Viens vienīgs jautājums, ar kuru noskaidrot, vai partneris tevi krāpj

Pēc viņa teiktā, pietiek ar vienu mierīgu jautājumu, lai atklātu, vai tava partnera godīguma fasāde joprojām ir spēcīga vai pamazām sāk brukt. Jautājums ir ļoti vienkāršs: "Vai ir kaut kas, ko tu no manis šobrīd slēp?" Treneris uzsver, ka tam nevajadzētu izklausīties pēc apsūdzības vai pratināšanas – šim jautājumam ir jābūt dabiskai, mierīgai sarunas daļai.

Tieši pārsteigums un bezkaislīgais jautājuma uzdošanas veids liks tavam partnerim instinktīvi reaģēt, un tev tas savukārt dos iespēju novērot viņa ķermeņa valodu un emocionālo līdzsvaru.

Ja cilvēks ir godīgs un ar tīru sirdsapziņu, viņš parasti nekritīs panikā par šādu jautājumu. Viņš varbūt būs pārsteigts vai jautās, kāpēc tev ienāca prātā kaut ko tādu pavaicāt, taču viņu balss un ķermeņa valoda paliks mierīga.

Savukārt cilvēks, kurš jūtas vainīgs, bieži reaģē pavisam citādi. Tā kā neuzticībai līdzi nāk nemitīga kontrole, ka tikai krāpšana nenāk gaismā, un rūpīgi konstruētas dubultās realitātes saglabāšana, tad šāds tiešs jautājums var acumirklī sagraut šo fasādi.

Neuzticīga partnera reakcija bieži vien ir instinktīva, viņš cenšas sevi pasargāt. Tā vietā, lai normāli atbildētu vai jūs abi kopā pasmaidītu par šo tēmu, viņš var uzbrukt un apsūdzēt tevi nedrošībā vai paranojā. Viņš var arī mēģināt mainīt tēmu, izlikties, ka nesaprata jautājumu vai smieties pārāk ātri un nedabiski.

Tieši šādos brīžos "maska ​​krīt", jo kontroles zaudēšana pār slepenību rada iekšēju diskomfortu, kas izpaužas agresijā, izvairīšanās reakcijā vai negaidītā vēsumā. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ne katra aizsardzības reakcija automātiski nozīmē neuzticību.

Cilvēks, iespējams, ir piedzīvojis stresu darbā vai vienkārši šis jautājums izskanējis nepiemērotā laikā. Tomēr, ja pamani, ka šis uzvedības modelis atkārtojas un tavs partneris izvairās no mierīgas diskusijas un atbild ar pretuzbrukumu, cenšoties apsūdzēt tevi, tā jau var būt brīdinājuma zīme. Pēc trenera domām, 

neuzticība nav tikai konkrētas darbības, bet arī pastāvīgi centieni kontrolēt savus melus, lai tikai netiktu pieķerts. 

Tieši šos centienus, viņš saka, palīdz atklāt šis viens vienkāršs jautājums.