Šos pērnā gada vecākošanās trendus, lūdzu, atstājam pagātnē!

Vietnē parents.com ik gadu tiek apkopoti iepriekšējā gada kaitinošākie vecākošanās (parenting) trendi, un tas vien liecina par to, cik sadrumstalota ir šī pasaule, īpaši sociālo mediju vidū. Galu galā influenceriem maizīte jāpelna, un kādēļ ne ar jauniem konceptiem, kas parasti tie paši vecie vien ir. 

Šogad starp tādiem stiliem, kurus derētu atmest kā nekam nederīgus, tiek nominēti pieci. 

1. ChatGPT kā bērnu audzināšanas koučs, dežūrārsts un terapeits.
   Kā izrādās, vecāki mākslīgā intelekta rīkiem uzticas vairāk nekā ārstiem. Skaidrs, ka vecākiem, īpaši jaunajiem, trūkst laika un pieredzes. Kurš no mums nav gūglējis pilnīgi pašsaprotamus jautājumus no sērijas: “Vai tas ir normāli, ka zīdainis…?” Tagad šo lomu pārņēmis ChatGPT, tāpēc vairs nav pat nepieciešams klikšķināt pa saitēm un meklēt uzticamāko avotu. 
   Un nē – MI nav nekas ļauns un bīstams, ja to pielieto ar prātu: praktiskas informācijas vai ideju apkopošanai, bet ne jau bērna veselībai un pat dzīvībai svarīgos jautājumos. 
2. Preventīvo fotogrāfiju trends
   Kā saka psihoterapeite Robina Koslovica (Robyn Koslowitz), PhD, “fotogrāfijas iemūžina iespaidus, nevis pieredzes”. Tas, kas, viņasprāt, kļuvis par bīstamu trendu, ir tieši fotogrāfiju paraksti sociālajos tīklos. Smaidīgs bērns pozē pie kaut kā jauka, bet vecāks zem attēla ieraksta pavadtekstu: “Gadījumam, ja mans bērns nākotnē apmeklēs terapeitu savas grūtās bērnības dēļ…” 
   Robina, būdama terapeite, saka – vecāki šādā veidā meklē validāciju saviem centieniem būt labiem vecākiem un nodrošināt jauku bērnību. Tiktāl saprotams. Taču tāda veida teksti stigmatizē terapiju, turklāt ārēji pozitīvam bērnam var būt arī iekšēji pārdzīvojumi. Audzināšana ir dzīves pieredze, kas nav pilnībā atainojama sociālajos tīklos.
3. Pār-plānošana jeb pārslogošana
   Angliski šo jēdzienu dēvē par overscheduling, un tas nav nekas jauns bērnu audzināšanā, taču beidzot būtu jāatmet. Ja bērns nodarbojas ar sportu, tad lai tas ir viens sporta veids sezonā, nevis trīs. Katru dienu cits pulciņš arī nav nepieciešams.
    Izrādās, Rietumos pastāv pat tāds fenomens kā “sagatavošana dārziņam”, ar to nedomājot elementāras pašaprūpes prasmes. Ja bērns diendienā tiek pārslogots, viņa nervu sistēma ir pastāvīgi uzvilkta un saspringta. Mums visiem vajag laiku sev – un sevišķi jau bērniem. 
4. FAFO – maigās audzināšanas bīstamā galējība 
   Maigā audzināšana jeb gentle parenting arī nav nekas jauns. Jauns ir trends, ko angliski dēvē par FAFO ("F* around and find out" – brīvi tulkojot, “Ālēsies – pats vainīgs”). Tā kā cerams, ka šāda tendence labi drīz izzudīs, nemeklēsim tai latvisku apzīmējumu. 
   FAFO nozīmē to, ka mēs ļaujam bērnam pašam izmēģināt lietas un kļūdīties. Izklausās pēc maigās audzināšanas? Atšķirība ir tāda, ka maigajā audzināšanā bērns tiek uzraudzīts, bet bīstamās darbības – novērstas un izskaidrotas. Pēc FAFO principiem, bērnam jāgūst mācība no savām kļūdām. Jebkurām. Gribi – aiztiec plīti, apsvilināsies, sapratīsi. Neģērbsies? Ej aukstumā un nāc atpakaļ, kad būsi pārsalis. Nebūtu nekas traks, ja tas bērnā neradītu kauna, aizvainojuma un slepenības sajūtas. Par vislabāko tiek uzskatīts hibrīdvariants, kurā atrodam smalko robežu starp kļūdīšanos un skarbas mācības gūšanu. 
5. Episkā bērnu aprūpes cīņa
   Ar cīņu saprotam centienus uzvarēt bērnu aprūpē pašiem sevi. Vēl viens vecākošanās stils, kas nav nekas jauns, bet… Aptaujas “Cost of Care” dati liecina, ka 90 % vecāku mūsdienās ziedo miegu bērnu dēļ. Šādi rezultāti ir šausminoši, un tā nevajadzētu būt.
   Protams, kādu laiku, īpaši tad, kad bērni ir mazi, miega daudzums un kvalitāte ir krietni sliktāka, salīdzinot ar dzīvi pirms bērniem. Tomēr tam nav jābūt bērnu audzināšanas principam – pastāvīgi upurēties. Bērni jau tā maksā naudu, laiku un kreņķus. 
   Risinājums? Meklēt palīdzību un nekautrēties to lūgt. Ja var atļauties auklīti, nav attaisnojuma to nedarīt.