Trīs bērnu mamma: Kādreiz mums likās, ka mājmācība ir bērniem kaitīga “siltumnīca”

Tuvas attiecības ģimenē. Bērni, kuru zinātkāre neizsīkst, skolas gaitas uzsākot. Bērni, kuri iedziļinās mācību tēmās arī ārpus klases rāmjiem. Radoši bērni, kuriem ir laiks un spēks savām interesēm. Vecāki, kuri pazīst savus bērnus, jo pavada laiku ar viņiem diendienā. Ģimenes ikdienā iesaistīti bērni. Mācīšanās personības izaugsmei nevis nākamajam kontroldarbam. Veselīga pašapziņa. Ģimenes, kam patīk būt kopā. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt. 

Laiks, kas skrien, gandrīz šķiet apstādināts. Parasti mēs sakām, ka bērni tik ātri aug, ka atliek vien pamirkšķināt acis, un viņi jau izauguši. Taču mācīšanās mājās 12 gadu garumā (šobrīd gan mājmācība ļauta līdz 6. klasei, un tālāk iespējama tālmācība) mums iedod 15000 stundu ar katru bērnu. 

Tie ir divi gadi, vai, ja rēķinām tikai nomoda laiku, tad teju trīs gadi. Tā nu mūsu bērni nav piedzīvojuši skolas gaitas ārpus mājas, un tas ir iedevis viņiem veselīgu pašpārliecību un brīvību. Neviens necenšas noturēt viņus konkrētās klases rāmīšos. 

Astoņos gados uzraksta pats savu grāmatu

Dēls astoņos gados uzrakstīja savu grāmatu, ko izdrukājām. Deviņos gados viņš mācās no 7. klases algebras un ģeometrijas grāmatām tikai tāpēc, ka darot vienu darba burtnīcas lappusi dienā kopš pirmās klases, tik tālu ir ticis. 

Kāpēc bremzēt attīstību un padarīt viņa ikdienu garlaicīgu un zinātkāri apātisku sakot – to tu varēsi mācīties pēc gadiem? 

Lai gan starp mūsu vecāko un jaunāko bērnu ir piecu gadu starpība, visi trīs ļoti labi saprotas un prot gan spēlēties, gan darboties kopā. Nedomāju, ka tas viss būtu bijis iespējams, ja viņi katru dienu pavadītu skolas solā.

Ideja par grāmatu radās pagājušā gada maija vakarā, kad sapratu, ka mums ļoti pietrūkst grāmata par mājmācību Latvijā. Ceru, ka “Mājmācībā var!” palīdzēs normalizēt mājmācību sabiedrībā, jo bieži vien aizspriedumi radušies tāpēc, ka neesam vēl iedziļinājušies, kas īsti tā mājmācība ir. 

Ceru, ka grāmata palīdzēs lasītājiem ieraudzīt izglītību ģimenē nevis kā kaut ko eksotisku, bet kā vienu no normālajām bērna izglītības iespējām. 14 mammu stāsti un apskatītie pētījumi rāda, ka mājmācībā bērni var augt laimīgi, radoši un ar spēcīgu iekšējo motivāciju.

Es ļoti labi saprotu vecākus, kuri šobrīd lasa šīs rindas un joprojām ir skeptiski.

Pirms 15 gadiem es pati biju tieši tāda. Daudzas no mums baidās, ka bērni neiemācīsies socializēties, ka viņiem pietrūks disciplīnas vai ka vēlāk būs grūti iekļauties sabiedrībā. Šīs bailes ir normālas un saprotamas, taču mājmācības ģimeņu pieredze rāda, ka patiesībā ir pilnīgi citādāk.

Grāmata “Mājmācībā var!” parāda 14 īstu latviešu ģimeņu pieredzi, gan skaisto, gan grūto. Lasītāji ieraudzīs, ka mājmācības bērni neaug “siltumnīcā”, bet gan drošā vidē. Viņi mācās socializēties nevis tikai ar vienaudžiem vienā vecuma grupā, bet ar cilvēkiem dažādos vecumos – ģimenē, mūzikas vai mākslas skolā, pulciņos vai baznīcā, sporta nodarbībās un brīvajā laikā.

Latvijā mājmācība ir atļauta līdz 6. klasei, bet arī tālāk iespējama tālmācības formā. Daudzas mammas grāmatā dalās, kā viņas veiksmīgi apvieno mājmācību ar darbu, hobijiem un sabiedrisko dzīvi. Mēs varam sākt lēnām, izmēģināt un mainīt lēmumu.