Vai pastāv īpaša diēta UDHT gadījumā?

Tomēr pašlaik nav pietiekamu un pārliecinošu pierādījumu, lai bērniem ar UDHT varētu rekomendēt specifisku diētu, noteikta pārtikas produkta izslēgšanu vai uztura bagātinātāju, kas visiem bērniem būtiski mazinātu UDHT simptomus, uzlabotu uzvedību vai ikdienas funkcionēšanu.

Tas nenozīmē, ka uzturam nav nozīmes. Bērnam nepieciešams vecumam un individuālajām vajadzībām atbilstošs, daudzveidīgs uzturs ar adekvātu enerģijas un uzturvielu daudzumu. Īpaša nozīme ir regulāram ēšanas režīmam, kas palīdz nodrošināt adekvātu enerģijas un uzturvielu uzņemšanu visas dienas garumā. Svarīgi dienu sākt ar pilnvērtīgām brokastīm, īpaši tad, ja bērnam ir tendence izlaist ēdienreizes vai dienas laikā samazinās apetīte.

Lai gan omega-3 taukskābes ir plaši pētītas, pašreizējie pierādījumi nepamato uztura bagātināšanu ar tām kā UDHT ārstēšanas metodi. Arī vitamīnu un minerālvielu papildu lietošana ir pamatota tad, ja konstatēts konkrētas uzturvielas deficīts vai ir cita individuāla indikācija.

Kas var apgrūtināt pilnvērtīgu uztura uzņemšanu?

Kā jau minēts, pilnvērtīgu un regulāru uztura uzņemšanu var apgrūtināt paši UDHT simptomi — neuzmanība, impulsivitāte, hiperaktivitāte un grūtības organizēt ikdienu. Papildus tam nozīme var būt arī sensorajai jutībai un medikamentozās terapijas ietekmei uz apetīti.

Pastiprināta sensorā jutība pret ēdiena garšu, smaržu, tekstūru, temperatūru vai izskatu var būt saistīta ar ierobežotāku pieņemamo produktu klāstu un mazāku uztura daudzveidību. Daļai bērnu var būt arī grūtāk atpazīt izsalkuma un sāta sajūtu, kas var ietekmēt gan ēdienreižu regularitāti, gan apēstā ēdiena daudzumu.

Uztura uzņemšanu var ietekmēt arī UDHT ārstēšanā lietotie medikamenti, kas daļai bērnu samazina apetīti, īpaši medikamenta aktīvās darbības laikā. Ja bērns ilgstoši apēd mazāk vai izlaiž ēdienreizes, var veidoties nepietiekama enerģijas un uzturvielu uzņemšana, kas var ietekmēt svara pieaugumu un augšanu. Tādēļ svarīgi sekot bērna apetītei, ēšanas paradumiem un augšanas dinamikai.

Ja apetīte ir samazināta, ēdienreizes ieteicams plānot laikā, kad bērns ēd ar labāku apetīti, īpašu uzmanību pievēršot pilnvērtīgām brokastīm (grieķu jogurtam ar granolu un ogām vai omletei ar dārzeņiem un pilngraudu maizes šķēli), un, ja nepieciešams, papildu maltītei vai uzkodai vakarā (biezpiens vai biezpiena plācenīši ar ogām/augli vai pilngraudu maize ar avokado un olu), kad medikamenta iedarbība mazinājusies un apetīte atjaunojas. Ja bērns zaudē svaru vai svara pieaugums neatbilst vecumam, ieteicams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.

UDHT un ēšanas traucējumi — ko svarīgi ņemt vērā

UDHT un ēšanas traucējumi var pārklāties. Impulsivitāte, neregulāras ēdienreizes, grūtības regulēt apēstā ēdiena daudzumu un konsekventi ievērot uztura rekomendācijas var veicināt svara pieaugumu, savukārt vēlme panākt ātru svara samazinājumu — ievērojot mazkaloriju diētas, izlaižot ēdienreizes, ilgstoši badojoties vai būtiski ierobežojot atsevišķas produktu grupas — var veicināt traucētas ēšanas paradumu veidošanos.

Atkārtota uztura ierobežošana var mijiedarboties ar pārēšanās epizodēm un kompensatoru uzvedību, piemēram, badošanos vai pārmērīgām fiziskajām aktivitātēm vai vemšanu, palielinot ēšanas traucējumu attīstības risku. Bērniem un pusaudžiem ar UDHT svara korekcijas rekomendācijām jābūt īpaši pārdomātām, izvairoties no pārmērīgi ierobežojošām un ilgtermiņā grūti ievērojamām uztura pieejām.

Galvenais princips — individuāla pieeja

Svarīgāk ir izvērtēt konkrētā bērna ēšanas režīmu, uztura kvalitāti, apetīti un augšanas dinamiku, savlaicīgi pamanot gan pārmērīgas, gan nepietiekamas uztura uzņemšanas risku.
 

Uztura pamatā ir daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, regulāras ēdienreizes un bērna vajadzībām atbilstoša enerģijas un uzturvielu uzņemšana. Uztura ierobežojumi vai uztura bagātinātāji būtu apsverami tikai tad, ja tam ir individuāls un klīniski pamatots iemesls. Nav vienas uztura pieejas, kas būtu piemērota visiem bērniem ar UDHT — rekomendācijas jāpielāgo katra bērna simptomiem, ēšanas paradumiem, augšanai un ārstēšanai.

Materiālu sagatavojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Pasaules psihiskās veselības dienas ietvaros. Digitālā žurnāla speciālizlaidums par bērnu un pusaudžu psihisko veselību pieejams ŠEIT!