Mazie dzejolīši pašiem mazākajiem

Autore stāsta: Esmu 45 gadus jauna latgaliete, mana dzimtā puse Latgalē ir Preiļi, mācījos Priekuļu pamatskolā, kur arī aizsākās mana aizraušanās ar dzejoļu radīšanu, protams, ar latviešu valodas un literatūras skolotājas Diānas Bravackas atbalstu un uzmundrināšanu, ka tie ir interesanti.

Esmu divu meitu mamma, Zviedrijā dzīvoju jau 5. gadu, bet uz dzimto Latviju braucu diezgan regulāri. Vasarās dzīvojam Kolkā.

Mans sapnis kopš bērnības ir publicēt bērnu dzejoļu gramatiņu.  

Mazie dzejolīši 

Riktīgs nelaika suns

Es nosaucu suni par Nelaiku,

jo viņš māk riet un gulēt iet, 

bet nelaikā.

Kad visi guļ un nakts ir klusa,

tam sunim nav miera un nenāk dusa,

jo viņam ir jānoķer sava Riebīgā blusa!

Mazā bite – Zumm

Zumm, zumm, zumm.

Mazā bite meklē ziedus – zumm,

pagriežas pa labi – zumm,

lido augstu, lido zemu – zumm, zumm. 

ziedus neatrod tā – zumm.

Kas tai vainas?

Izrādās, ir pārāk agri modusies mazā bite – Zumm,

bet rīta rasa

vēl nav no ziediem kritusies.

Būt lielam

– Vai viegli būt lielam? 

Es jautāju Tev.

Tu atbildi skaļi:

– Kad notici sev:

nekas nav par grūtu,

nekas nav par lielu,

būt lielam ir Laime,

bet, jo vairāk, kad ir sava saime!

Cik liels – tik viens

Kad biju es mazs,

tad viss likās tik liels,

un mājupceļš garāks,

kad gāju turp viens.

Tad domāju toreiz,

ka pat nezin neviens,

cik esmu es maziņš

un jūtos tik viens.

Aitu skaitīšana

Skaitu es aitas, 

jo nenāk man miegs, 

tās visas ir baltas

kā pirmais sniegs. 

– Cik ilgi būs jāskaita? 

Es jautāju Tev. 

– Cik aitu būs gana, 

to zināt tik Tev! 

Vai Tu skaiti aitas? 

Vai Tavas ir baltas? 

Zini, kur tās aizlec? 

Kur paliek aitas,

kad saulīte uzlec? 

Vai izkūst viņas

kā pirmais sniegs, 

jo tās ir tik saldas, 

kā mans gaidītais miegs?

Cik aitu man bija? 

Un kas tās visas sakaitīja? 

Zemenītes

Zemenītēm ir dzeltenas galviņas, 

apkārt sniegbaltas, jaukas jaciņas, 

viena kājiņa ar zaļu zeķīti, 

apsegusies no lietus un saules

ar koši zaļu deķīti. 

Kad saulītes glāsti

tās vairāk silda, 

vasarā tās mūsu bļodiņas pilda, 

bet nu jau ar sarkanām galviņām, 

bez sniegbaltām, jaukām jaciņām, 

bet ar daudz, daudz sēkliņām. 

***

Vai tā ir zīlīte?

Vai pīlīte?

Vai dzeguze?

Vai grieze?

Vai dzeltena ir vīgrieze?

Vai sienāzim ir atsperes,

jo tas tik augstu lēkā?

Vai dārzā zied mums asteres?

Ar tām mums pilna sēta!