Ja bērns skrien, smejas, met bumbu, zini – viņš trenē savu prātu jeb Kas kopīgs kustībām un matemātikai

Rimi Bērniem eksperts un treneris Gustavs Mellenbergs uzsver – primitīvās kustības, kuras apgūst agrā bērnībā, kļūst par pamatu arī matemātikas prasmēm.

Vecāku pieredze: sports un matemātikas uzlabojumi 

“Kad manai meitai palika pieci gadi, mēs viņu sākām vest uz vietējo sporta spēļu pulciņu, kur treneris iepazīstina bērnus ar dažādiem sporta veidiem. Sākumā tās bija vairāk rotaļas nekā nopietns treniņš – ķermeņa kustības, bumbas ķeršana, stafetes. Un, lai cik dīvaini tas neizklausītos – pēc pāris mēnešiem pamanīju, ka viņa arvien drošāk sāk rēķināt. Pie vakariņu galda vai vienkārši spēlējoties ar skaitļiem, Matildes atbildes nāca ātrāk un ar lielāku pārliecību,” stāsta Gustavs Mellenbergs.

Sports un matemātika – vairāk līdzību, nekā šķiet 

Kad domājam par matemātiku, parasti redzam ciparus, formulas, vienādojumus. Savukārt sports šķiet kā pavisam cita pasaule – kustība, spēles un sacensības. Tomēr šīs abas jomas ir cieši saistītas. Katrs metiens grozā, katrs bumbas ķēriens vai stafete – tas viss ir aprēķins, ko smadzenes veic nemanot: cik tālu jāskrien, cik stipri jāmet, kā novērtēt situāciju, lai uzvarētu.

Primitīvās kustības kā smadzeņu treniņš 

Primitīvās kustības, ko bērni apgūst agrā bērnībā – rāpošana, lēkāšana, velšanās, bumbas mešana – ir kā smadzeņu pirmās “programmas”. Rāpojot, bērns trenē abas smadzeņu puslodes darboties sinhroni un attīsta savu viduslīniju; metot bumbu, viņš iemācās koordinēt kustību secību un novērtēt attālumu. 

"Zinātniskā literatūra stāsta, ka kustības aktivizē tās smadzeņu zonas, kuras atbild arī par loģisko domāšanu, telpisko uztveri un problēmu risināšanu. Basketbolā bērns ne tikai trenē muskuļus – viņš “rēķina” bumbas lidojuma leņķi. Dejošanā – izjūt ritmu un simetriju. Pat vienkārša lēkāšana tikai pa baltajām virtuves flīzēm var trenēt gan ķermeni, gan prātu,” skaidro Gustavs Mellenbergs.

Kustība baro smadzenes 

“Kustība arī burtiski baro smadzenes – palielina asinsriti, piegādā skābekli un barības vielas. Rezultātā uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un ātrums, ar kādu tiek apstrādāta informācija. Tāpēc nav pārsteigums, ka mana meita sāka rēķināt pārliecinošāk tieši tad, kad viņas ikdienā ienāca sports,” saka Gustavs Mellenbergs.

Vecākiem un skolotājiem šeit ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus, piemēram: 

• bumbas mešana pēc pareizās atbildes atrašanas,
• stafete ar skaitīšanas uzdevumiem,
• orientēšanās spēle ar matemātikas elementiem,
• dejošana noteiktā ritmā.

Šādi uzdevumi palīdz bērnam mācīties, vienlaikus stiprinot veselību un kustību prieku.

“Kad es tagad redzu, kā mana meita skrien, smejas un met bumbu, zinu – viņa ne tikai trenē muskuļus. Viņa trenē savu prātu, un esmu pārliecināts: sports un matemātika ir draugi, kuri viens otru papildina. Primitīvās kustības bērnībā ir kā pamatu liešana mājai – ja tās ir stingras, uz tām viegli būvēt zināšanas, radošumu un pārliecību par savām spējām,” rezumē Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.