Kāda būs Alfa paaudze? Viņi nezinās, kas ir dzīve bez sociālajiem medijiem – to nodarījuši būsim mēs

Bērni, kas dzimuši, sākot ar 2010. gadu, aug pasaulē, kas ļoti atšķiras no tās, kurās auga X paaudze (1965.–1980. gadā dzimušie) un Millenium paaudze jeb mileniāļi (1981.–1996. gadā dzimušie). Pat Gen Z (1997.– apmēram 2010.gadā dzimušie) jeb Z paaudzes agrīnākie pārstāvji vēl piedzima laikos, kad pasaule nebija viscaur digitāla, lai gan to, visdrīzāk, neatceras. Mūsdienu tehnoloģiju priekšteči jau pastāvēja, bet sociālo mediju vide vēl nebija tik visu cilvēka un sabiedrības dzīvi visaptveroša kā tagad. Ko varam gaidīt no nākošās Alfa paaudzes un kas tai nāks mantojumā no vecākiem?

Digitālā laikmeta bērni jeb iezemieši

Digitālais laikmets, digitālā paaudze, digitālie iezemieši – šie jēdzieni šķiet pavisam nodrillēti, taču tā ir šodienas realitāte. Alfa paaudzes bērni jau no mazotnes peld digitālo tehnoloģiju vidē kā zivis ūdenī. Viņi bezmaz kopš dzimšanas skatās video vecāku viedierīcēs un agrā vecumā tiek paši pie savām. Pētnieki norāda, ka šīs paaudzes bērniem varētu būt īpaši labi attīstītas vizuālās mācīšanās prasmes.

Un tomēr bažas paliek… Lai gan ekrānierīces var būt noderīgs palīgs bērna izklaidēšanai un izglītošanai, to ilgstošas lietošanas sekas vēl nav pilnībā izpētītas. Joprojām turpinās ilgtermiņa pētījumi par to, kā ekrāna laiks ietekmē bērna smadzeņu attīstību. Pirmie atklājumi gan nav iepriecinoši – pastāv minējumi, ka pārmērīga ekrānierīču lietošana agrā bērnībā var kavēt atsevišķu smadzeņu daļu attīstību.

Bērni, kuru dzīvēs jau iemīta digitālā pēda

Iepriekšējām paaudzēm par šo nebija jādomā, bet mēs esam pirmie vecāki, kas ir atstājuši saviem pēcnācējiem pilnīgi jaunu kultūras vai sociālā mantojuma formu – digitālo pēdu, jeb to, ka bērni nereti jau ir bijuši savu vecāku sociālo tīklu kontu dalībnieki, turklāt bez savas apzinātas piekrišanas, un dažreiz pat galvenajā lomā. Arvien biežāk vecāki pēc savu jau paaugušos bērnu lūguma vai bērni paši lūdz interneta vietnēm izņemt rakstus vai citus materiālus, kuros minēti viņu personas dati. 

Pasaulē notiek arī skaļāki precedenti, kuros celtas prasības pret vecākiem, kas filmējuši vai fotografējuši savus bērnus personīgajiem nolūkiem slavas vai peļņas vairošanai (blogeri, influenceri). Runa nav tikai par ētiku un personas tiesībām uz privātumu, bet arī šausminošām sekām, kuras rada bērnu eksponēšana tiešsaistē. Šāds skandāls izcēlās ap kādu "TikTok māmiņu" ASV, kuras “nevainīgie” video ar mazu meitenīti tika lejuplādēti tik lielos apjomos, ka radās aizdomas – šie materiāli, iespējams, tiek izmantoti nelikumīgiem nolūkiem saistībā ar pedofiliju un bērnu pornogrāfiju. Vēl šokējošāki gadījumi liecina – ir mātes, kuras apzināti publicē savu meitu fotogrāfijas un video ar acīmredzami seksualizētu raksturu, tā viegli gūstot popularitāti, bet riskējot ar bērna drošību. Vienā no šādiem gadījumiem mamma lika sociālajos tīklos attēlus, kur viņas knapi pusaudža gadus sasniegusī meita īsos šortiņos kāpj pa kāpnēm, sūtot gaisa buču kamerai… un miljoniem Instagram lietotāju, kuriem šādas fotogrāfijas ir ļoti viegli atrodamas, pateicoties haštagiem jeb tēmturiem #teen #teengirl u.tml. Kādas publikācijas virsraksts “Influencere ir jauna pusaudžu meitene. 92% auditorijas – pieauguši vīrieši” precizē ilustrē, kam šāds saturs interesē visvairāk.  

Nav pat jābūt tik smagiem digitālās pēdas nospiedumiem, lai tie atstātu ietekmi uz bērnu nākotni – karjeras iespējām, personības veidošanos, psihisko veselību, vietu sabiedrībā. Pirms nosodoši šūpot galvu par bērnu nepārtraukto uzturēšanos sociālo mediju vidē, jāatceras, ka viņu vecāku paaudze daudziem no viņiem šos mediju dzīves apstākļus jau noteikusi, vēl pirms bērniem bijusi kāda teikšana. Mūsdienu bērni savu sociālo dzīvi tīklā nesāk no nulles un tuvākajā nākotnē daudzi arī nesāks. 

Tas, ko varam darīt, ir piedomāt pie tā, ko no savas ģimenes dzīves liekam internetā un kam tas būs pieejams. 

Attieksme pret mentālo veselību kardināli mainīsies

Nav tā, ka Alfa paaudzei paliks tikai psiholoģiskas traumas un jau sākotnēji bojāts sociālais kapitāls. Viņu vecākiem – X paaudzei un mileniāļiem – dzīve tiešsaistē diemžēl atnesa līdzi jaunas un nepatīkamas vecāku būšanas blaknes. Estetizētā bērnu kopšanas ikdiena Instagram un citos sociālajos tīklos vairojusi un joprojām vairo vainas un bezvērtības sajūtu vecākos, kuri nekritiski salīdzina savas ikdienas realitāti ar viedekrānos redzamo. No vienas puses, tas bieži nodara kaitējumu mūsu, vecāku, paaudzes mentālajai veselībai, ko var izjust arī bērni. No otras – šodienas cilvēki beidzot pievēršas mentālajai veselībai tādā mērā, kā nekad iepriekš, un cenšas risināt savas problēmas, nevis nodot bērniem, tā cenšoties lauzt apburto loku. Alfa paaudzei par šo jautājumu, cerams, nebūs jācīnās ar sabiedrības stigmām un aizspiedumiem. Turklāt šī paaudze aug daudzveidīgākā sabiedrībā, vismaz Rietumu pasaulē, un ir daudz atvērtāka dažādībai, kas rada cerību, ka mūsu bērni radīs iekļaujošu un pozitīvāku sabiedrību, kura pratīs parūpēties par sevi. 

Saites: 
 

1. Parents.com
2. www.cardozolawreview.com 
3. gijn.com
4. wsj.com