Kad bērnam draugu viedoklis ir viss, bet vecāku – nekas. Kā ar to sadzīvot un kad tas beigsies?

Klīniskais psihologs Elvis Dudarevs stāsta: „Šis pārejas posms noteikti rada daudz izaicinājumu vecāku dzīvē. Šī pieredze var radīt dažādas izjūtas. Varētu teikt, ka bērna atdalīšanās un autonomija ir nepieciešams posms veselīgas personības attīstībā. Šis posms ir nepieciešams, lai pusaudzis varētu apzināties savu identitāti, vērtības un izmēģināt dažādas lomas.

Svarīga loma arī ir vajadzībai pēc iederēšanās. Iederēšanās pusaudžu grupā, vienaudžu atzinība un draudzība. Nozīmīgi ir arī atcerēties – ja bērns atdalās un kļūst autonomāks, tas var norādīt uz veselīgu piesaisti vecākiem. Bērns apzinās, ka ģimene un mājas ir droša vieta, tāpēc var izmēģināt spēkus ārējā pasaulē. Veselīgas robežas ir tad, ja draugu viedoklis ir svarīgs, tomēr bērns ievēro ģimenes noteikumus, piemēram, laicīgi nāk mājās, brīdina, ir drošībā. Uztur kontaktu ar ģimeni. Nav ietekmēta ikdienas dzīve. Spēj tikt galā ar mācībām, hobijiem, miegu utt. Mainās intereses un aizraušanās, tomēr nav parādījusies riskanta uzvedība.

Pamats bažām ir tad, kad tiek ignorēti vecāki un robežas. Piemēram, bērns nesaka, uz kurieni dodas, neko nestāsta, iesaistās riskantā uzvedībā. Draugu lokā sāk lietot narkotikas, pārkāpt likumus, pamet skolu.

Var atgādināt sev, ka pusaudža autonomija nav vērsta pret vecākiem – tas ir dabisks attīstības posms. Bērns mācās neatkarību un autonomiju. Vecāku loma arī mainās. Kontrole samazinās, un vienlaikus vecāki var būt pieejami tajos brīžos, kad ir vajadzīgs padoms vai risinājums.”

Materiāls veidots Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.