Kas slēpjas aiz četru dienu darba nedēļas? Viss jau nemaz nav tik rožaini

Šīm niansēm ir nozīme. Četru dienu darba nedēļa var nozīmēt 32 darba stundas, saglabājot līdzšinējo atalgojumu, 40 stundas, kas nostrādātas četrās garākās darba dienās, vai arī maiņu grafiku, kurā katrs darbinieks strādā četras dienas, bet uzņēmums turpina darbu visu nedēļu. Katrs no šiem modeļiem darba nedēļu organizē citādi un rada atšķirīgus nosacījumus gan darbiniekiem, gan darba devējiem.

Arī darbinieku izvēle lielā mērā būs atkarīga tieši no šiem praktiskajiem nosacījumiem. Vienam trīs brīvas dienas pēc kārtas būs tā vērtas, lai pārējās dienās strādātu ilgāk. Cits labprātāk izvēlēsies piecas īsākas darba dienas. Savukārt maiņu darbā svarīgāka var būt iespēja laikus zināt savu grafiku vai pašam izvēlēties konkrētas darba dienas.

"Četru dienu darba nedēļu nevajadzētu uztvert kā modeli, kuru vienādi vēlētos visi darbinieki. Ja cilvēkiem jautāsim, vai viņi gribētu papildu brīvdienu, atbilde, visticamāk, būs diezgan paredzama. Taču izvēle kļūst daudz interesantāka, ja pievienojam konkrētus nosacījumus - cik stundu kopumā būs jāstrādā, cik gara būs darba diena, kura diena būs brīva un cik lielā mērā darbinieks pats varēs ietekmēt savu grafiku," norāda WORKIS klientu attiecību vadītāja Baiba Rozentāle.

Mazumtirdzniecībā, loģistikā, ražošanā un pakalpojumu nozarē četru dienu darba nedēļas ieviešana kļūst praktiski sarežģītāka. Tas, ka konkrēts darbinieks strādā četras dienas, nenozīmē, ka veikals, noliktava vai ražotne arī var saīsināt savu darba nedēļu. Uzņēmumam joprojām jānodrošina darbs visā tā darbības laikā. Tāpēc četru dienu modelis ietekmē maiņu ilgumu un rotāciju, nepieciešamo darbinieku skaitu un grafiku plānošanu.

Turklāt daudzās darbavietās, kur darbs notiek maiņās, tradicionālais modelis no pirmdienas līdz piektdienai jau šobrīd nav ikdiena. 

Cilvēki var strādāt mazāk, bet garākas maiņas, izmantot brīvdienas dažādās nedēļas dienās vai strādāt pēc mainīga grafika. Tāpēc šajās nozarēs diskusijai par četru dienu darba nedēļu ir cita nozīme - nostrādāto dienu skaits ir tikai viens no elementiem, kas nosaka cilvēka darba nedēļu.

Svarīgi ir arī tas, vai papildu brīvdiena ir iepriekš noteikta vai darbinieks pats var ietekmēt, kurā dienā to izmantot. Fiksēts četru dienu grafiks vienam var būt ļoti piemērots, bet citam sagādāt grūtības. Dažkārt iespēja pašam izvēlēties vai samainīt maiņas ierastā piecu dienu darba modelī var dot lielāku brīvību nekā stingri noteikts četru dienu grafiks.

"Praktiskajiem nosacījumiem ir liela nozīme. Maiņu darbā cilvēki jau tagad strādā pēc ļoti dažādiem grafikiem. Vieni izvēlas garākas maiņas un vairāk brīvu dienu, citiem piemērotākas ir īsākas un biežākas maiņas. Ja darbiniekam ir vairākas skaidras izvēles iespējas un zināma teikšana par savu grafiku, tas var būt daudz vērtīgāk nekā viens darba laika modelis, kas tiek piemērots visiem," skaidro Rozentāle.

Tāpēc četru dienu darba nedēļu diez vai var automātiski uzskatīt par nākamo standarta darba modeli. 

Taču tās popularitāte darba devējiem liek uzdot būtisku jautājumu: ja darbiniekiem būtu iespēja izvēlēties starp četru dienu nedēļu ar garākām darba dienām, piecām īsākām darba dienām, mazāku kopējo stundu skaitu vai lielāku iespēju pašiem izvēlēties maiņas, kam viņi dotu priekšroku?

Atbilde dažādās profesijās un dažādiem cilvēkiem, visticamāk, atšķirtos. Iespējams, tieši tas arī ir būtiskākais, ko parāda diskusija par četru dienu darba nedēļu. Cilvēkiem ir svarīgs gan darba stundu un dienu skaits, gan arī iespēja pašiem ietekmēt to, kā šis darba laiks tiek organizēts.