Bērna kustību attīstība līdz skolas vecumam: 5 "sarkanie" signāli un praktiski ieteikumi vecākiem

Šajā rakstā treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs skaidro piecas situācijas jeb “sarkanos karogus” bērna motorajā attīstībā, ko vecākiem būtu vērts pamanīt, kā arī sniedz praktiskus ieteikumus, kā ikdienā palīdzēt mazajam attīstīt kustību prasmes.

“Vecākiem svarīgi saprast – bieži vien agrīna rīcība var novērst daudz dziļākas problēmas nākotnē. Pat vienkārši ikdienas vingrinājumi var dot lielu pienesumu, ja tie tiek veikti mērķtiecīgi un regulāri. Ne vienmēr var gaidīt līdz “kaut kad izaugs” – fizioterapeiti palīdz bērnam iemācīties kustēties ne tikai efektīvi, bet arī ar prieku,” stāsta treneris. “Motorās attīstības kavēšanās ir nopietns signāls, ko nevajadzētu ignorēt – it īpaši, ja pazīmes atkārtojas vai ir novērojamas dažādās jomās vienlaikus. Fizioterapeita darbs šādā gadījumā nav tikai vingrojumi – tā ir arī vecāku izglītošana, atbilstošas vides veidošana un spēles pārvēršana par mērķtiecīgu attīstības rīku.”
 

1. Vēlīna galvas kontrole, rāpošana un staigāšana 

Foto: Shutterstock

Ja bērns līdz 6 mēnešu vecumam nespēj noturēt galvu dažādās pozīcijās vai nestaigā līdz 18 mēnešu vecumam, tas var norādīt uz kavētu motoro attīstību, kas radusies muskuļu tonusa vai neiroloģisku traucējumu iespaidā. Lai šīs spējas attīstītu, pievērsiet uzmanību!
 

Ieteikumi:

• Pozu maiņa (īpaši uz vēdera), kas, atkārtota vairākas reizes dienā, palīdz stiprināt kakla, plecu un muguras muskulatūru. To var sākt jau ļoti agrīni, no pirmajām dzīves nedēļām.
• Pārejas kustību veicināšana – izmantojot dvielīšus, spilvenus, cita veida paaugstinājumus, kas atvieglo gravitācijas ietekmi, palīdzam bērnam slīdēt, griezties, rāpot, izmantojot rotaļlietas kā motivatorus, lai attīstītu pareizus kustību stereotipus.
• Vertikalizācijas atbalsts (atbilstoši vecumam) – līdzsvaru attīstošas aktivitātes, piemēram, sēdēšana uz lielas terapijas bumbas vai stāvēšana pie atbalsta virsmas, veicina stājas un gaitas attīstību.

2. Grūtības ar līdzsvaru un kustību koordināciju 

Ja bērnam ap pirmsskolas vecumu ir grūti noturēt līdzsvaru, viņš bieži klūp vai negrib iesaistīties aktīvās spēlēs, tas var liecināt par kustību koordinācijas grūtībām.

Ieteikumi:

• Līdzsvara spēles – staigāšana pa līniju, pāri spilveniem vai maziem šķēršļiem mājas vidē – palīdz attīstīt līdzsvaru rotaļīgā veidā.
• Aktivitātes ar vienkāršiem norādījumiem – “lec uz vienas kājas”, “uzliec pēdu uz bumbas” – veicina kustību plānošanu un izpildi.
• Dažādu objektu, bumbu, priekšmetu izmantošana – sēdēšana, līgošanās vai priekšmetu satveršana no dažādām pozīcijām uz bumbas – stiprina korsetes muskulatūru un uzlabo ķermeņa apzināšanos. Tāpat spēja mest un noķert bumbu ir īpaši svarīga spēja pilnvērtīgai motorajai attīstībai.

3. Vāja smalkā motorika un roku veiklība 

Smalkās motorikas aizture ap 3–5 gadu vecumu (grūtības zīmēt, griezt, būvēt) var kavēt bērna spēju vēlāk mācīties rakstīt un veikt ikdienas uzdevumus.
 

Ieteikumi:

• Roku–acu koordinācijas rotaļas – krellīšu vēršana, spēle ar knaģiem, plastilīna rullēšana – veicina pirkstu veiklību.
• Zīmēšana ar lieliem kustību apjomiem (piemēram, uz tāfeles) stiprina plecu joslu, kas ir svarīgi pirms pildspalvas satvēriena attīstības.
• Abpusējās kustības – darbi, kuros jāiesaista abas rokas vienlaikus (piemēram, papīra plēšana), palīdz smadzeņu pusložu koordinācijai un motoriskai integrācijai.

4. Neatkarības trūkums ikdienas pašaprūpē

Ja bērns nespēj apģērbties, izmantot galda piederumus vai siet kurpes 5–6 gadu vecumā, tas var liecināt par motorikas traucējumiem vai vienkārši – nepietiekamu praksi.
 

Ieteikumi:

• Iesaistiet bērnu ikdienas darbībās – jāapbruņojas ar pacietību, bet dodiet laiku un iespēju pašam mēģināt pogāt, vilkt zeķes vai izmantot rīkus, nevis vienmēr dariet viņa vietā.
• Pirkstu spēka un veiklības vingrinājumi – piemēram, spēles ar kniedēm, pogām, “Velcro” lentēm vai koka skrūvgriežiem.
• Taktilie vingrinājumi – darbs ar dažādiem faktūru materiāliem (putas, graudi, mīklas) attīsta sajūtu sistēmu un palīdz labāk kontrolēt roku kustības.

5. Vairāku attīstības jomu aizture vienlaikus

Ja redzamas aiztures ne tikai kustībās, bet arī runā, uzmanībā vai sociālajās prasmēs, ir pamats domāt par plašāka spektra attīstības kavējumiem.
 

Ieteikumi:

• Integrētas aktivitātes ar citiem speciālistiem – sadarbojieties ar ergoterapeitu, audiologopēdu, lai stimulācija būtu mērķtiecīga un vispusīga.
• Strukturētas sensomotorās spēles – vingrinājumi, kas vienlaikus attīsta kustību, uzmanību un reakciju, piemēram, “seko līnijai un pieskaries zilajam” veida uzdevumi.
• Regulārs režīms un skaidra vide – paredzamas aktivitātes palīdz bērnam justies droši un ļauj koncentrēties uz mācīšanos caur kustību.