošs, gan sociāli noderīgs, taču bezgalīga video skatīšanās, automātiska nākamā video palaišana un citi digitālo platformu risinājumi var apgrūtināt ierīces nolikšanu. Tas nenozīmē, ka bērniem ar UDHS ekrāni ir pilnībā jāaizliedz. Drīzāk nepieciešams atrast tādu lietošanas kārtību, kas atbilst konkrētā bērna vajadzībām un netraucē veselīgam dienas ritmam.
Vecākiem nav jāuzvar katrā strīdā
Ja ekrāna nolikšana katru vakaru pārvēršas konfliktā, tas nenozīmē, ka vecāki kaut ko dara nepareizi. Digitālie produkti ir veidoti tā, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotāju palikt tajos ilgāk. Bērniem, kuriem ir grūtības ar uzmanības pārslēgšanu un impulsu kontroli, šī situācija var būt īpaši sarežģīta.
Tāpēc labāk sākt ar vienu nelielu izmaiņu, nevis mēģināt vienā dienā ieviest pilnīgi jaunu režīmu. Varbūt sākumā tā būs ierīču nelietošana vakariņu laikā vai iepriekšējs brīdinājums pirms spēles beigām. Svarīgākais ir konsekvence, pacietība un noteikumi, kas ģimenei patiešām ir izpildāmi. Arī tad, ja kāda diena neizdodas, tas nenozīmē, ka viss iepriekš paveiktais ir zaudēts.
Avoti:
- Understood.org un American Academy of Pediatrics kopīgi sagatavotais materiāls “Why Parents of Kids With ADHD Deserve More Support Navigating Screen Time”,
- understood.org
- healthychildren.org