Viena milzīga kļūda, ko pieļauj liela daļa antibiotiku lietotāju

Vīrusu laikā ne vienmēr pietiek ar simptomātisku ārstēšanos, un ģimenes ārsts var izrakstīt arī antibiotiku lietošanu. Lai gan ārsts parasti nozīmē optimālo ārstēšanās devu un ilgumu, daudzi pacienti mēdz antibiotikas lietot uz savu galvu, tajā skaitā – noīsināt zāļu kursu, tiklīdz jūtami pirmie uzlabojumi. Ģimenes ārste skaidro, kā šāda kļūda rada antibiotiku rezistenci.
Ja jūs antibiotikas lietojiet ne tā, kā nozīmējis ārsts, nākamreiz baktērijas jau būs gudras.

FOTO: Shutterstock.com

Ja jūs antibiotikas lietojiet ne tā, kā nozīmējis ārsts, nākamreiz baktērijas jau būs gudras.

Baktērijas, kas dzīvo mūsos, ir spējīgas pretoties antibiotikām, un, ja cilvēks nelieto antibiotikas tā, kā norādījis ārsts, ar laiku tās vairs nepalīdz – TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Dr. Vilkoites Vēdera klīnikas ģimenes ārste Ksenija Margole.

 

Rudens ir vīrusu laiks, kad gan lieli, gan mazi mēdz sūdzēties par sliktu pašsajūtu, saaukstēšanos vai “nolikties” ar vīrusa infekciju. “Pārsvarā visas infekcijas rudenī ir vīrusu saslimšanas. Klīniskā aina: 3-5 dienas, klepus, iesnas. Virālas saslimšanas var būt arī smagas – gripa, piemēram,” stāsta Margole. Ārste aicina īpašu uzmanību pievērst kritiskiem simptomiem, kad palīdzība jāmeklē nekavējoties, īpaši gados vecākiem cilvēkiem: “Kritēriji ir sarkanie karogi – sāpes krūtīs, aizdusa pat miera stāvoklī, tad, protams, jāvēršas pie ārsta, it īpaši senioriem. Ja ir caureja nonstopā, redzat asinis, arī tas ir sarkanais karogs.”

Reklāma
Reklāma

 

Ārste uzsver, ja ir izrakstītas antibiotikas, tad tās jālieto tieši un precīzi tā, kā norādījis ārsts, jo pretējā gadījumā, neizdzerot pilnu ārsta nozīmēto zāļu kursu, baktērijas kļūst “gudrākas” un iemācās pretoties medikamentiem, radot bakteriālo rezistenci. “Lielākā bīstamība, lietojot antibiotikas nepareizi, ir baktēriju spēja mutēt un pielāgoties. Baktērijas, kas dzīvo mūsos, ir spējīgas pretoties antibiotikām. Ja jūs antibiotikas lietojiet ne tā, kā nozīmējis ārsts, nākamreiz baktērijas jau būs gudras – o, šito es jau zinu, šim es varu pretoties. Un pēc dažiem gadiem, kad būs plaušu karsonis, antibotikas vairs neiedarbosies un mums vairs nebūs, ar ko ārstēt. Diemžēl tas nav tikai Latvijā.” Tāpēc, kā norāda Margole, kurss jāizdzer pat tad, ja pašsajūta jau ir laba. “Kā ārsts ir izrakstījis zāles, tā un tik ilgi arī jālieto. Ja piecas dienas, tad piecas. Jo, izdzerot divas dienas, varbūt jūtamies ļoti labi, bet baktērijas tāpat turpina savu slikto darbu un turpina izstrādāt savas aizsargspējas pret konkrētajām antibiotikām. Un nākamreiz vairs nepietiks ne ar 2, 5, 10 dienām, jo var rasties rezistence,” viņa piebilst.

Saistītie raksti