Pētījums parāda pārsteidzošu saistību – lielāks ekrānlaiks var uzlabot bērna kognitīvo attīstību nākotnē, taču pie noteiktiem nosacījumiem

Vairāk ekrānlaika? Jā, bet arī vairāk fizisku aktivitāšu

Kādas Somijas universitātes (University of Jyväskylä) pētnieki atklājuši – bērna kognitīvajā attīstībā būtiska var būt ekrāna satura un lietošanas veida kvalitāte, nevis tikai minūšu skaits. Pētījums parādīja, ka bērni, kuri augot pavadīja vairāk laika pie ekrāna, pusaudža gados parasti uzrādīja labāku kognitīvo apstrādi. Kā tas iespējams? Galvenais iemesls šādai sakarībai varētu būt fizisko aktivitāšu līdzsvarošana ar tādām ekrāna aktivitātēm, kuras veicina mācīšanos, radošumu un aktīvu domāšanu. Tātad viedierīču lietošana nemaz tik viennozīmīgi nepadara bērnus intelektuāli mazāk spējīgus un ekrāna laiks nav uzskatāms par pilnīgi kaitīgu – pauž viens no pētniekiem. 

Mazāk zināms, kā fiziskās aktivitātes un mazkustīgs dzīvesveids bērnībā un pusaudža gados ietekmē kognitīvās spējas vēlākos pusaudža gados. Zems fiziskās aktivitātes līmenis pusaudžu vidū joprojām ir nopietna sabiedrības veselības problēma. Izplatītais mazkustīgais dzīvesveids, kas ir problēma arī Latvijā, ir saistīts arī ar sliktākiem akadēmiskajiem sasniegumiem, tā kā fiziskās aktivitātes stimulē smadzeņu darbību, īpaši pieaugušajiem. Faktori, kas bērnībā un pusaudžu vecumā veido kognitīvās spējas, proti – fiziskās aktivitātes, mazkustīgs dzīvesveids un ekrāna priekšā pavadītais laiks –, var atstāt ilgstošu ietekmi līdz pat pieaugušā vecumam un potenciāli ietekmēt jaunieša turpmāko izglītību un darba dzīvi. 

“Būtiskākais šeit ir tas, ko viņi dara ekrāna laikā. Skolotājiem un vecākiem vajadzētu mudināt bērnus izmantot ierīces un ekrānus tā, lai veicinātu aktīvu domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu un mācīšanos," 

tā uzsver zinātnieki. Galvenais ir ekrāna laika izmantošanas veids, nevis laiks. 

Atšķirība starp meitenēm un zēniem un neizmērāmais bērnu kustīgums

Tika pētītas arī atšķirības starp meitenēm un zēniem, kā arī fizisko aktivitāšu intensitātes nozīme. Dzimumu starpā saistības starp fizisko aktivitāti un kognitīvajām spējām bija atšķirīgas. Meiteņu vidū labāku darba atmiņu pusaudža gados veidoja pārsvarā vieglas intensitātes fiziskās aktivitātes, bet lielā apjomā un kopš agras bērnības. Zēnu vidū savukārt labāka ietekme bija tieši vadītajām fiziskajām aktivitātēm. 

Neparasta sakarība tika atrasta starp dažādiem mērījumu veidiem: nevadītas jeb pieaugušo neuzraudzītas bērnu zemas intensitātes fiziskās aktivitātes (skriešana pa pagalmu, rotaļas laukumiņos, kāpšana kokos u.tml.) uzrādīja ciešāku saistību ar labāku kognitīvo apstrādi pusaudža gados. Tās netika fiziski mērītas vai kontrolētas, bet vērtētas pēc pašu bērnu pašvērtējuma anketām. Savukārt tās aktivitātes, kurās izmantoja ierīces sirdsdarbības un ātruma mērīšanai, līdzīgi kā mazkustīgums, šādu saistību neuzrādīja. Iespējams, tāpat kā ekrāna izmantošanā, daudz būtiskāk ir tas, kādas kustības tiek veiktas, un to izmērīt nevar. 

Saistība ir, bet kāda ir cēloņsakarība?

Rezultāti gūti no astoņus gadus ilga PANIC pētījuma par bērnu fizisko aktivitāti un uzturu, novērojot 124 meitenes un 136 zēni ar vidējo vecumu 15,8 gadi. Pētnieki mērīja fizisko aktivitāti un mazkustīgu uzvedību, izmantojot gan aptaujas anketas, gan ierīci, kas apvienoja sirdsdarbības ātruma un kustību mērījumus. 

Zinātnieki atzīst, ka atklājumi parāda saistību, nevis pierāda, ka ekrāna laiks vai konkrēti fizisko aktivitāšu veidi tieši izraisītu izmaiņas kognitīvajā darbībā, 

tādēļ noteikti nepieciešami turpmāki pētījumi, jau fokusējoties uz noteiktām fiziskām aktivitātēm un to ietekmi uz kognitīvajām prasmēm bērna nākotnē.