Oreo cepums izraisa skandālu bērnudārza vecāku čatā. Ko no šī varam mācīties?

Citas mammas sākotnēji domāja, ka runa ir par pārtikas drošību vai alerģijām. Tad Mišela paskaidroja, ka vienkārši nevēlas, lai meitenes salīdzinātu sev līdzi iedotās pusdienas. "Nē, nekādas saistības ar alerģijām!" viņa teica. “Eva vakar pārnāca mājās ļoti sarūgtināta, jo vienai no meitenēm pusdienās bija ”Oreo" cepumi." 

Citas mammas šo iebildumu uztvēra ar ironiju, bet Mišela neatkāpās. Viņa turējās pie savas nostājas, apgalvojot, ka viņas meita divas dienas pēc kārtas raudāja par šo “netaisnību”. 

Galu galā Mišela ar savām bažām vērsās pie skolotājas, lai pieprasītu apstiprinātu uzkodu izdalīšanu visai klasei. Skolas atbilde bija stingra. "Mēs mudinām ģimenes izvēlēties veselīgas alternatīvas, ja iespējams; tomēr tas, kas tiek iekļauts katra bērna pusdienu kastītē, galu galā ir vecāku ziņā."
 

Kad vecāku čata ekrānuzņēmumi tika publiskoti, aizsākās vesels skandāls, un vecāki neskopojās ar saviem viedokļiem par šo situāciju. Daudzi kritizēja Mišelas audzināšanas stilu, norādot, ka tas galu galā varētu kaitēt viņas meitai. Citi piebilda – ja Mišela vēlas tik stingru ikdienas kontroli pār to, ko bērns ēd, viņai būtu jāapsver iespēja bērnu mācīt mājās, jo nav iespējams izvairīties no situācijām, kad klasesbiedriem ir lietas, kuras jūsu bērnam nav atļautas vai kuras jūs nevēlaties viņam dot. 
 

Vai audzinām paaudzi, kas nespēj pieņemt vilšanos? 

Lai arī šis stāsts nāk no amerikāņu bērnudārza, līdzīgas pieredzes dzirdētas arī tepat Latvijā. Divu meitu mamma Vita dalās pieredzē ar portālu Mammamuntetiem.lv, stāstot, ka arī viņai nereti radušās sāpīgas situācijas, kad bērnudārzā svētku norišu laikā tiek sanesti dažādi cienesti, kurus viņas meitas nemaz nedrīkst ēst, alerģiskas reakcijas dēļ. Taču Vitai nekad neesot ienācis prātā par to aizrādīt citiem. 
 

“Es saprotu, ka manām meitām tas ir nepatīkami, bet man nav tiesību ierobežot citus bērnus. Jā, viņas nedrīkst ēst miltu produktus, tai skaitā cepumus un kūkas, bet to esmu izkaidrojusi, daudz runājusi, un abas saprot, kāpēc tā ir. Cenšos arī iepriekš sagatavoties un reizēs, kad tuvojas kāds pasākums ar cienestiem, meitām sagatavoju līdzi to, ar ko viņas drīkst našķoties,” dalās Vita. 
 

Bet Daniela, kuras dēls šogad uzsācis skolas gaitas pirmajā klasē Mammamuntetiem.lv stāsta, ka tik tiešām cenšas launaga kārbā ielikt kādu našķi katru dienu, jo novērots, ka teju visiem bērniem bez svaigiem dārzeņiem un launaga maizītēm, ir arī kāds našķis. “Parasti gan cenšos bērnam piedāvāt veselīgos “našķus”, bet nekad neesmu dzirdējusi, ka dēls būtu sarūgtināts par kāda cita launaga kastītes saturu. Viņi tāpat bieži padalās viens ar otru,” smejas Daniela. 
 

Amerikāņu klīniskā psiholoģe, kas specializējas darbā ar bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, īpaši trauksmes, emociju regulācijas un psiholoģiskās noturības jautājumos, Marija Alvorda skaidro, ka psiholoģiskā noturība nav īpašība, ar kuru cilvēks vienkārši piedzimst, to var attīstīt un stiprināt. Tā palīdz bērniem pielāgoties gan ikdienas stresam, gan lielākiem dzīves izaicinājumiem.

Psiholoģe uzsver, ka vilšanās un neveiksmes ir normāla dzīves sastāvdaļa, tāpēc bērniem ir svarīgi iemācīties ar tām tikt galā.

Svarīgas prasmes ir emociju un uzvedības regulēšana, problēmu risināšana un spēja turpināt rīkoties arī tad, ja kaut kas neizdodas. Pieaugušie var palīdzēt bērniem, uzklausot viņus, noskaidrojot, kas traucē sasniegt mērķi, un palīdzot pamanīt ne tikai grūtības, bet arī viņu spējas un stiprās puses. Tāpat svarīgi ir palīdzēt bērniem koncentrēties uz to, ko viņi var kontrolēt, nevis uz lietām, kuras nav viņu spēkos mainīt.

Avots: Parents.com